Šā gada 3. aprīlī stājās spēkā MK noteikumi Nr. 179 par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība. Saskaņā ar noteikumu anotāciju to mērķis ir novērst pašnodarbinātu personu pilnīgu ienākumu un iztikas līdzekļu zaudējumu Covid-19 radītās krīzes dēļ, un tie paredz kārtību, kādā pašnodarbinātas personas var saņemt dīkstāves pabalstu. Šajā rakstā – par kritērijiem, lai pašnodarbinātas personas kvalificētos dīkstāves pabalsta saņemšanai, par pieteikšanos dīkstāves pabalstam, tā saņemšanas apmēru un ilgumu, kā arī par kritērijiem, kas liedz pašnodarbinātām personām saņemt dīkstāves pabalstu.
Jau iepriekš esam informējuši MindLink.lv abonentus par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā uzņēmumiem, darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem saistībā ar COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām. Viens no atbalsta pasākumiem darba devējiem (DD) un ņēmējiem ir dīkstāves pabalsts. Šajā rakstā – par dīkstāves pabalsta uzrādīšanu grāmatvedībā un DD ziņojuma sagatavošanu, ja darbinieks atrodas dīkstāvē.
Nelabvēlīgu un nozīmīgu notikumu, piemēram, kara, krīzes vai pandēmijas laikā ir zināma cilvēku grupa, kas cenšas izmantot valstī esošo ārkārtējo situāciju savās interesēs. Nav pārsteigums, ka šī parādība aktualizējusies arī šobrīd, reaģējot uz Covid-19 starptautisko uzliesmojumu. Pašā pandēmijas sākumā kiberdrošības uzņēmumi un ziņu aģentūras atkārtoti brīdināja par pikšķerēšanas (phishing) uzbrukumu pieaugumu, kad cilvēkiem tiek nosūtīti vīrusu ziņojumi no iestādēm, piemēram, Pasaules veselības organizācijas, vilinot viņus savās ierīcēs lejupielādēt ļaunprātīgu programmatūru.
Lai nodrošinātu primāri Latvijas iedzīvotāju nodarbinātību, Latvijas normatīvie akti darba devējiem, kas vēlas nodarbināt trešo valstu personas, uzliek pienākumu ievērot dažādus kritērijus, tostarp nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā. Tikai izpildot ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus, darba devējs Latvijā var nodarbināt ārzemnieku, kurš ieguvis vīzu vai uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību. Šajā rakstā – par minimālās darba samaksas izmaiņām, kas piemērojamas ar šā gada 1. aprīli.
Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (“VAIA”) ir svarīgs valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanas komponents. Ar 2022. gada 1. janvāri plānotas būtiskas izmaiņas VAIA aprēķināšanā, kas negatīvi ietekmēs personas, kuras tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās (t.i., pirms konkrēta pabalsta piešķiršanas) bija bērna kopšanas atvaļinājumā (“BKA”). Turpinot 31. marta Īsziņās iesākto tēmu par pabalstiem, šajā rakstā – par plānotajām VAIA aprēķina izmaiņām.
Pašizolācija un karantīna, kā arī robežu slēgšana daudziem ir radījusi sarežģījumus. Viens no jautājumiem ir, kā nodrošināt tiesību normām atbilstošu dokumentu parakstīšanu attālināti. Piemēram, varētu būt apgrūtināta dokumentu pārsūtīšana pa pastu starp valstīm, kā arī notāra apliecinājuma iegūšana, dokumentu apostille. Šajā rakstā – par dokumentu elektronisku parakstīšanu attālināti Latvijā un citās valstīs.
Solidaritātes nodokli (SN) jau vairākus gadus piemēro ienākumiem, kas pārsniedz Ministru kabineta noteiktos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus, kuri pērn un šogad ir 62 800 eiro gadā. Tā kā ir sākusies 2019. gada deklarāciju iesniegšanas sezona, vēlamies atgādināt, ka saskaņā ar pastāvošo regulējumu, personām, kuru ienākumi 2019. gadā pārsniedza šo slieksni, deklarācija jāiesniedz laikposmā no šā gada 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.
Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai gan uzņēmumi, gan valsts un pašvaldību iestādes ir ieviesušas pasākumus, lai aizsargātu darbiniekus, klientus, kā arī citas personas pret iespējamajiem draudiem to veselībai, lai vienlaikus turpinātu darbu apjomā, kāds ir iespējams, ņemot vērā noteikto ārkārtējo situāciju. Ievērojot jaunos apstākļus, papildus tiek vākta un apstrādāta jauna veida informāciju par fiziskām personām, piemēram, vai tām novērojami vīrusa simptomi, vai persona kontaktējusies ar kādu personu, kas varētu būt inficēta, tostarp jebkuras ar Covid-19 saistītās pārbaudes un to rezultāti, kā arī cita informācija, kas saistīta ar vietām, ko apmeklējusi persona.
Šonedēļ atsevišķā rakstā informējām par vairākiem valdības atbalstītiem pasākumiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, tostarp attiecībā uz bezdarbniekiem un viņu iesaisti algotos pagaidu darbos. Tomēr vēlamies atsevišķi atgādināt par to, ka ar šā gada 1. janvāri ir ieviestas būtiskas izmaiņas attiecībā uz bezdarbnieka pabalsta (“BP”) apmēru un saņemšanas ilgumu. Šajā rakstā – par aspektiem, kam jāpievērš uzmanība Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras BP aprēķinā, kas varētu kļūt aktuāls šobrīd, kad valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija un daudzi darba devēji ir spiesti pārtraukt darba attiecības ar saviem darbiniekiem.
Valdība aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem.
Pagājušā nedēļā ir pieņemti un stājušies spēkā virkne MK noteikumu – noteikumi par Covid-19 skartajām nozarēm un kārtību, kādā šo nozaru darba devēji kvalificējas dīkstāves pabalstam. Neskatoties uz sākotnējo nodomu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam un dīkstāves pabalstam ļaut kvalificēties tikai noteikto nozaru uzņēmumiem, MK jau 26. marta sēdē apstiprināja kritērijus, kas ļauj jebkuras nozares Covid-19 krīzes skartam uzņēmumam kvalificēties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām līdz trim gadiem. Šajā rakstā – sīkāk par būtisko.
Turpinot rakstu sēriju par ESAO izdoto gala versiju transfertcenu (“TP”) noteikšanas vadlīnijām finansēšanas darījumos, piedāvājam ieskatu pārējos nosacījumos, kas jāņem vērā, lai precīzi definētu plānoto finansēšanas darījumu starp saistītām pusēm pirms tā cenas (vērtības) noteikšanas. Ir nepieciešams skaidri definēt pašu darījumu, tā būtību, mērķi un nosacījumus, kā arī atbilstību finansēšanas darījuma kritērijiem.
Daudzās valstīs Covid-19 pandēmijas rezultātā ekonomiskā aktivitāte ir strauji samazinājusies, tādēļ tās cenšas ieviest ārkārtas nodokļu politikas pasākumus kaitējuma ierobežošanai un uzņēmumu aizsardzībai. Krīzes ietekmes mazināšanai būtiski ir reaģēt ātri. Šajā rakstā – sīkāk par nodokļu politikas pasākumiem Eiropā un Latvijā.
Šā gada 11. februārī ESAO gala redakcijā izdeva transfertcenu (“TC”) noteikšanas vadlīnijas finansēšanas darījumiem, kas ir gaidīts dokuments arī Latvijas nodokļu maksātājiem – starptautisku uzņēmumu grupu dalībniekiem, nodokļu konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem un VID. Tā kā 2018. gadā jau vairākkārt rakstījām par vadlīniju projektu, šajā rakstu sērijā sniedzam ieskatu izmaiņās un aktualitātēs, ko atnesusi vadlīniju gala versija, kā arī pievēršamies globālajām tendencēm un būtiskajiem aspektiem, kas saskaņā ar ESAO rekomendācijām jāņem vērā, analizējot finansēšanas darījumus.