Pagājušajā nedēļā aizsākām tēmu par videonovērošanu - vai to var uzskatīt par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, ja materiālā ir iespēja atpazīt konkrētas personas. Šajā rakstā turpinām par tehniskajiem pasākumiem, kas būtu jāievēro videokameru izvietošanas gadījumā.
Iepriekš jau informējām, ka šā gada 14. februārī ES Padome nolēma sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, iekļaut vēl četras: Britu Virdžīnu salu teritoriju, Kostarikas Republiku, Māršala Salu Republiku un Krievijas Federāciju. Saistībā ar to Latvijas normatīvajos aktos šovasar ir veiktas izmaiņas, par kurām sīkāk – šajā rakstā.
Vienā no iepriekšējiem MindLink rakstiem izvērtējām transfertcenu (TC) noteikšanas izaicinājumus starptautiskas grupas izplatītājiem un iespējas pielietot Berija koeficientus, lai izvērtētu kontrolēto darījumu vērtības atbilstību tirgus cenai (vērtībai). Šajā rakstā aplūkosim Berija koeficientu pielietošanas praktisku piemēru, kā arī prasības un nosacījumus, kas jāievēro finanšu datu segmentēšanā.
Videonovērošanu var uzskatīt par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, ja iegūtajā materiālā ir iespējams atpazīt konkrētas personas. Bieži saņemam jautājumus, vai drīkst uzstādīt videokameras, ja tās vērstas tikai uz teritoriju, ja tajās nav iespējams atpazīt personas, ja videomateriāli netiek saglabāti u.c. Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) darbības joma neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma ietvaros. Šajā rakstā – īsumā par to, kādas darbības jāveic, lai videonovērošana būtu tiesiska.
Šābrīža ekonomiskie izaicinājumi – augstā inflācija, resursu trūkums, nepieciešamība uzlabot rentabilitāti – nostāda pasaules uzņēmumus dilemmas priekšā: vai nu motivēsim darbiniekus turpināt darbu uzņēmumā ar algas pielikumu un tad teiksim ardievas peļņai, vai arī atcelsim savus darba samaksas un papildu labumu palielināšanas plānus un tad zaudēsim kvalificētus darbiniekus. Šīs dilemmas dēļ daudzi uzņēmumi sāk apsvērt efektīvākus darba devēja finansiālā atbalsta veidus ar zemu nodokļu nastu vai vispār bez nodokļiem, piemēram, neapliekamus papildu labumus. Šajā rakstā – par neapliekamiem labumiem un citiem noderīgiem rīkiem, ko darba devēji var izmantot savu darbinieku atbalstīšanai Baltijas valstīs.
Uzņēmuma pastāvēšanas laikā bieži vien notiek pārmaiņas gan pašā uzņēmumā, gan valsts ekonomikā un likumvidē. Reorganizācijas kārtība kādu laiku nav būtiski mainīta. Šā gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kuri paredz izmaiņas komercsabiedrību nacionālās un pārrobežu reorganizācijas kārtībā. Grozījumi ir diezgan apjomīgi, tāpēc šajā rakstā aplūkojam tikai atsevišķus aspektus, kas attiecas uz nacionālās reorganizācijas kārtības izmaiņām.
Pēdējos 100 gados pasaule ir krasi mainījusies, jo sabiedrību ir ietekmējis gan tehnoloģiskais progress, gan demokrātijas principi, padarot to atvērtāku, iecietīgāku un līdztiesīgāku. Lai gan šīs lietas virzās uz priekšu, joprojām pastāv sociāli izaicinājumi, kas mums jārisina. Dzimumu līdztiesības trūkums vēl aizvien ir relatīvi stabila parādība, lai gan sievietes ir ieguvušas tādas pašas tiesības kā vīrieši. Lai cīnītos par līdzvērtīgu darba samaksu visā pasaulē, sociālie uzņēmēji 2010. gadā nodibināja EQUAL-SALARY Foundation. Viegli saprotamā valodā šī bezpeļņas organizācija prezentē datus no Starptautiskās darba organizācijas globālā atalgojuma pārskata par 2018./2019. gadu, kurā norādīts, ka pasaulē sievietes par savu darbu saņem vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši. Ņemot vērā EQUAL-SALARY Foundation gada pārskata publicēšanu, šajā rakstā apkopotas galvenās atziņas.
Šā gada 13. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja un izdeva jaunus MK noteikumus Nr. 407, kas regulē ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanu, lai veicinātu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību. Apstiprinātais kopējais finansējums atbalsta programmai, ko ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), ir 73,38 milj. EUR.
Šā gada 17. maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM). Šo tā saukto “oglekļa nodokli” piemēros jau ar šā gada oktobri, un 2024. gada janvārī OIM subjektiem būs pienākums iesniegt pirmos OIM ziņojumus. Paredzēts, ka oglekļa emisijas sertifikāti būs jāpērk ar 2026. gadu. Šajā rakstā detalizēti skaidrojam, uz kuriem uzņēmumiem attieksies OIM.
Straujā attīstība globālā kontekstā noved pie izmaiņām visās dzīves jomās. Tas, ko reiz uzskatījām par jaunu un inovatīvu, tagad ir kļuvis par standartu, vai arī jau ir novecojis un gaida pārmaiņas. Mainoties starptautiskajai biznesa videi, mainās arī darba vide un darbinieku vajadzības, kas darba devējiem nozīmē jaunus izaicinājumus. Šobrīd darbiniekiem pieejamo labumu daudzveidība kļūst par vienu no galvenajiem darba vietas vērtēšanas kritērijiem. Saskaņā ar statistikas datiem labumu daudzveidību veicinošas darbības pozitīvi ietekmē gan uzņēmuma ekonomisko aktivitāti, gan darbinieku produktivitāti. Īpaši pēcpandēmijas laikā redzams, ka darbinieki no darba devējiem sagaida elastīgu un savām vajadzībām atbilstošu labumu grozu. Iepriekš jau esam aprakstījuši elastīgās atalgojuma sistēmas priekšrocības. Šajā rakstā aicinām iepazīties ar jaunu tehnoloģisko risinājumu, kas palīdzēs uzņēmumiem pilnveidot darbiniekiem piedāvāto labumu grozu, pielāgojot to viņu vēlmēm.
Nereti pavadām daudz laika Microsoft Office vidē, veidojot un formatējot prezentācijas, rakstot e-pastus un atskaites. Līdz ar mākslīgā intelekta (MI) ienākšanu biznesa vidē šādiem darbiem varēs atvēlēt arvien mazāk laika. Iepriekš jau aplūkojām vienu no vispopulārākajiem MI rīkiem – ChatGPT un GPT-4, tā darbības principus, izmantošanas iespējas un ierobežojumus (raksts par GPT-4 šeit). Šajā rakstā turpināsim ekskursiju jauno tehnoloģiju pasaulē, aplūkojot vienu no vadošajiem MI veidotājiem tieši darba vajadzībām – Microsoft – un tā pavisam jauno MI asistentu Microsoft 365 Copilot.
Personāla akciju plāni kļūst arvien populārāki kā iespēja vairot darbinieku motivāciju uzņēmumos visā pasaulē, arī Baltijas valstīs. Personāla opciju popularitāte skaidrojama ar ieguvumiem gan uzņēmumam, gan darbiniekam. Personāla opcijas piešķir darbiniekiem tiesības saņemt vai iegādāties uzņēmuma akcijas pēc noteikta laikposma un par cenu, kas zemāka par tirgus vērtību. Uzņēmums gūst labumu no tā, ka darbinieki ir gatavi strādāt, lai sasniegtu uzņēmuma mērķus un celtu tā akciju vērtību. Tā kā katras valsts regulējums šī papildu labuma aplikšanai ar nodokli var būt citāds, ir svarīgi aplūkot nodokļu regulējumu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
Globalizācijas ietekmē uzņēmuma korporatīvie klienti un dažādi iepirkuma projekti bieži vien atrodas valstīs, kuras nav šī uzņēmuma galvenā darbības vieta. Lai gūtu labumu no ārvalstu iepirkuma projektiem, uzņēmumam ir svarīgi izvērtēt ne vien ieguvumus, bet arī ar šādām biznesa iespējām saistītos riskus, īpaši nodokļu riskus. Ja ārvalstī rodas pastāvīgā pārstāvniecība (PP), tad jāapzinās gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan algas nodokļu sekas, ko rada šāda darbība ārvalstī. Šajā rakstā mēs vērtējam algas nodokļu riskus un aplūkojam nozīmīgākos jautājumus, kas uzņēmumam būtu jāņem vērā.
Šovasar Komerclikums piedzīvo daudzas izmaiņas. Daļa grozījumu stājušies spēkā 1. jūnijā, citi – 1. jūlijā. Visas ieviestās izmaiņas lielākā vai mazākā mērā ietekmē konkrētus Komerclikuma subjektus, un šajā rakstā mēs aplūkosim atsevišķus spēkā stājušos grozījumus.