Uzņēmumi arvien aktīvāk cenšas radīt dažādību un iekļaujošu darba vidi saviem darbiniekiem. Viens no instrumentiem, kā to īsteno, ir darbinieku aptaujas, kurās citstarp iekļauj jautājumus par seksuālo orientāciju, reliģisko pārliecību, veselības stāvokli un citu sensitīvu informāciju, kas nav nepieciešama tiešo darba pienākumu veikšanai. Bieži vien iegūtie dati nerada cerēto rezultātu, tieši pretēji – palielina diskrimināciju darba vidē vai pat rada uzņēmumam milzīgas finanšu sekas. Šajā rakstā – par to, kam pievērst uzmanību, veicot darbinieku aptaujas, kurās tiek iekļauti dažādības un iekļaujošas darba vides jautājumi.
Latvijas transfertcenu (TC) regulējums nosaka, ka uzņēmumiem, kas veic darījumus ar saistītām personām, jānodrošina tajos tirgus cenu principa ievērošana neatkarīgi no tā, vai darījumu partneri ir Latvijas vai ārvalsts nodokļu rezidenti. Tirgus cenu princips savā būtībā nosaka to, ka uzņēmumam, veicot salīdzināmus darījumus salīdzināmos apstākļos, jāgūst salīdzināmi ieņēmumi neatkarīgi no tā, vai darījums veikts ar saistītu vai nesaistītu darījumu partneri. Pamatā uzņēmumi to apzinās un izprot, tomēr pastāv dažādi fakti un apstākļi, kas apgrūtina šīs prasības sekmīgu īstenošanu “reāllaikā”, jo nereti pirms darījuma veikšanas vai tā īstenošanas brīdī uzņēmumiem nav pietiekamas informācijas par tirgus cenām, kādas salīdzināmos darījumos piemēro nesaistīti darījumu partneri. Talkā var nākt TC korekcija, kas ne vienmēr ir tik “sāpīga”, kā sākotnēji varētu šķist. Šajā rakstā – par TC korekciju, ko uzņēmums var veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, koriģējot apliekamo bāzi.
Ģimenes strīdi bieži ir sarežģīts emocionāls process, kas skar vairākas tiesību jomas. Viens no jautājumiem, par ko bieži rodas domstarpības šķirti dzīvojošiem vecākiem, ir par to, kam pienākas likumā noteiktie nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošo bērnu. Atbilde nav tik viennozīmīga, taču tiesu prakse vieš skaidrību izvērtējamos kritērijos.
Ar mērķi īstenot vienotu kapitāla tirgu visā ES un veicināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību, kā arī nodrošināt ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, Eiropas Komisija (EK) ir ilgstoši strādājusi pie kapitāla tirgu savienības (KTS) idejas attīstības. Tomēr aktīvāku darbu šajā virzienā EK uzsāka tieši 2015. gadā, izstrādājot pirmo KTS rīcības plānu, kurš lielā mērā ir jau izpildīts. 2020. gada 24. septembrī, ņemot vērā Covid-19 negatīvo ietekmi uz KTS, EK izsludināja otro rīcības plānu.
Jauns gads – jauns sākums! Kā ierasts, šajā rakstā apkopota informācija par normatīvo bāzi un tās izmaiņām, kas jāņem vērā 2023. gadā, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), solidaritātes nodokli (SN) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no darbinieka algas.
Pārrobežu darījumu transfertcenu vērtēšanā nodokļu maksātāji plaši izmanto pasaulē atzītas analīzes metodes, ar kuru palīdzību tiek pamatota cenu atbilstība tirgus vērtībām. Visprecīzākās metodes izvēle ir atkarīga no darījuma ekonomiskās būtības un ticamas informācijas pieejamības. Nereti tieši ierobežotā piekļuve salīdzināmu datu kopai kļūst par nepārvaramu šķērsli konkrētas metodes piemērošanā. Šajā rakstā – par datu izmantošanas problemātiku, starptautisko praksi un iespējamiem risinājumiem salīdzināmo nekontrolēto cenu metodes (SNCM) izmantošanas gadījumā.
Pēdējos desmit gados regulējuma prasības pārvaldības un nefinanšu jomā ir būtiski augušas. Vienlaikus arī dažādas uzņēmuma ietekmes puses (akcionāri, darbinieki, klienti u.c.) pieprasa no uzņēmuma uzticamu, kvalitatīvu un standartizētu informāciju gan par uzņēmuma pārvaldības praksi, gan sniegumu nefinanšu jomā. Abi šie faktori ietekmē uzņēmumus arī Latvijā.
Šā gada 13. decembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus spēkā esošajos MK 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656, nosakot jaunu minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību. Grozījumi stāsies spēkā no 2023. gada 1. janvāra.
Strauji tuvojas gada beigas, tātad arī gada pārskata sagatavošanas laiks. Kā zināms, iepriekšējos divus gadus pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par trim mēnešiem, kas deva ilgāku laiku sagatavot gada pārskatus. Balstoties uz pašreiz pieejamo informāciju, šogad gada pārskatu iesniegšanas termiņa pagarinājums nav plānots. Šajā rakstā – atgādinājums par to, kam jāpievērš uzmanība, sagatavojot gada pārskatu, t.sk. vai ir nepieciešama gada pārskata revīzija (pārbaude) vai ierobežotā pārbaude.
Mūsdienās ļoti populāras ir dažādas programmas ar mērķi palielināt uzņēmuma apgrozījumu, ceļot programmas darbinieku ražīgumu, veicinot pircēju lojalitāti u.c. Pārrobežu programmas tiek realizētas arī Latvijā, un to nodokļu jautājumi ir ļoti aktuāli, kā arī sarežģīti. Šajā rakstā – par darbinieku motivācijas programmu saistībā ar neseno Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu jautājumā par PVN.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) šā gada novembrī publicēja savstarpējās saskaņošanas procedūras (SSP) 2021. gada statistiku. Tā aptver 127 jurisdikcijas un praktiski visas SSP lietas pasaulē. Šajā rakstā aplūkosim globālās SSP tendences 2021. gadā, pētīsim statistiku Latvijā un analizēsim, kā Latvijas pagājušā gada statistika atbilst globālajām tendencēm.
Šā gada 8. oktobrī stājās spēkā Eiropas Padomes Regula par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (turpmāk – “Regula”). Tās mērķis ir noteikt pasākumu kopumu, kas veicinātu dalībvalstu energoapgādi un mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi uz patērētājiem un dalībvalstu ekonomiku. Kopumā Regula nosaka dalībvalstīm pienākumu ieviest vairākas pasākumu grupas, par kurām detalizētāk – šajā rakstā.
Šā gada 14. novembrī stājās spēkā grozījumi, kas paredz izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN). Šis ir mūsu raksta “2022. gada nogalē steidz pieņemt IIN likuma grozījumus” turpinājums, lai par tiem informētu MindLink.lv abonentus. Izmaiņas IIN likumā ietekmē arī citu likumu regulējumu, tāpēc šā gada 10. novembrī saskaņošanai ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju tika nosūtīti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
