Mūsdienās bieži runā par ESG vai ilgtspēju, ko cilvēki sākotnēji vairāk saistīja ar vidi un klimata pārmaiņām. Pēdējā laikā īpaši aktualizējusies arī ESG sociālo jautājumu komponente un pārvaldības komponente, runājot, piemēram, par darbiniekiem, piegādes ķēdēm vai nodokļu pārvaldību. Šajā rakstā esam īsumā apkopojuši, kāpēc nodokļi mūsdienās būtu jāuzskata par būtisku ilgtspējas aspektu.
Eiropas Savienībā (ES) maijs tiek izcelts kā dažādības mēnesis, lai pievērstu uzmanību dažādības un iekļaušanas nozīmei sabiedrībā. Dažādība pamatā atspoguļo cilvēka unikālo un atšķirīgo īpašību raksturu un aptver cilvēku dažādās dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes, reliģijas, seksuālās orientācijas, spēju un pieredzes vērtības.
Pēdējā pusgada laikā esmu salīdzinājusi vairāku Latvijas uzņēmumu informācijas tehnoloģiju (IT) saimniecības ar citiem attiecīgās nozares uzņēmumiem pasaulē. PwC veic salīdzinājumu, izstrādājot IT stratēģiju vai izvērtējot digitālās transformācijas briedumu uzņēmumā. Salīdzinājumam izmantojam šobrīd pasaulē par vislielāko autoritāti uzskatītā Amerikas Produktivitātes un kvalitātes centra (American Productivity & Quality Center) apkopotos līdzīgu uzņēmumu rādītājus un ziņojumus par IT organizācijas praksi dažādu nozaru uzņēmumos. Rezultāti uzrāda sistēmisku tendenci.
Šā gada 24. maijā Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka rēķins būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Paredzēts, ka jau ar 2025. gada 1. janvāri Latvijas uzņēmumiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, tie būs jānoformē kā strukturētie elektroniskie rēķini. Citiem uzņēmumiem izmaiņas e-rēķinu prasībās būs piemērojamas no 2026. gada. Šajā rakstā – par pirmajiem publicētajiem e-rēķinu ieviešanas Latvijā grozījumiem.
Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē uzņēmumiem jārīkojas proaktīvi, lai saglabātu savu konkurētspēju, un regulāri jānovērtē uzņēmējdarbības potenciālie riski un iespējas. Visbiežāk uzņēmēji risku un iespēju novērtēšanai izvēlas attīstīt risku pārvaldību – ar stratēģijas noteikšanu un rezultātu sasniegšanu integrētu kultūru, iespējas un praksi, uz ko uzņēmumi paļaujas, lai pārvaldītu riskus, veidojot, saglabājot un realizējot vērtību.
Vairāku gadu garumā Starptautiskā iekšējā audita standartu padome strādāja pie tā, lai atjaunotu un uzlabotu esošos Iekšējā audita profesionālās prakses starptautiskos standartus, ar mērķi veicināt profesijas attīstību un iekšējā audita veikšanas kvalitāti, kā arī sniegt papildu atbalstu iekšējā audita nodaļām, stājoties pretī aizvien mainīgajiem ārējiem un iekšējiem riskiem. Darba rezultātā šā gada 9. janvārī tika publicēti atjaunotie un uzlabotie iekšējā audita starptautiskās prakses standarti, kas stāsies spēkā 2025. gada 9. janvārī. Šis gads visām iekšējā audita nodaļām ir laiks, lai novērtētu savu atbilstību jauno standartu prasībām un identificētu nepieciešamos uzlabojumus. Mūsuprāt, šī ir lieliska iespēja veicināt iekšējā audita nodaļas izmaiņas ilgtermiņā, lai tā kļūtu par vēl nozīmīgāku atbalstu organizācijas mērķu sasniegšanā.
Ikdienā novērots, ka, noslēdzot pārskata gadu, nodokļu maksātājam (NM) dažkārt rodas saimnieciskās darbības zaudējumi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) to uztver kā vienu no būtiskiem riskiem, kas dod pamatu uzsākt kontroles pasākumu, īpaši tādiem NM, kas ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā, kā galveno zaudējumu rašanās iemeslu norādot transfertcenu (TC) ietekmi uz rentabilitāti. Šajā rakstā – par to, ka zaudējumiem var būt objektīvs ekonomiskais pamatojums un citi leģitīmi uzņēmējdarbības stratēģijas iemesli un ar tiem saistītie riski, kas materializējās attiecīgajā pārskata gadā, kā arī par to, kur un kā sniegt skaidrojumus, lai lauztu priekšstatu, ka tieši TC ir iemesls NM saimnieciskās darbības zaudējumiem.
Šā gada 8. maijā ES Padome publicēja aktualizētu PVN direktīvas grozījumu projektu “PVN digitālajā laikmetā”. Plānots, ka grozījumi tiks pieņemti dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru ECOFIN sanāksmē, kas notiks šā gada 21. jūnijā. Šobrīd izskatās, ka sākotnējie projekta termiņi tiks atlikti un dalībvalstīm daļa grozījumu būs jāievieš nacionālajos likumos līdz 2027. gada 1. jūlijam, daļa – līdz 2028. gada 1. jūlijam, un daļa – līdz 2030. gada 1. jūlijam. Šajā rakstā – par būtiskajām izmaiņām un termiņiem.
Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā starp Latvijas Republiku un Moldovas Republiku noslēgtais sociālās drošības līgums, kas nodrošinās valstu savstarpējo sadarbību šajā jomā, nosakot pensiju, pabalstu un apdrošināšanas atlīdzību piešķiršanas un izmaksas kārtību abu valstu fiziskajām personām. Līgums regulēs arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošanu šajās valstīs gūtajiem ienākumiem, novēršot nepieciešamību veikt iemaksas abās valstīs. Šajā rakstā iepazīstināsim ar līguma tapšanas gaitu un galvenajiem līguma noteikumiem, kas būtu jāzina ikvienai Latvijas fiziskajai personai, kurai ir ekonomiskās vai sociālās saites ar Moldovu, kā arī Latvijas darba devējiem, kuri ir pieņēmuši vai pieņems darbā darbiniekus no Moldovas pēc šā gada 1. jūlija.
Mūsdienu uzņēmējdarbības vidē darījumu noslēgšana ar ārvalstu sadarbības partneriem daļai uzņēmumu ir ikdiena un bieži saistās ar līgumā solīto darbu izpildi ārvalstīs. PwC Latvija nodokļu konsultāciju direktore Vita Sakne un vecākā speciāliste Elizabete Lizete Lapsiņa skaidro apstākļus un problēmjautājumus, kad uzņēmumam var rasties pienākums reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību liela mēroga un ilgtermiņa būvniecības vai instalācijas projektu ietvaros, kas aptver vairākas valstis un jurisdikcijas.
Šajā rakstā aplūkosim tiesas spriedumu, kur Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudē tika konstatēts, ka uzņēmuma grāmatvedībā izdevumos iegrāmatotie rēķini neatbilda Grāmatvedības likuma prasībām. Nodokļu audita rezultātā tika secināts, ka šos rēķinus nevar atzīt par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, jo pretī nebija sniegts pakalpojums un rēķini nebija pareizi noformēti. Līdz ar to uzņēmumam izveidojās papildus maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības vairāk nekā 5 miljoni eiro.
Daudziem nodokļu maksātājiem vienotajā nodokļu kontā nepareizi iemaksāto summu, pārmaksu vai precizēto saistību rezultātā veidojas summa, ko atspoguļo Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Neattiecinātās iemaksas”. Vērsāmies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar jautājumu, kad stājas spēkā neattiecināto iemaksu noilguma termiņš.
Trauksmes celšana nav jauns jēdziens Eiropas Savienībā (ES), tāpēc tas nav saistīts ar ilgtspēju vien. Tomēr tieši ar ilgtspējas regulējuma attīstību ES tiek stiprināts trauksmes celšanas nozīmīgums un nepieciešamība aizsargāt trauksmes cēlējus. Šajā rakstā – par to, kā trauksmes celšanas sistēma var veicināt uzņēmumu ilgtspējīgu attīstību.
Katrs informācijas tehnoloģiju (IT) vadītājs apmēram reizi piecos gados atskatās uz padarīto un plāno jaunu uzņēmuma IT stratēģiju. Stratēģiskās plānošanas neatņemama sastāvdaļa ir esošo IT pārvaldības parametru salīdzinājums ar līdzīgiem uzņēmumiem (benchmarking). Salīdzināmie parametri ir atkarīgi no izmantojamās informācijas bāzes, ir viegli saprotami, un to izvēle nerada jautājumus (piemēram, IT izmaksas uz vienu lietotāju vai vienu nopelnīto eiro, tehnoloģiju uzturēšanas izmaksu īpatsvars kopējās tehnoloģiju izmaksās, apkalpojamo datortehnikas vienību skaits uz vienu speciālista pilna laika ekvivalentu).
Ne tikai uzņēmuma pārejas gadījumā, bet arī tad, ja nodokļa maksātājs veic mantisku ieguldījumu apmaiņā pret kapitāla daļām, praksē pieņemts uzskatīt, ka tas ir darījums, kam PVN likuma normas nav piemērojamas. Jāsaka gan, ka PVN likumā nav viennozīmīgu normu par šo jautājumu. Šāds prakses pieņēmums ir veidojies, loģiski vērtējot normas, kas nosaka pienākumu koriģēt atskaitīto priekšnodokli. Eiropas Savienības Tiesas (EST) nesenā prakse ir sašķobījusi pārliecību, ka ieguldījums kapitālā vienmēr būs darījums, kam PVN likuma normas nav piemērojamas. Šajā rakstā – sīkāk par EST spriedumu.
