Šovasar Komerclikums piedzīvo daudzas izmaiņas. Daļa grozījumu stājušies spēkā 1. jūnijā, citi – 1. jūlijā. Visas ieviestās izmaiņas lielākā vai mazākā mērā ietekmē konkrētus Komerclikuma subjektus, un šajā rakstā mēs aplūkosim atsevišķus spēkā stājušos grozījumus.
Šā gada jūnijā Saeima pieņēma un izsludināja divus vērienīgus likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumus, kas stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvārī. Tam sekoja arī publikācija VID mājaslapā ar sīkāku informāciju par jaunās sistēmas uzdevumiem un skaidrojumu par piešķirtā vērtējuma nozīmi.
Iepriekšējos rakstos secīgi noskaidrojām galvojumu transfertcenu (TC) aspektus, kā arī sīkāk aplūkojām tirgus cenas noteikšanas metodes. Šo rakstu sēriju noslēgsim ar svarīgām starptautiskās tiesu prakses atziņām un salīdzināsim nodokļu administrāciju pieeju galvojuma darījumu pamatošanai TC dokumentācijā.
Vasaras laikā darba tirgū aktīvāk iesaistās skolēni. Pirmā algotā darba pieredze ir saistīta arī ar nodokļu maksāšanu. Šajā rakstā esam apkopojuši noderīgu informāciju, kas jāzina gan pašiem jaunajiem darbiniekiem, stājoties darba tiesiskajās attiecībās, gan viņu vecākiem.
Veiksmīgas klientu pieredzes nodrošināšanā viens no priekšnosacījumiem ir sakārtota organizācijas kultūra. Klientu apmierinātība ir kritiski svarīga jebkuram uzņēmumam, lai uzturētu ilgstošu rentabilitāti un konkurētspēju tirgū.
Šajā rakstā apskatīsim iespējas automatizēt procesus, izmantojot dažādus risinājumus, proti, kā varam apstrādāt ienākošos PDF formāta rēķinus, ko sistēmā ievada manuāli, kā ērtāk salīdzināt datus starp sistēmām un kādus rīkus izmantot risinājumu izveidei.
Latvijā nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas, t.sk. VID, tiesības un pienākumus nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām” (“NN likums”) un likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem primāri pienākums aprēķināt maksājamos nodokļus un iemaksāt tos budžetā ir pašiem nodokļu maksātājiem.
ES fondi un citi līdzīgi finanšu atbalsta instrumenti ir snieguši atbalstu un sekmējuši daudzu uzņēmumu strauju izaugsmi, modernizāciju un attīstību. Ņemot vērā šobrīd pieejamo lielo informācijas apjomu un dažādo programmu piedāvājumu, ir svarīgi spēt tajā orientēties un atlasīt savam uzņēmumam piemērotus atbalsta instrumentus. Tas ļauj laikus apzināt atbilstošas atbalsta programmas, to ietvaros pieejamo finansējumu un izvirzītos atbilstības kritērijus gan potenciālajam projekta iesniedzējam, gan projekta iesniegumam.
Ikdienā novērots, ka grupas uzņēmumu savstarpējie pakalpojumi ir gan visbiežāk sastopamās centralizētās darbības starptautiskās uzņēmumu grupās (SUG), gan nodokļu administrācijas (VID) īpaši uzraugāmie darījumi.
Kriptoaktīvu sektors ir radījis gan izmaiņas maksājumu un investīciju tirgos, gan izaicinājumus nodokļu administrācijām sekot kapitāla pieaugumam, kas gūts, tirgojot kriptoaktīvus. Šā gada 16. maijā ES Padomē atbalstu guva Eiropas Komisijas priekšlikums uzlikt par pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ziņot par ES klientu veiktajiem darījumiem kriptoaktīvu tirgū. Tas palīdzēs nodokļu iestādēm izsekot kriptoaktīvu tirdzniecībai un gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas risku. Ziņošanas sistēmu plānots ieviest ar grozījumiem direktīvā par administratīvo sadarbību (turpmāk – “DAC”), kura ir galvenā sistēma datu apmaiņai starp nodokļu iestādēm. Jaunie ziņošanas noteikumi ir pieņemti papildus Regulai par kriptoaktīvu tirgiem, ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937, (Markets in Crypto Assets Regulation, turpmāk – “MiCA regula”) un Regulai par līdzekļu pārvedumiem, un šie noteikumi pilnībā atbilst ESAO iniciatīvai par kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu.
Iepriekš jau rakstījām par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu elektromobiļa iegādes un uzturēšanas izdevumiem. Taču darbinieki bieži uzlādē uzņēmuma elektromobili mājās. Šajā rakstā – par uzņēmuma iespējām kompensēt elektrības izmaksas darbiniekam.
Rūpes par darbinieku mentālās veselības stāvokli nav tikai tukša runāšana vai formāls darba aizsardzības pienākums. Darba devējam var rasties īstas juridiskas sekas, ja netiek pievērsta uzmanība darbinieku pārslodzes jautājumiem. Tādēļ šajā rakstā vērtējam juridiskos virzienus, kuros var aizvest darbiniekam konstatēts izdegšanas sindroms, vienlaikus sniedzot praktisku ieskatu darba devēja rīcībai.
Pamatlīdzekļi, dažkārt arī krājumi, jānoraksta, ja tie vairs neapmierina uzņēmuma vajadzības, ir morāli novecojuši, pēc tiem nav pieprasījuma. Šādās situācijās vienmēr aktualizējas jautājums par atskaitīto priekšnodokli. Nesen šo jautājumu vērtēja Eiropas Savienības Tiesa (EST). Šajā rakstā – par 2023. gada 4. maija spriedumu lietā Nr. C‑127/22 (Balgarska telekomunikatsionna kompania).
Iepriekšējos rakstos informējām par izmaiņām darba tiesību jomā, kuras ietekmē arī nodokļu jautājumus. Nodokļu iestādes šobrīd aktīvi vērtē, kā tiek izpildītas vietējo un starptautisko normatīvo aktu prasības, kuras paredz nosūtījumā esošiem darbiniekiem nodrošināt uzņemošās valsts tiesību normām atbilstošus nodarbinātības noteikumus. Šīs prasības attiecas uz darba laiku, atpūtas laiku, darba aizsardzību un darba samaksas izmaksu vismaz minimālā līmenī. Šajā rakstā – par darba samaksas noteikumiem un nodokļu ietekmi.
Atbilstoši tam, kā veidojās jauni aktīvu un darījumu veidi, tiek grozīta arī Padomes Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Eiropas Komisija ir ierosinājusi jaunus nodokļu pārredzamības noteikumus visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri iesaistās darījumos ar kriptoaktīviem. Šā gada 16. maijā ES finanšu ministri vienojās par DAC8 kompromisa tekstu. Ir sagaidāms, ka drīzumā tā tiks formāli apstiprināta.