Uzņēmumu reģistra (“UR”) līdzšinējā prakse bija saistīta ar informācijas nodošanu VID gadījumos, kad sabiedrības pieteiktā juridiskā adrese jau bija reģistrēta kā juridiskā adrese vismaz desmit citām sabiedrībām. Līdz ar to informācija šādos gadījumos tika nodota VID atzinuma saņemšanai par konkrēto juridisko adresi.

 

Likums ir papildināts ar to gadījumu uzskaitījumu, kuros UR nosūta informāciju VID pārbaudes veikšanai. Šie papildu gadījumi ir saistīti ar ierakstu izdarīšanu vai dokumentu reģistrāciju UR žurnālā, komercreģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā, pārstāvniecību reģistrā, biedrību un nodibinājumu reģistrā.

 

Jaunās normas attiecas uz valdes locekļa, pārstāvēt tiesīgā biedra, citas amatpersonas vai prokūrista iecelšanu. Ja, ieceļot personu kādā no šiem amatiem, persona jau ir valdes loceklis, pārstāvēt tiesīgais biedrs, cita amatpersona vai prokūrists kādā no reģistrā reģistrētajiem tiesību subjektiem, tad UR nosūta šo informāciju VID.

 

Arī gadījumā, kad kapitālsabiedrības dibinātājs jau ir dalībnieks vairākās SIA, UR nosūta šo informāciju VID, izņemot, ja šis dibinātājs ir publiska persona Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē.

 

Informācija jānodod VID arī par dibinātāju, kas bijis vienīgais vai viens no dibinātājiem vairākos šajos reģistros reģistrētajos tiesību subjektos gada laikā no pieteikuma iesniegšanas brīža.

 

Likuma papildināšana ar gadījumiem, kuros UR nosūta VID informāciju, pamatojama ar nepieciešamību ierobežot tādu juridisku veidojumu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju un pienākumu ziņā līdzvērtīgu neatkarīgu juridisko pakalpojumu sniedzēju darbību (trust and company service providers), kuri nav iesnieguši VID ziņojumu par savas darbības veidu. Proti, šādu pakalpojumu sniegšana var veicināt patieso labuma guvēju slēpšanu, izmantojot nominālos (fiktīvos) direktorus un fiktīvos īpašniekus. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likuma 45. panta trešo daļu šiem pakalpojumu sniedzējiem par savu darbības veidu jāpaziņo VID.

 

No minētā secināms, ka augsti NILLTPFN riski uzņēmumu dibināšanas pakalpojumu sektorā saistāmi ar grūtībām identificēt un uzraudzīt šo pakalpojumu sniedzējus, kas nav ievērojuši NILLTPFN likuma prasības un paziņojuši savu darbības veidu. Jāņem vērā, ka šādi pakalpojumu sniedzēji mēdz izvairīties no darbības veida paziņošanas, norādot, ka tie sniedz juridiskās konsultācijas, neprecizējot informāciju par juridisko personu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumiem.

 

Grozījumu rezultātā attiecīgajos gadījumos UR, nosūtot informāciju VID, par desmit darbdienām pagarina arī pieteikuma izskatīšanas termiņu. VID savukārt šajā laikposmā izvērtē, vai nepieciešams veikt papildu pārbaudes, lai pārliecinātos, ka šīs personas nerīkojas kā juridisko personu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nav paziņojuši savu darbības veidu VID. Konstatējot nepieciešamību veikt papildu pārbaudes, UR ir tiesības pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nav ilgāks par trīs mēnešiem no pieteikuma saņemšanas dienas. Tāpat, ja pārbaudes rezultātā VID konstatē, ka šo pakalpojumu sniedzēji nav paziņojuši par savu darbības veidu, UR pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt dokumentus vai izdarīt ierakstu UR vestajos reģistros.

 

Lai gan grozījumi uzliek papildu slogu gan UR, gan VID, to mērķis ir sekmēt juridisko personu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un spēt pārliecināties par faktiski veiktās saimnieciskās darbības atbilstību NILLTPFN likuma subjekta kritērijiem.