Šā gada 11. jūnija spriedumā Eiropas Savienības Tiesa (EST) atbild uz Rumānijas tiesas prejudiciālajiem jautājumiem, vai preču pārvietošana uz citu dalībvalsti jāuzskata par pielīdzināmu preču piegādei ES teritorijā un vai PVN identifikācijas numura esība vai identificēšanās nepieciešamība liedz tiesības uz PVN pārmaksas atmaksu citā dalībvalstī saskaņā ar 9. direktīvu. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.
Šā gada 11. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) grozījumu projekts attiecībā uz IIN pārmaksas automātisku atmaksu un tās priekšnosacījumiem. Automātiskās atmaksas process varētu notikt no 2023. gada, aprēķinot pārmaksāto IIN par 2022. gadu.
Iepriekš informējām, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir pieejams ērts kapitāla pieauguma aprēķina vednis un skaidrojām tā izmantošanas funkcionalitāti. Tuvojoties kapitāla pieauguma deklarācijas par šā gada otro ceturksni iesniegšanas termiņam, vēlamies atgādināt, ka personām, kuru gūtais ienākums no kapitāla pieauguma otrajā ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, deklarācija jāiesniedz līdz šā gada 15. jūlijam.
Mūsdienu dinamiskajā pasaulē ir ierasta lieta, ka fiziskai personai, kas ir vienas valsts nodokļu rezidents, pieder nekustamais īpašums (NĪ) ārvalstī un persona izlemj to pārdot. Tādos gadījumos jāvērtē gan rezidences valsts, gan aktīva vai ienākumu izcelsmes valsts nodokļu tiesību normas, kā arī starpvalstu līgumi. Šajā rakstā aplūkosim vienu piemēru no prakses, kad Latvijas nodokļu rezidents pārdod savu NĪ Krievijā, ņemot vērā Latvijas nodokļu tiesību normas, Latvijas–Krievijas nodokļu konvenciju un citas būtiskas nodokļu piemērošanas nianses.
Latvijā katru gadu savu saimniecisko darbību izbeidz vairāki tūkstoši uzņēmumu. Ja uzņēmuma dalībnieki vairs nevēlas turpināt uzņēmuma darbību, ir iespējams pieņemt lēmumu par tā likvidāciju. Noteiktos apstākļos uzņēmuma likvidācijas rezultātā tā dalībnieki var pretendēt uz likvidācijas kvotu, kas rada papildu ienākumu. Šajā rakstā aplūkosim iespējamās nodokļu sekas, likvidētās sabiedrības dalībniekiem gūstot ienākumu no likvidācijas kvotas, kas var būtiski atšķirties gadījumos, kad dalībnieks ir fiziska vai juridiska persona.
Mūsu 2019. gada 10. septembra rakstā “VID piedziņas vēršana pret nodokļu parādnieka darījumu partneriem” stāstījām par VID rīcību, apturot komersantu saimniecisko darbību, kas tika pamatots ar komersanta darījuma partnera nodokļu nemaksāšanu. Jaunākajās tiesvedībās VID ir zaudējis strīdos par komersantu saimnieciskās darbības apturēšanu gadījumos, kad tie bija atteikušies sniegt VID informāciju par citu nodokļu maksātāju – darījumu partneri, kā arī kad komersants bija atteicies maksāt sava darījumu partnera nodokļu parādu pēc VID pieprasījuma. Šajā rakstā – par šādu strīdu būtiskajiem aspektiem.
Ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 9. jūnijam. Covid-19 dēļ uzņēmējiem rodas papildu izdevumi, kas saistīti ar drošas darba vides nodrošināšanu. Grāmatvežiem savukārt rodas jautājumi par šādu izdevumu atspoguļošanu grāmatvedībā un pareizu nodokļu piemērošanu. VID ir publicējis metodisko materiālu, kurā skaidrota UIN un PVN piemērošana ārkārtējā situācijā. Šajā rakstā – par VID skaidrojumiem attiecībā uz UIN piemērošanu.
Ar ko atšķiras termiņuzturēšanās atļauja no ES Zilās kartes? Lai gan abi dokumenti dod tiesības ārzemniekam noteiktu laikposmu uzturēties Latvijā, pastāv būtiskas atšķirības, kas jāņem vērā, izvēloties vienu no tiem. Šajā rakstā – par piecām galvenajām atšķirībām starp termiņuzturēšanās atļauju un ES Zilo karti.
Ar Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvu 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu noteiktā PVN piemērošanas kārtība finanšu un apdrošināšanas (“FA”) sektorā, kura paredz PVN atbrīvojumu FA pakalpojumiem bez tiesībām atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai, ir palikusi nemainīga kopš 1977. gada. Neatskaitāmais priekšnodoklis rada papildu izmaksas FA sektora dalībniekiem un arī to klientiem. No savas pieredzes varam teikt, ka finanšu sektorā attiecībā uz PVN piemērošanu pastāv juridiskā nenoteiktība un augstas administratīvās izmaksas saistībā ar PVN normu piemērošanu. Novecojušās pakalpojumu definīcijas apgrūtina finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumiem gūt skaidru priekšstatu par PVN atbrīvojuma piemērošanu. Trūkst instrumentu neatskaitāmā priekšnodokļa sloga mazināšanai. Šajā rakstā – sīkāk par to, vai FA sektorā gaidāmas izmaiņas.
Šā gada 7. maijā ir publicēti MK noteikumi, ar kuriem tiek papildināti 2017. gada 14. decembrī izdotie MK noteikumi Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – “UIN noteikumi”). Tie aptver gan veidu, kādā nerezidents sniedz informāciju par gūto ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, gan precizējumus pastāvīgo pārstāvniecību ienākuma aprēķinā un reorganizācijas noteikumos.
2018. gada 1. janvārī stājās spēkā 15. Starptautiskais finanšu pārskatu standarts “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” (15. SFPS), kurš papildina un apvieno vairākos starptautiskajos standartos iepriekš aplūkotos ieņēmumu atzīšanas principus. Šī standarta piemērošanā komersanti ir saskārušies ar vairākām problēmām. Šajā rakstā – par jautājumiem, kurus jau vairāk nekā gadu risina Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (International Financial Reporting Interpretations Committee – “IFRIC”), kura uzņēmējiem un grāmatvežiem skaidro SFPS piemērošanu noteiktos gadījumos.
