Rakstu sērijas par NFT pirmajā daļā sniedzām ieskatu, kas ir NFT, un analizējām Spānijas nodokļu administrācijas viedokli, kura bija secinājusi, ka NFT ir elektroniski sniegts pakalpojums darījumā starp NFT veidotāju un pircēju. Šajā rakstā – par to, kā noteikt, kuras valsts PVN būtu jāpiemēro darījumos ar NFT, jeb par elektroniskā pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu.
Darba likums (DL) tiek grozīts regulāri un dažkārt pat vairākas reizes gadā, taču tik vērienīgi papildinājumi kā tie, kas stāsies spēkā šā gada 1. augustā, pēdējos gados nav pieredzēti. Šajā rakstā piedāvājam ceļvedi, kas atvieglos orientēšanos jauno darba tiesību normu līkločos.
Mūsdienās nekustamā īpašuma (NĪ) izīrēšana ir viens no izplatītākajiem saimnieciskās darbības veidiem, ko veic fiziskās personas. Līdz ar www.booking.com un www.airbnb.com popularitātes pieaugumu aktuālāka kļūst arī nodokļu samaksas režīma izvēle. Latvijas normatīvajos aktos ir noteikti vairāki varianti saistībā ar optimālu saimnieciskās darbības reģistrēšanu un nodokļu samaksu. Šis raksts sniedz informāciju par to, kādi varianti pastāv fiziskās personas NĪ izīrēšanas reģistrēšanai un vai ir iespējams mainīt šīs reģistrēšanas veidu.
Pēdējā laikā ievērojamu popularitāti ir ieguvušas neaizstājamās digitālās vienības (non-fungible tokens – NFT). Lai gan varētu šķist, ka šāda tehnoloģija ir parādījusies pavisam nesen, Kevin MacCoy un Anil Dash izveidoja pirmo zināmo NFT Quantum jau 2014. gadā. Taču lielāka interese par NFT parādījās tikai sešus gadus vēlāk, kad NFT tirgus vērtība sasniedza 250 miljonus USD. Tirgus interese par šāda veida aktīviem pieauga arī pērn, kad sešu mēnešu laikā NFT tirgū tika ieguldīti 41,3 miljardi USD. Tomēr pat pēc tik iespaidīga popularitātes pieauguma bieži izskan jautājumi – kas ir NFT, kur tos izmanto, kā tiem piemērotu nodokļus? Šajā rakstu sērijā aplūkosim NFT būtību un PVN piemērošanu darījumos ar NFT Eiropas Savienībā.
Kad ārējie apstākļi ir īpaši izaicinoši, kārtība iekšējos procesos un informācijas pieejamības ātrums var izrādīties svarīgs konkurētspējas uzlabošanas aspekts. Finanšu funkciju mūsdienās izaicina gan izmaiņas biznesa vidē un ekonomikā, gan straujie attīstības soļi tehnoloģiju jomā, tādēļ finanšu vadītājam vairs nepietiek ar zināšanām tikai finanšu jautājumos. Ik gadu rīkotajā finanšu vadītāju aptaujā PwC noskaidro, ar kādām problēmām saskaras uzņēmumi jomās, kuras finanšu vadītāji tur savā redzeslokā un prioritāšu saraksta augšgalā, lai veicinātu uzņēmumu attīstību un uzlabotu finanšu funkcijas sniegumu. Šajā rakstā piedāvājam Centrālās un Austrumeiropas PwC organizētās finanšu vadītāju (CFO) aptaujas rezultātu apkopojumu un mūsu redzējumu par iespēju atbalstīt finanšu vadītājus.
2021. gada 1. decembrī Eiropas Parlaments publicēja apstiprināto direktīvu par publiska starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata sagatavošanu par katru valsti (“PCbCR direktīva”). Tā nosaka, ka starptautiskajām uzņēmumu grupām, kuru konsolidētie ieņēmumi pārsniedz 750 miljonus eiro katrā no pēdējiem diviem finanšu gadiem, jāpublisko noteikta informācija (arī par ieņēmumiem, darbinieku skaitu un samaksāto nodokļu summu) attiecībā uz to darbību katrā ES dalībvalstī un atsevišķās trešajās valstīs. Šī informācija jāpublicē grupas tīmekļa vietnē līdz 2026. gada decembrim attiecībā uz direktīvas darbības jomā esošajiem subjektiem, ja finanšu gads beidzas 2025. gada 31. decembrī.
Šā gada 21. aprīlī stājās spēkā grozījumi UIN likuma 9. pantā. Likumā tika iekļauts pārejas noteikumu 47. un 48. punkts, kā arī atšķiras UIN piemērošana debitoru parādiem, kuri bija bilancē uz 2017. gada 31. decembri un kuri radās pēc šī datuma, un kuriem bija izveidoti uzkrājumi līdz 2021. gada 31. decembrim un vēlāk. Šajā rakstā esam atjauninājuši apkopojumu par UIN piemērošanu debitoru parādiem atšķirīgās situācijās.
Šā gada 18. jūnijā stājās spēkā MK noteikumi (“Noteikumi”), kas regulē jaunu atbalsta programmu ražojošo un eksportējošo uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai. Uzņēmēji varēs pieteikties atbalstam attiecināmo izmaksu segšanai, t.i., aizdevumam (vai paralēlajam aizdevumam) no attīstības finanšu institūcijas “Altum” līdz 5 miljoniem EUR. Līdz pat 30% no šāda aizdevuma pamatsummas varēs dzēst kā kapitāla atlaidi. Atbalstu varēs izmantot izmaksām, kas saistītas ar energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu ieviešanu uzņēmēju pašpatēriņam nedzīvojamās ēkās un noliktavās. Šajā rakstā – par jaunās atbalsta programmas niansēm, kas aprakstītas publiski pieejamajā Noteikumu redakcijā.
Šā gada 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums (“Likums”), kurš salīdzinājumā ar iepriekš spēkā esošo likumu ar tādu pašu nosaukumu ievieš jaunas prasības un pārņem direktīvas ES 2019/1937 noteikumus. Šajā rakstā – par to, ko īsti nozīmē trauksmes celšanas sistēma (TCS) atbilstoši jaunā Likuma prasībām un kādas ir uzņēmumu iespējas efektīvi ieviest šādu sistēmu.
Laikā, kad arvien aktuālākas kļūst tēmas par dabai draudzīgu saimniekošanu, atkritumu šķirošanu un pārstrādi, aktuālāki kļūst arī jautājumi par dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošanu. Kā zināms, viens no DRN objektiem ir iepakojums. Par nodokļa samaksu atbild vai tiesības uz atbrīvojumu iegūst persona, kura pirmā Latvijā realizē preces iepakojumā, ieskaitot ārvalstu uzņēmējus, kas savas preces piegādā Latvijas komersantiem. Šobrīd tiek plānoti DRN likuma grozījumi attiecībā uz ārvalstu personu tiesībām piemērot atbrīvojumu.
Šā gada martā PwC veica aptauju Global Workforce Hopes and Fears, saņemot atbildes no 52 195 respondentiem, kas ir nodarbināti vai ir aktīvi darba tirgū. Tā ir viena no lielākajām jebkad veiktajām pasaules darbaspēka aptaujām un aptvēra dažādas nozares, demogrāfiskās grupas un darba modeļus 44 valstīs un teritorijās.
Vēl pirms kāda laika personas kods un personu apliecinošs dokuments Latvijā pienācās galvenokārt uzturēšanās atļaujas vai ES pilsoņa reģistrācijas apliecības turētājiem. Taču ir bijuši gadījumi, kad ārzemniekam bez kāda īpaša statusa bija tiesiskās saites ar Latviju, tomēr bija grūti apliecināt savu identitāti klātienē vai elektroniski. Šajā rakstā vēlamies pievērst uzmanību ieviestajam elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkam – ārzemnieka eID.