Ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 9. jūnijam. Covid-19 dēļ uzņēmējiem rodas papildu izdevumi, kas saistīti ar drošas darba vides nodrošināšanu. Grāmatvežiem savukārt rodas jautājumi par šādu izdevumu atspoguļošanu grāmatvedībā un pareizu nodokļu piemērošanu. VID ir publicējis metodisko materiālu, kurā skaidrota UIN un PVN piemērošana ārkārtējā situācijā. Šajā rakstā – par VID skaidrojumiem attiecībā uz UIN piemērošanu.
Ar ko atšķiras termiņuzturēšanās atļauja no ES Zilās kartes? Lai gan abi dokumenti dod tiesības ārzemniekam noteiktu laikposmu uzturēties Latvijā, pastāv būtiskas atšķirības, kas jāņem vērā, izvēloties vienu no tiem. Šajā rakstā – par piecām galvenajām atšķirībām starp termiņuzturēšanās atļauju un ES Zilo karti.
Ar Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvu 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu noteiktā PVN piemērošanas kārtība finanšu un apdrošināšanas (“FA”) sektorā, kura paredz PVN atbrīvojumu FA pakalpojumiem bez tiesībām atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai, ir palikusi nemainīga kopš 1977. gada. Neatskaitāmais priekšnodoklis rada papildu izmaksas FA sektora dalībniekiem un arī to klientiem. No savas pieredzes varam teikt, ka finanšu sektorā attiecībā uz PVN piemērošanu pastāv juridiskā nenoteiktība un augstas administratīvās izmaksas saistībā ar PVN normu piemērošanu. Novecojušās pakalpojumu definīcijas apgrūtina finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumiem gūt skaidru priekšstatu par PVN atbrīvojuma piemērošanu. Trūkst instrumentu neatskaitāmā priekšnodokļa sloga mazināšanai. Šajā rakstā – sīkāk par to, vai FA sektorā gaidāmas izmaiņas.
Šā gada 7. maijā ir publicēti MK noteikumi, ar kuriem tiek papildināti 2017. gada 14. decembrī izdotie MK noteikumi Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – “UIN noteikumi”). Tie aptver gan veidu, kādā nerezidents sniedz informāciju par gūto ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, gan precizējumus pastāvīgo pārstāvniecību ienākuma aprēķinā un reorganizācijas noteikumos.
2018. gada 1. janvārī stājās spēkā 15. Starptautiskais finanšu pārskatu standarts “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” (15. SFPS), kurš papildina un apvieno vairākos starptautiskajos standartos iepriekš aplūkotos ieņēmumu atzīšanas principus. Šī standarta piemērošanā komersanti ir saskārušies ar vairākām problēmām. Šajā rakstā – par jautājumiem, kurus jau vairāk nekā gadu risina Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (International Financial Reporting Interpretations Committee – “IFRIC”), kura uzņēmējiem un grāmatvežiem skaidro SFPS piemērošanu noteiktos gadījumos.
Likums “Par nodokļiem un nodevām” atļauj VID pie noteiktiem nosacījumiem apturēt nodokļu maksātāja (“NM”) saimniecisko darbību, piemēram, konstatējot, ka tas izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Līdz šim VID pārāk plaši interpretējis savas tiesības tik būtiski ierobežot komersanta darbību. Nesen Augstākā tiesa par to sniedza nozīmīgu skaidrojumu.
Covid-19 var būt plašas nelabvēlīgas sekas, tostarp patērētāju pieprasījuma samazināšanās, piegādes ķēdes traucējumi un nepieredzēta riska palielināšanās finanšu tirgos. Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā daudziem grupas uzņēmumiem var pasliktināties naudas līdzekļu plūsma, kā rezultātā starptautiskas grupas uzņēmumi var lemt par jaunu krīzes laika kredītu izsniegšanu vai esošo aizdevumu nosacījumu pārskatīšanu. Šajā rakstā – par galvenajiem transfertcenu apsvērumiem un riskiem saistībā ar saistītu personu finanšu darījumiem, kas sevišķi aktualizējušies šī brīža situācijā.
Kā jau esam norādījuši iepriekš publicētajā rakstā “Risinājumi nodokļu jomā Covid-19 radīto seku novēršanai,” gan PVN likums, gan judikatūrā paustās atziņas ļauj neveikt atskaitītā priekšnodokļa korekcijas, ja apliekamā persona iegādājusies preces vai pakalpojumus ar PVN, bet objektīvu iemeslu dēļ vairs neveic plānoto darbību, projekta realizāciju, preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu saviem klientiem. Šajā rakstā – par 24. aprīlī publicētajiem metodiskajiem materiāliem, kuros VID analizējis PVN piemērošanu atsevišķās situācijās, ar kurām šobrīd visbiežāk saskaras uzņēmēji.
Turpinot iepriekš uzsākto tēmu, aplūkosim izmaksu ieguldījuma vienošanās (cost contribution arrangement jeb CCA) koncepcijas priekšrocības, transfertcenas atbilstības tirgus cenai vērtēšanu un to, vai un kā šo koncepciju praktizē Latvijā, un vai tās esību pieļauj nodokļu administrācija. Šajā rakstā – par CCA izmantošanu gadījumos, kas saistīti ar nemateriālā īpašuma (“NĪ”) izveidi un attīstīšanu.
Ministru kabinetam izskatīšanai ir iesniegts PVN likuma grozījumu projekts, kurā paredzēts pārņemt trīs Padomes direktīvas par PVN piemērošanu e-komercijas jomā, paplašinot spēkā esošo īpašo PVN režīmu piemērošanu un ieviešot jaunu īpašu PVN režīmu preču sūtījumiem no trešajām valstīm vai teritorijām. Iepriekš jau bijām rakstījuši par gaidāmajām izmaiņām ES dalībvalstīs PVN piemērošanai e-komercijā ar 2021. gadu.
Pēdējos gados arvien biežāk notiek nemateriālā īpašuma (“NĪ”) pārrobežu nodošanas darījumi starp saistītām personām. Šādu NĪ darījumu apjoms uzņēmumu grupas ietvaros parasti ir būtisks, tādēļ nodokļu administrācija tiem pievērš īpašu uzmanību. ESAO atzīst, ka neatbilstošas NĪ vērtības noteikšana ir viens no lielākajiem peļņas novirzīšanas riskiem. Šajā rakstā – par vispārīgām vērtēšanas metodēm, kas izmantojamas, lai noteiktu cenu NĪ nodošanas darījumos starp saistītām personām un pārbaudītu, ka tā atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.
Reaģējot uz starptautisko Covid-19 uzliesmojumu un sabiedrībā radīto nenoteiktības sajūtu, ir novērojamas vispārējas noziedzības, tostarp krāpšanas, izspiešanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un citu ekonomiska rakstura noziegumu pieauguma tendences. Savā būtībā tā ir racionāli sagaidāma rīcība no to personu puses, kuras arī iepriekš ir iesaistījušās prettiesiskās darbībās un centušās izmantot pastāvošās tiesiskās sistēmas un sabiedriskās kārtības vājākos posmus savās interesēs. Gluži analoga prettiesiskas rīcības stratēģija tiek īstenota arī šī brīža situācijā, kad sabiedrības uzmanība ir pievērsta citiem būtiskiem un steidzamiem jautājumiem, mazinot cilvēku piesardzību vai liekot tiem pārsteidzīgi rīkoties ārkārtējās situācijas dēļ. Arī prakse liecina, ka pieaugošie noziedzīgu nodarījumu apjomi ir tieši saistāmi ar Covid-19 radītajiem apstākļiem.
SOLVIT var palīdzēt situācijās, kad citu dalībvalstu iestādes nosaka prasības, kas ir pretrunā ES noteikumiem. Turklāt šī tīkla darbība pārsvarā notiek internetā un tā pakalpojumi tiek sniegti par velti, kas ir svarīgs faktors, ņemot vērā ar Covid-19 saistīto situāciju pasaulē.
Starptautiska uzņēmumu grupa savos iekšējos darījumos izmanto ne tikai preces un pakalpojumus. Grupas dalībnieki var veikt arī darījumus ar nemateriālo īpašumu (“NĪ”), piemēram, nodot to par atlīdzību (īpašnieka maiņa), piešķirt tā lietošanas tiesības pilnā apjomā vai daļēji, vai arī izmantot dažāda veida vienošanos par NĪ izmaksu kompensēšanu. Šajā rakstā vispārīgi aplūkosim NĪ un attiecīgos līgumus, kā arī papētīsim izmaksu ieguldījuma vienošanās koncepciju un noslēgšanas mērķi.
Darba pienākumu veikšana ārpus savas mītnes valsts mūsdienās ir vispārpieņemta prakse. Darbiniekus bieži nosūta darbā uz citiem grupas uzņēmumiem ārvalstīs. Tāpat cilvēki, meklējot labākus darba piedāvājumus, īslaicīgi vai uz ilgāku laiku brauc strādāt uz ārzemēm. Šāda darbinieku pārvietošanās vienmēr jāvērtē no nodokļu tiesību aktu perspektīvas, jo uzturēšanās citā valstī var ietekmēt personas nodokļu rezidenci. Šajā rakstā – par nodokļu jautājumiem, kas var rasties Covid-19 sakarā uzlikto pārvietošanās ierobežojumu rezultātā.