Civillikuma (CL) izpratnē dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Lai gan dāvinājums lielākoties asociējas ar kaut ko patīkamu, var pastāvēt riski un neskaidrības – par to vairāk šajā rakstā.
Uzņēmumiem – Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas subjektiem – saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu (ESRS) prasībām jāveic dubultā būtiskuma novērtējums, lai identificētu tiem būtiskās vides, sociālās un pārvaldības jomas (ESG). Atšķirībā no līdzšinējās prakses, kur šīs jomas tika identificētas atbilstoši uzņēmuma radītajai ietekmei, jaunā metodoloģija pievieno papildu analīzes līmeni – novērtējumu par to, kādu finanšu ietekmi rada ESG jomas uz pašu uzņēmumu, raugoties no risku un iespēju perspektīvas.
Mūsdienās liela uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzībai un vides uzlabošanai. Viens no instrumentiem, kas palīdz aizsargāt vidi, ir dabas resursu nodoklis (DRN). Ministru kabinets ir apstiprinājis un nodevis izskatīšanai Saeimā DRN likuma grozījumu projektu, kura mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežot vides piesārņošanu. Saskaņā ar pieejamo informāciju paredzēts, ka daļa grozījumu stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, bet pārējie – 1. jūlijā. 2023. gada 5. maijā jau informējām MindLink.lv abonentus par daļu no plānotajiem grozījumiem. Šajā rakstā – par gaidāmajām izmaiņām DRN likumā.
Lai uzņēmums iedzīvinātu ilgtspējas aspektus savā pamatdarbībā, tam jāapzinās, kādu ietekmi tas atstāj uz apkārtējo vidi un savām ietekmes pusēm, kā arī to, kā apkārtējā vide un ietekmes puses iespaido uzņēmējdarbību. Ilgtspējas aspektu iekļaušana uzņēmējdarbībā ir process, kas veicina uzņēmuma darbības modeļa un kopējās stratēģijas pārskatīšanu, datu apkopošanu un analīzi, ar mērķi izmantot tos lēmumu pieņemšanā, lai apzinātu un mazinātu riskus, kas skar uzņēmumu. Šajā rakstā sniedzam īsu ieskatu ilgtspējas jeb “ESG” ietvarā, galveno uzmanību pievēršot “G” jeb pārvaldībai. Rakstā īpaši akcentēta nodokļu pārvaldība kā ilgtspējas aspekts, kuru aicinām uzņēmumus iedzīvināt savā pamatdarbībā.
Finanšu ministrija ierosinājusi veikt dažādas izmaiņas nodokļu tiesību aktos no 2024. gada. Šajā rakstā par sagatavotajiem UIN likuma un PVN likuma grozījumiem saistībā ar reprezentatīvu automobili.
Pēdējā laika straujās inflācijas radīto seku dēļ Konkurences padome ir uzsākusi mazumtirdzniecības tirgu uzraudzību. Analizējot iegūto informāciju, dažādos aspektos ir iespējams gūt labāku izpratni par mazumtirgotāju un piegādātāju attiecībām un to ietekmi uz tirgu. Tuvākajā laikā sagaidāms, ka Konkurences padome publicēs savas uzraudzības laikā iegūto informāciju un secinājumus, un vēl jo lielāka uzmanība tiks pievērsta gan godīgas tirdzniecības prakses pārkāpumiem, gan noteiktajiem aizliegumiem, kas pircējam un mazumtirgotājiem jāievēro. Lai gan ir grūti prognozēt uzraudzības secinājumus, politiskā spiediena rezultātā var tikt radītas būtiskas izmaiņas nozarē.
Šā gada 11. jūlija rakstā “Komerclikuma jaunumi” informējām lasītājus par apjomīgajiem 16.06.2022. Komerclikuma grozījumiem, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. Minētajā rakstā detalizētāk apskatījām tikai dažas no grozītajām Komerclikuma tiesību normām. Šajā rakstā tuvāk apskatīsim Komerclikuma noteikumus attiecībā uz kapitālsabiedrību pamatkapitāla apmaksu un izmaiņām, kas vasarā stājās spēkā attiecībā uz to.
Ir pagājis krietns laiks, kopš Latvijā tika ieviests jauns transfertcenu (TC) regulējums, tomēr VID nāk klajā ar vadlīnijām par soda naudas piemērošanas principiem TC dokumentācijas iesniegšanas termiņa vai sagatavošanas prasību pārkāpumos tikai 2023. gada septembra beigās, apstiprinot tās ar VID 11.09.2023. rīkojumu Nr. 201. Šajā rakstā – sīkāk par jaunajām vadlīnijām.
Jau kopš 2020. gada uzņēmumiem nākas pielāgoties mainīgajai uzņēmējdarbības videi, kurā aizvien tiek piedzīvoti dažādi satricinājumi. Kļuvis skaidrs, ka jebkuram uzņēmumam īpaši svarīga ir spēja efektīvi reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem.
Šā gada septembrī ES PVN komiteja publicēja vadlīnijas, kā vērtēt PVN piemērošanu degvielas karšu darījumiem, kas iepriekš iztirzāta Eiropas Savienības Tiesas (EST) lēmumā C-235/18 Vega International. Šajā lietā EST atzina, ka Austrijas uzņēmuma darījums, kas izpaudās kā degvielas karšu izsniegšana citiem uzņēmumiem degvielas iegādei, par kuru tika izrakstīti rēķini kā par degvielas piegādi, tomēr kvalificējams kā ar PVN neapliekams kredīta piešķiršanas pakalpojums.
Šobrīd Eiropas zaļā kursa ietvaros un ārpus tā daudz runā par dažādiem ilgtspējas aspektiem. Ilgtspēja jau ir kļuvusi par apzinīgāko uzņēmumu ikdienu, gan izstrādājot ilgtspējas stratēģijas, gan ziņojot par sasniegtajiem ilgtspējas mērķiem. Vienlaikus ir arī uzņēmumi, kas izmanto šo situāciju, reklamējot sevi, savas preces un pakalpojumus kā zaļus, videi draudzīgus vai ilgtspējīgus, jo tas var radīt priekšrocības tirgū. Ne vienmēr šāda rīcība ir uzskatāma par godprātīgu, un tā var maldināt patērētājus vai pat ietekmēt konkurenci.
Jau ierasti redzēt tādus tirgotāju (arī pakalpojumu sniedzēju) piedāvājumus kā “pērc noteiktu preci, cita dāvanā” vai “katrs pircējs saņems dāvanu”. PVN piemērošanas vajadzībām pārdevēji par dāvanas jēdzienu parasti neuztraucas, kamēr tā nepārsniedz 15 eiro, bet kļūst uzmanīgāki, ja dāvanas ir vērtīgākas. PVN likumā noteiktais mazas vērtības dāvanas ierobežojums attiecas uz vienu cilvēku gada laikā, uzliekot zināmu slogu identificēt dāvanas saņēmēju un veikt šādu uzskaiti. Vienlaikus PVN likumā pie mazas vērtības dāvanas definīcijas ir atruna, ka tā nav piemērojama precēm vai pakalpojumiem, ko nodod bez atlīdzības, ja to izmaksas attiecināmas uz reklāmas vai reprezentācijas izdevumiem. Jāsaka, ka VID savā praksē patiešām nav tendēts tieši un burtiski vērtēt pārdevēja reklāmas saukļus, bet vērtē darījumu pēc tā ekonomiskās būtības. Šajā rakstā – par Eiropas Savienības Tiesas (EST) jaunāko nolēmumu attiecībā uz dāvanas vērtējumu PVN vajadzībām.
Saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām jeb t.s. Parīzes nolīgumu, Eiropas Parlaments 2020. gada 15. janvārī parakstīja rezolūciju par Eiropas zaļo kursu un aicināja vēlākais līdz 2050. gadam īstenot nepieciešamo pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību. Zaļā kursa ietvaros tiek ieviestas dažādas izmaiņas. Viena no nozīmīgākajām šādām izmaiņām ir 2023. gada 19. aprīlī pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/851, ar ko groza Regulu (ES) 2019/631, lai stiprinātu CO2 emisiju standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši ES mērķiem klimata jomā. Regulas noteikumi būtībā nav jauni, jo prasības par automobiļu CO2 emisijām tika ieviestas jau agrāk, tomēr ar regulu tiek ieviesti pietiekami ambiciozi mērķi. Šajā rakstā aplūkosim regulas prasības.
Turpinot iepriekšējā nedēļā aizsākto apskatu par Finanšu ministrijas rosinātajām izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), šajā rakstā – par plānotajām izmaiņām attiecībā uz IIN aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas kārtību.
2023. gada 12. septembrī Eiropas Komisija publicēja Transfertcenu (TC) direktīvas projektu, lai saskaņotu TC prasības ES ietvaros. Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu, tostarp Latvijā, noteiktā apjomā tiek piemērotas ESAO TC noteikšanas vadlīniju rekomendācijas, Komisija ar jauno direktīvu cenšas panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pieprasot dalībvalstīm piemērot vienādus TC noteikšanas standartus. Ja jaunos noteikumus apstiprinās ierosinātajā formā, tad dalībvalstu tiesību aktos tos ieviesīs līdz 2025. gada 31. decembrim un tie būs jāpiemēro ar 2026. gada 1. janvāri.
