Pavisam atšķirīgi uz minēto PVN likuma nosacījumu, ka ar PVN apliekamajā vērtībā jāiekļauj tikai tie nodokļi, kas maksājami saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, savā 2019. gada 28. jūnija spriedumā lietā Nr. C26128713, SKC-201/2019 skatījies Senāts. Strīds bija par piespiedu zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu, kas paredzēja nomas maksu un papildus tai arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kompensāciju. Senāts vērtēja, vai NĪN kompensācijai jāpiemēro PVN. Vispirms tika vērtēts, kas ir NĪN objekts un kas – NĪN maksātājs.
2019. gada pirmajā pusē rakstījām, ka ar 2020. finanšu gadu visiem biržā kotētiem uzņēmumiem būs jāiesniedz konsolidētie pārskati, ievērojot ESEF. Sākotnēji gan šī formāta obligātā piemērošana tika pārcelta, un to piemēro, sākot ar 2021. gada finanšu pārskatiem.
Kapitālsabiedrību valdes locekļiem vienmēr jāpilda savi pienākumi kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem. Jēdziena “kā krietns un rūpīgs saimnieks” saturs apzināti normatīvajos aktos nav tieši noteikts, tāpēc tas vienmēr jāpiemeklē konkrētajā strīdā, rodot pēc iespējas individuāli taisnīgu risinājumu.
Sniedzot nomas pakalpojumu par atlīdzību, jebkura persona (arī publiska vai atvasināta publiska persona) tiks uzskatīta par nodokļa maksātāju, ja vien saņemtā atlīdzība nav simboliska. Tātad pats nomas pakalpojums būs darījums, kam piemērojamas PVN likuma normas. Šajā rakstā – par to, vai papildus nomas maksai no nomnieka iekasētais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ir uzskatāms par daļu no nomas maksas un vai tam jāpiemēro PVN.
52% uzņēmumu vadītāju ir atzinuši darbinieku un prasmju trūkumu kā kritisku faktoru, kas ietekmē uzņēmuma darbības rezultātus. Uzņēmumi objektīvi saskaras ar atbilstoša darbaspēka un nepieciešamo prasmju trūkumu, ko straujā tehnoloģiskā attīstība tikai pastiprinās. Stāvokli vēl vairāk pasliktina darbinieku iesaistes un lojalitātes mazināšanās un lielā gatavība mainīt darba vietu, ja netiek nodrošināts kāds no kritiskajiem faktoriem, tostarp jēgpilns darbs un profesionālās izaugsmes iespējas. Līdz ar to par prioritāti uzskatāma ne tikai jaunu talantu piesaiste, bet arī esošo darbinieku izaugsme.
Pasaules ekonomikā būtiska loma ir ģimenes uzņēmumiem. Tā ir uzņēmējdarbības forma, kur ģimenei pieder kapitāldaļu vairākums. Covid-19 pandēmija, ģeopolitiskie un citi apstākļi ir radījuši daudz izaicinājumu, tāpēc šajā rakstu sērijā apskatīsim dažādus faktorus, kas ģimenes uzņēmumiem būtu jāvērtē, apsverot pārmaiņas savā uzņēmējdarbībā. Pirmajos sērijas rakstos aplūkosim uzņēmuma atrašanās vietas (jurisdikcijas) aspektu. Ģimenes uzņēmumam šis jautājums ir īpaši aktuāls gadījumā, ja kāds no lēmumu pieņēmējiem var izvēlēties pārcelties uz dzīvi citā valstī vai paplašināt savu uzņēmējdarbību ārpus valsts.
Lielai daļai cilvēku augstās dzīves izmaksas ir izaicinājums, kas spiež gan sabiedrību, gan valdību rīkoties, lai iegūtu aizsardzību no mūsdienu neparedzamajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Ikviens darbinieks ir pelnījis saņemt tādu atalgojumu, kas ļauj apmierināt savas vajadzības un dzīvot pienācīgu dzīvi, tomēr ANO atzīst, ka šobrīd pasaulē vairāk nekā trešdaļa strādājošo pelna mazāk, nekā ir nepieciešams šāda dzīves līmeņa nodrošināšanai. Arī 2023. gadā šī problēma joprojām nav atrisināta, tādēļ šis raksts apkopo dažādus izaicinājumus, kas uzņēmumiem jāpārvar, lai spētu ieviest t.s. iztikas algu (living wage).
Laiku pa laikam administratīvajās tiesās izskata strīdus starp VID un biedrībām, kas skar vai nu pienākumu maksāt nodokli, jo atklājas, ka biedrības dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis ir peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana tās biedriem, vai arī pārkāpumus, kas ļauj VID atņemt biedrībai sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Abos gadījumos strīda ābols ir papildus pamatdarbībai veiktā saimnieciskā darbība, kuru VID novērtē atšķirīgi un saskata neatbilstību normatīvā regulējuma prasībām
Virzoties uz videi draudzīgāku un energoneatkarīgāku pilsētas apbūvi valsts galvaspilsētā, Rīgas dome 2022. gada oktobrī pieņēma saistošo noteikumu Nr. 109 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā” grozījumus, kuri paredz jaunu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu kategoriju – 50% atvieglojumu energoefektīvām ēkām, kas tiks nodotas ekspluatācijā pēc 2024. gada 1. janvāra.
Praksē Latvijas uzņēmumu – pakalpojuma sniedzēju – grāmatveži samulst, uzzinot, ka ārvalsts darījuma partnerim ir PVN reģistrācijas numurs ne tikai tā dibināšanas valstī, bet arī Latvijā. Kādā nolūkā ārvalsts komersants saņem PVN reģistrācijas numuru Latvijā? Un kā tas ietekmē pakalpojuma sniedzējus Latvijā? Par to sīkāk – šajā rakstā.
Iepriekš jau esam aplūkojuši UIN piemērošanas aspektus darījumos ar uzņēmumiem, kas iekļauti zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā. Šajā rakstā – par kārtējām saraksta izmaiņām un par transfertcenu (TC) nozīmīgo niansi.
Rudens mēneši ir bijuši ražīgi nodokļu izmaiņu jomā. Dažos nodokļu aspektos, tostarp uz laiku ieviestajos, izmaiņu varētu arī nebūt. Starp Finanšu ministrijas rosinātajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) ir atrodams priekšlikums pagarināt pašreizējo īpašo nodokļu režīmu tiem autoratlīdzības saņēmējiem, kuri nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji. Šajā rakstā – par plānoto pārejas perioda autoratlīdzības režīma pagarināšanu un tās sekām režīma izmantotājiem.
Finanšu ministrija ir ierosinājusi veikt vairākas PVN likuma izmaiņas, kas stātos spēkā no 2024. gada. Grozījumu projekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu PVN regulējumu, nosakot, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu, veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un pārskatītu nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Lai grozījumu projekts stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Saeimai otrajā lasījumā. Šajā rakstā – par sagatavotajiem PVN likuma grozījumiem.
Esam jau informējuši MindLink abonentus, ka 2022. gada beigās Eiropas Komisija (EK) publicēja PVN direktīvas (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 grozījumu projektus, lai modernizētu ES PVN sistēmu un stiprinātu tās izturību pret krāpšanu. ES PVN reformas ir pazīstamas kā projekts “PVN digitālajā laikmetā” jeb ViDA. Tā mērķis ir modernizēt un vienkāršot PVN noteikumus platformu ekonomikas dalībniekiem, ieviešot obligātu reāllaika digitālo ziņošanu un e-rēķinu izrakstīšanu par visiem Kopienas B2B darījumiem. Šajā rakstā aplūkosim jaunākos notikumus un iespējamās reformas, īpaši pievēršoties e-rēķinu izrakstīšanas praksei.
