Šā gada 9. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts projekts grozījumiem MK noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi.” Grozījumi paredz pilnveidot nodokļu administrēšanas procesu un atvieglot administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar VID elektroniskā veidā. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām.
Ieņēmumu atzīšanas prakse ir viena no sarežģītākajām – īpaši tad, ja darījumā iesaistīti divi vai vairāki līdzēji. Atzīstot ieņēmumus šādos darījumos, uzņēmumam bieži rodas jautājumi. Vai visa rēķina summa ir mani ieņēmumi? Vai esmu starpnieks? Šajā rakstā – par to, kādas tiesību normas piemērot, lai atbildētu uz šiem jautājumiem.
Nesen medijus pāršalca ziņas par līdz šim Latvijā lielākā soda (150 000 eiro) piemērošanu e-komercijas uzņēmumam par pārkāpumiem, kas saistīti ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību neievērošanu. Ievērojot uzņēmuma apstākļus, uz kuriem savā lēmumā norādīja Datu valsts inspekcija, šajā rakstā – par prasībām, kas jāievēro jebkuram uzņēmumam, kurš apstrādā personas datus interneta vietnēs, lai nesaņemtu regulā paredzēto sodu.
Uzņēmumam attīstoties, pieaug tā ģenerētās dokumentācijas un finanšu uzskaites datu apjoms. Bezpapīra grāmatvedības koncepciju pilnveido tehnoloģisko risinājumu izstrādātāji un digitālie jaunuzņēmumi, bet to īsteno katrs uzņēmums individuāli, lai padarītu savu grāmatvedību vienkāršāku un efektīvāku, ļaujot ikvienai iesaistītajai personai brīvi rīkoties ar finanšu uzskaites datiem.
Šā gada 2. jūlijā Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) pasludināja spriedumu lietā C-835/18 (SC Terracult SRL). Strīds bija par nodokļu administrācijas atteikumu ļaut PVN maksātājam labot rēķinus pēc nodokļu administrācijas veiktās nodokļu pārbaudes, kuras rezultātā bija aprēķināts valsts budžetā papildus maksājamais nodoklis, tādējādi liedzot šim PVN maksātājam tiesības uz nodokļa atmaksu. Nodokļu administrācijas lēmums bija galīgs, jo PVN maksātājs bija tam piekritis. PVN maksātājs vēlējās labot rēķinus, pamatojoties uz jauniem faktiem, kuri nodokļu administrācijas lēmuma pieņemšanas brīdī nebija zināmi, bet kuru rezultātā strīdus darījumiem tika piemērota nodokļa apgrieztā maksāšana.
Turpinām 21.07.2020 Īsziņās aizsākto tēmu. Balstoties uz ES un Latvijas tiesību aktiem, Finanšu izlūkošanas dienests 2019. gadā izstrādājis vadlīnijas, kurās apraksta politiski nozīmīgas personas (“PNP”) identificēšanas metodes.
Kaut arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILL/TPFN”) likums ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadus, dažiem likuma subjektiem joprojām ir grūti noteikt “politiski nozīmīgas personas” statusu.
Ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz daudzu uzņēmumu darbību, šā gada 14. jūlijā Ministru kabinets (“MK”) pieņēma noteikumus, kas paredz piešķirt 19,2 miljonu eiro atbalstu tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem un 51 miljonu eiro atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, kuru finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājies Covid-19 izplatības dēļ. MK noteikumi stāsies spēkā ar dienu, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums par komercdarbības atbalsta saderību ar ES iekšējo tirgu. Atbalstu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (“LIAA”). LIAA atbalstu piešķirs pieejamā finansējuma ietvaros, ievērojot pieteikumu iesniegšanas secību. Atbalsts tiks sniegts kā grants darbinieku algu samaksas kompensēšanai.
Globālajā ekonomikā šobrīd notiek būtiskas izmaiņas Covid-19 ietekmē, taču joprojām ir vērojama starptautiskā kapitāla kustība, un investoru interese par ieguldījumiem nerimst. Īpaši nozīmīga šajos neskaidrajos laikos kļūst investoru vēlme maksimāli diversificēt ieguldījumus, lai mazinātu gaidāmās finanšu krīzes sekas.
Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā MK noteikumi Nr. 210 par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām. Tie pamatā nosaka pienākumu nodokļu, juridisko un cita veida konsultatīvo pakalpojumu sniedzējiem, kuri atbilst noteikumu 3.5. punktā minētajiem kritērijiem, sniegt informāciju VID par tiem zināmu, plānotu, organizētu, darītu pieejamu īstenošanai vai īstenotu pārrobežu shēmu starp Latvijā reģistrētu nodokļu maksātāju un citā nodokļu jurisdikcijā reģistrētu nodokļu maksātāju. Šajā rakstā aplūkojam pārrobežu shēmu pazīmes attiecībā uz transfertcenām un sniedzam ieteikumus, kas var palīdzēt nodokļu maksātājiem, kuri veic pārrobežu darījumus ar saistītām personām, objektīvi pamatot veikto darījumu ekonomisko būtību un novērst bažas par to īstenošanu agresīvas nodokļu plānošanas un peļņas novirzīšanas nolūkā.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) likums avansa maksājumam nosaka 12 mēnešu termiņu, līdz kuram tas nav uzskatāms par nosacīti sadalīto peļņu. Šajā rakstā – par to, vai nodokļa bāzē jāiekļauj drošības nauda (depozīts), kas samaksāta telpu nomas līguma slēgšanas brīdī un tiks atmaksāta līguma beigās.
Pārņemot starptautiskās nodokļu normas, proti, Padomes 2016. gada 12. jūlija direktīvu 2016/1164 un 2017. gada 29. maija direktīvu 2017/952, kura precizē direktīvu 2016/1164, grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) likumā ir ieviesuši vairākas jaunas normas. Šajā rakstā – par izceļošanas nodokļa (exit tax) piemērošanu, kuru regulē liela daļa jauno normu.
Lai gan Latvija P2P kreditēšanā ir viena no Eiropas līderēm, Covid-19 krīze ir satricinājusi arī fintech nozari. Kā norāda finanšu blogeris Kristaps Mors, pēdējos mēnešos četras Latvijas interneta platformas ir slēgtas vai pārtraukušas izmaksāt naudu. Viņaprāt, tendencei turpinoties, Latvija var kļūt slavena kā šīs nozares krāpšanas centrs. Pieņemam, ka šos signālus uztver arī VID un Datu valsts inspekcija, kas turpina rūpīgi sekot līdzi nozares uzņēmējdarbībai, lai fintech uzņēmumi ievērotu normatīvo aktu prasības.
