Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, šā gada 20. martā stājās spēkā Saeimas 18. martā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Šajā rakstā – par izmaiņām fizisko personu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas un nodokļu aprēķināšanas kārtībā.
Personāla opciju jeb darbinieku akciju pirkuma tiesību plāns kļūst arvien populārāks Latvijā kā viens no darbinieku motivēšanas instrumentiem. Citur pasaulē jau gadiem darbinieki ir varējuši kļūt par uzņēmuma dalībniekiem, kas vairojis viņu ieguldījumu uzņēmumā un tā izaugsmi. Personāla akciju vai opciju piešķiršana pēc būtības ir darbinieku atalgojuma veids, kura pamatdoma ir sasaistīt atalgojumu ar uzņēmuma attīstību (peļņu).
Soda individualizēšanas princips ir piemērojams arī nodokļu tiesībās. Pat gadījumos, kad konstatēts nodokļu tiesību aktu pārkāpums, izpildot noteiktus nosacījumus, likumvide atļauj pieņemt nodokļu maksātājam (“NM”) saudzīgāku lēmumu daļā, kas attiecas uz soda naudu, un samazināt to uz pusi no apmēra, kas konkrētajā gadījumā pienāktos. Šajā rakstā sīkāk apskatīsim, kas atbilstoši jaunākajai tiesu praksei jāvērtē VID, lai secinātu, ka NM ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus.
Jau gadu mācāmies sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, kura mūsu ikdienu pārvērtusi līdz nepazīšanai. Lai gan biežāk domājam par ierobežojumiem un izplatības statistiku, būtu lietderīgi saprast, vai uzņēmumi pašlaik nav pakļauti paaugstinātam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ("NILL/TPF") riskam un vai NILL/TPF novēršanas likuma subjektu izveidotās iekšējās kontroles sistēmas joprojām ir tikpat efektīvas kā līdz pandēmijai.
Nenoliedzami, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi ekonomikas lejupslīdi, tā ir spēcīgs trieciens ne tikai Eiropas un pasaules ekonomikai, bet arī katram uzņēmumam un tā darbiniekiem. Loģiski, ka ES fondu jaunais plānošanas periods, kas sākas globālās pandēmijas laikā, tiek veidots ar mērķi palīdzēt mazināt Covid-19 izraisītās negatīvās sekas arī tālākā nākotnē. Tādējādi jaunajā plānošanas periodā dalībvalstīm ir pieejami gan pazīstami fondi (piemēram, Kohēzijas politikas programmas), gan jaunas programmas. Katrā programmā lielākais uzsvars likts uz zaļākas un viedākas Eiropas mērķu sasniegšanu.
Ikdienā nerezidents uz savu pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”) Latvijā attiecina dažādus izdevumus. Praksē rodas jautājums, vai tie visi ir pilnībā atskaitāmi kā PP izdevumi UIN vajadzībām. Šajā rakstā – par nerezidenta personāla izmaksu attiecināšanu uz PP.
Saņēmuši vairākus klientu un lasītāju lūgumus precizēt un interpretēt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (“Likums”) noteiktos subjektus, vērsāmies Valsts ieņēmumu dienestā, lai saņemtu atbildes par nestandarta un sarežģītākām uzņēmumu struktūrām un to veikto saimniecisko darbību, lai rastu plašāku izpratni par Likuma piemērošanu. Apkopojām saņemto informāciju, veicām secinājumus un nododam atbildes Jums!
Lai gan pandēmijas izraisītajos ekonomiskajos apstākļos dažiem nodokļu maksātājiem var rasties grūtības piemērot savu iepriekšēju vienošanos ar nodokļu administrāciju par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu (advance pricing agreement jeb “APA”), visas spēkā esošās APA un to noteikumi ir jāievēro, ja vien nav pārkāpts kāds nozīmīgs pieņēmums. Šajā rakstā sniegts ieskats par Covid-19 ietekmi uz APA, ņemot vērā ESAO publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
Kā zināms, Latvijas PVN maksātāji var atgūt nodokli, kas samaksāts par pirkumiem citā ES dalībvalstī saskaņā ar Padomes Direktīvu 2008/9/EK, proti, nodokli atmaksā tiem PVN maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Tā kā Apvienotā Karaliste (“AK”) 2020. gada 31. janvārī izstājās no ES ar pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, ES vienoto PVN atmaksas procedūru vairs nevarēs izmantot, lai atgūtu nodokli, kas samaksāts AK pēc 2021. gada 1. janvāra. Attiecībā uz 2020. gadā AK samaksāto nodokli joprojām var izmantot ES vienoto procedūru, taču tuvojas PVN atmaksas pieprasījuma iesniegšanas termiņš: 2021. gada 31. marts.
2019. gada nogalē pieņemtās Direktīvas (ES) 2019/2161 (“Omnibus direktīva”) transponēšanas termiņš dalībvalstīm ir 2021. gada 28. novembris, savukārt grozītajam nacionālajam regulējumam jāstājas spēkā līdz 2022. gada 28. maijam. Šajā rakstā – par būtiskām izmaiņām un prasībām tirgotājiem, ko ieviesīs jaunā direktīva.
Lai sekmīgi saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir svarīgi pārliecināties, kuriem uzņēmuma kreditoriem būs balsstiesības, un pareizi interpretēt tiesību normas, kas atsevišķām personām nosaka balsošanas ierobežojumus. Šajā rakstā apkopotās atziņas noteiktos apstākļos var palīdzēt finanšu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kreditoru pārstāvjiem un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošajām personām pārliecināties, vai plānu atbalstījuši tikai balsstiesīgie kreditori vai arī balsojumā iekļautas personas, kurām šādu tiesību nav.
Turpinot apskatīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu, šajā rakstā – par valdības palīdzības programmu ietekmi uz transfertcenu analīzi.
Gada sākumā stājās spēkā atvieglojumi uzņēmējiem saistībā ar maksas apmēru, veicot dažādas reģistrācijas komercreģistrā. Proti, reģistrējot komersantus vai komercreģistrā ierakstāmo ziņu izmaiņas, Uzņēmumu reģistra (“UR”) klientiem vairs nav jāmaksā par publikāciju oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis.”
