Modernā grāmatvedība virzās uz maksimāli robotizētu nākotni – automatizējam datu apmaiņu, apstrādi un dokumentācijas sagatavošanu. Var rasties iespaids, ka šādas automatizācijas veikšanai ir nepieciešama sarežģīta un dārga automatizācijas programmatūra, piemēram, UiPath vai BluePrism, taču tā nav – manuālus darbus var automatizēt ar jau pieejamajiem rīkiem bez papildu izmaksām. Tiesa, šo risinājumu izmantošanai nepieciešamas vismaz programmēšanas pamatprasmes.
Valstu valdības un veselības uzraudzības iestādes visā pasaulē ir uzsākušas visaptverošu Covid-19 apkarošanu, taču darāmā vēl ir daudz. Vairākas valstis ir noteikušas karantīnu miljoniem iedzīvotāju un, ja stāvoklis pasliktināsies, arī citas valstis varētu ieviest līdzīgus karantīnas pasākumus. Covid-19 ir kļuvis par nopietnu risku ne tikai globālajai, bet arī Latvijas ekonomikai.
Lai gan VID jau bija mainījis savu praksi attiecībā uz PVN piemērošanu lietotu auto nomaksas pirkuma (līzinga) līgumu izbeigšanas gadījumos, šajā rakstā aplūkosim Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 10. aprīļa spriedumā (lieta Nr. A420404414, SKA-54/2019) paustās atziņas, kuras var noderēt, vērtējot PVN piemērošanu citās situācijās.
Jau ir sācies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) deklarācijas iesniegšanas laiks tiem, kam ienākumu apmērs 2019. gadā nepārsniedza 62 800 eiro. Lai vienkāršotu deklarācijas aizpildīšanu, veselības aprūpes nozarē tiek ieviests digitālais pakalpojums – elektroniskā kvīts (E-kvīts). Šajā rakstā par E-kvīts risinājumu, kuru kopš 2019. gada sākuši izmantot jau vairāki medicīnas pakalpojumu sniedzēji.
Tā kā pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”) aplikšana ar nodokli Latvijā spēkā esošajos tiesību aktos nav pietiekami skaidrota, VID 2019. gada augustā publicētā metodoloģija ar piemēriem skaidro VID pieeju PP aplikšanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli (“UIN”), kura sākotnēji var šķist diezgan agresīva, īpaši ņemot vērā to, ka gandrīz visus no PP izejošos maksājumus apliek ar UIN. Šajā rakstā – sīkāk par VID aprakstīto pieeju.
Igaunijas Finanšu ministrija pērn sagatavoja likuma “Par ienākuma nodokli” grozījumu projektu, lai regulētu nodokļu piemērošanu ārvalstu pagaidu darbinieku – nerezidentu – gūtajam ienākumam no Igaunijā veiktā algotā darba. Bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1. janvārī, bet tas nenotika.
Darbaspēka trūkuma aizpildīšanai darba devēji Latvijā arvien biežāk izvēlas piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm. Darba līgums ir visbiežāk izvēlētais pamats trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai. Šajā rakstā – par pieciem faktoriem, kas jāņem vērā, slēdzot darba līgumu ar trešās valsts pilsoni.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas ilgtermiņa apņemšanos izveidot galīgo PVN sistēmu, kas būtu vienkāršāka un drošāka pret krāpšanu, ar 2021. gada 1. janvāri uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, būs vienkāršāk izpildīt savas PVN saistības, pateicoties “vienas pieturas aģentūrai,” kas mazinās PVN slogu un šķēršļus pārrobežu tirdzniecībā. Šajā rakstā – par gaidāmajām izmaiņām PVN piemērošanā e-komercijā ar 2021. gadu.
Padomes 2018. gada 4. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1912, kura konkretizē dokumentu (pierādījumu) kopumu, kas apliecina PVN 0% likmes piemērošanu preču piegādei citas dalībvalsts nodokļa maksātājam. Šajā rakstā sniegtas atbildes uz atsevišķiem regulas praktiskās piemērošanas jautājumiem.
Šā gada 17. februārī Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanā. Tieslietu ministrijas iesniegtajā likumprojektā piedāvāts atcelt NĪN iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 EUR un būtiski samazināt NĪN apmēru mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību (KV). Paredzēts ieviest speciālo vērtību, kas, stājoties spēkā jaunai KV bāzei, nodrošinātu mehānismu samērīgam NĪN aprēķinam un stiprinātu katra iedzīvotāja tiesības uz privātīpašumā esošu mājokli.