Vairāku gadu garumā Starptautiskā iekšējā audita standartu padome strādāja pie tā, lai atjaunotu un uzlabotu esošos Iekšējā audita profesionālās prakses starptautiskos standartus, ar mērķi veicināt profesijas attīstību un iekšējā audita veikšanas kvalitāti, kā arī sniegt papildu atbalstu iekšējā audita nodaļām, stājoties pretī aizvien mainīgajiem ārējiem un iekšējiem riskiem. Darba rezultātā šā gada 9. janvārī tika publicēti atjaunotie un uzlabotie iekšējā audita starptautiskās prakses standarti, kas stāsies spēkā 2025. gada 9. janvārī. Šis gads visām iekšējā audita nodaļām ir laiks, lai novērtētu savu atbilstību jauno standartu prasībām un identificētu nepieciešamos uzlabojumus. Mūsuprāt, šī ir lieliska iespēja veicināt iekšējā audita nodaļas izmaiņas ilgtermiņā, lai tā kļūtu par vēl nozīmīgāku atbalstu organizācijas mērķu sasniegšanā.
Mainīgā uzņēmējdarbības vide turpina attīstīties, pieaug ārējās prasības un to sarežģītība, joprojām saskaramies ar nenoteiktības sajūtu. Standartu izmaiņas sniegs turpmāku iespēju organizācijām veicināt iekšējā audita lomu un pozīciju savu mērķu sasniegšanā. Šajā rakstā apskatīsim, mūsuprāt, svarīgākos standartu grozījumus un to, kā tie ilgtermiņā var veicināt iekšējā audita nodaļas sniegumu. Raksta ietvaros, atsaucoties uz iekšējā audita nodaļu uzraugošo institūciju, izmantosim apzīmējumu “padome”, taču uzņēmumos, kuros nav izveidota padome, šo funkciju var pildīt arī cita struktūrvienība, piemēram, dalībnieku sapulce, valde, revīzijas komiteja.
Iekšējā audita mandāts
Tā kā iekšējā audita nodaļa ir neatkarīga no organizācijas vadības un operacionālās darbības struktūrvienībām, visbiežāk iekšējais audits par darbības rezultātiem ziņo padomei. Iekšējā audita loma, pienākumi un pilnvaras tiek atrunātas iekšēji apstiprinātā nolikumā vai politikā. Arī 2017. gada standartu versijā ir noteikta prasība definēt iepriekš minēto, tomēr jaunākā atjaunoto standartu versija pievērš uzmanību nepieciešamībai skaidri definēt iekšējā audita nodaļas veiktās aktivitātes, ņemot vērā tās rīcībā esošos resursus. Līdz ar to tiek sagaidīts, ka iekšējā audita darbību regulējošajā iekšējā dokumentācijā tiks noteikts, piemēram:
Aicinām:
Iekšējā audita stratēģiskais plāns
Atjaunotie standarti paredz nepieciešamību izstrādāt iekšējā audita stratēģisko plānu, kas noteiktu šīs nodaļas turpmākos attīstības mērķus, ņemot vērā organizācijas stratēģiskās izaugsmes virzienus.
Līdzīgi kā uzņēmuma vidēja termiņa stratēģija, arī iekšējā audita nodaļai vajadzētu noteikt prioritātes 3–5 gadu periodam. Stratēģiskais plāns turpmāk kalpos par pamatu ieguldījumu, resursu, talantu un tehnoloģiju vajadzībām, kā arī ļaus efektīvāk savienot iekšējā audita stratēģiskos mērķus ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem kopumā.
Mūsu pieredze darbā ar klientiem liecina, ka pašreizējā prakse koncentrējas uz atsevišķi identificētām īstermiņa vēlmēm vai vajadzībām, tomēr tas atšķiras no stratēģiskā plāna, kas analizē pašreizējo iekšējā audita nodaļas stāvokli un definē veiksmīgu darbību ilgtermiņā, kā arī nosaka soļus, kā to sasniegt.
Lai uzsāktu stratēģiskā plāna izstrādi, jāsāk ar tālāk minēto:
Padomes uzraudzība
Standarti nosaka nepieciešamību saņemt padomes apstiprinājumu ne tikai iekšējā audita normatīvajam ietvaram un gada plānam, bet arī pilnvaru noteikšanai. Iekšējā audita nodaļas vadītājam (Chief Audit Executive) jāveicina sarunas ar padomi un/vai revīzijas komiteju, lai sniegtu informāciju un apspriestu resursus, kompetences un prasmes, kas nepieciešamas iekšējā audita nodaļas pilnvaru un pienākumu īstenošanai. Iekšējā audita nodaļas vadītājs ir atbildīgs par to, ka nodaļa darbojas saskaņā ar standartu izvirzītajām prasībām, tomēr 3. joma (Domain III, Governing the Internal Audit Function) turpmāk nosaka lomu un pienākumus, kas jāveic padomei, lai veicinātu iekšējā audita lomu organizācijā un nodrošinātu pietiekamus resursus nodaļas kvalitatīvai darbībai.
Iekšējā audita nodaļas vadītājs ir atbildīgs par pietiekamas un kvalitatīvas informācijas sniegšanu padomei un organizācijas vadībai, kas ietver informāciju par gada un stratēģiskā plāna izpildi, budžeta pietiekamību un apstākļiem, kas var ietekmēt iekšējā audita mandāta izpildi vai iekšējā audita neatkarību, kā arī par kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas pasākumu rezultātiem.
Ir būtiski definēt sagaidāmo pieeju iekšējā audita nodaļas komunikācijai ar padomi, tās biežumu, rīcību informācijas eskalācijas gadījumos, kādi rezultāti un cik bieži tiek ziņoti padomei. Papildus ir vērts veicināt diskusiju par to, vai esošā un plānotā komunikācija ir pietiekama gan padomei, gan uzņēmuma vadībai, kā arī par iespējām to padarīt efektīvāku un interaktīvu (piemēram, datu analīze, vizualizācijas).
Koordinēta pārliecība
Lai veicinātu iekšējā audita resursu efektīvu izmantošanu, ir jānodrošina citu (gan ārējo, gan iekšējo) pārliecības sniedzēju veiktā darba un pieejamās informācijas izmantošana iekšējā audita darbā. Standarti nosaka, ka pirms citu pārliecības sniedzēju informācijas izmantošanas, iekšējā audita nodaļas vadītājam ir būtiski dokumentēt pamatojumu, norādot uz faktiem un apstākļiem, kas ļauj iekšējā audita nodaļai paļauties uz citas (piemēram, risku vadības) nodaļas nodrošināto informācijas analīzi. Būtiski paturēt prātā, ka iekšējā audita secinājumiem jābalstās uz nodaļas izdarītajiem secinājumiem.
Lai to nodrošinātu, iekšējā audita nodaļas vadītājam jāizstrādā metodoloģija, ko izmanto, lai novērtētu citu pārliecības sniedzēju veiktā darba pielietojamību iekšējā audita nodaļas darbībā.
Standarti arī aicina izvērtēt, kā var uzlabot pārliecības sniedzēju sadarbību un veikto pienākumu koordināciju, piemēram:
Turklāt, lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbības modeli, aicinām apsvērt veidus, kā visefektīvāk nodrošināt savstarpējo komunikāciju, informācijas apmaiņu veiksmīgai sadarbībai.
Tehnoloģiskie resursi
Atjaunotie standarti paredz nepieciešamību veikt regulāru iekšējā audita nodaļas tehnoloģisko resursu novērtējumu. Iekšējā audita nodaļas vadītājs ir atbildīgs par to, lai nodaļai tiktu nodrošināti pietiekami tehnoloģiskie risinājumi tai uzticēto funkciju kvalitatīvai un efektīvai veikšanai.
Aicinām iekšējā audita nodaļu vadītājus apzināt esošās iespējas, tostarp, vērtējot komandas zināšanas un nodaļai piešķirto resursu apmēru, un uz šī pamata veicināt tehnoloģisko resursu pieejamību un lietošanu, uzlabojot komandas kompetenci. Identificējot uzlabojamās jomas, aicinām veidot sadarbību arī ar citām struktūrvienībām, tostarp par informāciju tehnoloģiju atbildīgo komandu, lai diskutētu par iespējamām priekšrocībām un trūkumiem sistēmu ieviešanā, kā nodrošināt jaunu sistēmu savietojamību ar esošajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un veicināt organizācijas kopējo efektivitāti.
Vēlamies uzsvērt arī citas praktiskas izmaiņas iekšējā audita nodaļā:
Iekšējā audita profesionālās prakses standartu izmaiņas tiešām paver iespēju iekšējā audita nodaļai plānot un veikt savu darbību tā, lai nodrošinātu pienesumu organizācijas stratēģisko mērķu sasniegšanā un vienlaikus veicinātu gan komandas kompetenci, gan veiktā darba kvalitāti un efektivitāti. Aicinām iekšējā audita nodaļu vadītājus un auditorus izvērtēt, kur jūs šobrīd atrodaties un kādi ir veicamie uzdevumi, lai 2025. gada 9. janvārī ar pārliecību turpinātu darbu atjaunoto standartu ietvaros.
Ja jums ir nepieciešama palīdzība, lai novērtētu savu atbilstības līmeni, PwC ir izstrādāta metodoloģija šāda novērtējuma veikšanai un zinoši iekšējā audita speciālisti, kas labprāt sniegs atbalstu tā veikšanā. Atbalstu iespējams pielāgot jūsu organizācijas vajadzībām, tostarp:
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuEiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (ES) 2023/2772 (“ESRS”) paredz, ka uzņēmumiem būs jāsniedz informācija par savu enerģijas patēriņu un energoresursu struktūru. Šajā rakstā – par to, kāda ir informācijas atklāšanas prasība un kāpēc uz to jāskatās caur iespēju prizmu.
Pērnā gada nogalē 27. gadu pēc kārtas PwC rīkoja pasaules uzņēmumu vadītāju aptauju, kurā piedalījās 4702 respondenti no 105 valstīm. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmumu vadītāji arvien vairāk izjūt spiedienu pielāgot un mainīt esošo darbības veidu, lai nodrošinātu uzņēmuma pastāvēšanu ilgtermiņā. Kā būtiskus ietekmes faktorus izceļ tehnoloģiju radītās pārmaiņas, klientu un patērētāju paradumus, normatīvā regulējuma dinamiku un klimata pārmaiņas. Raugoties no ilgtspējas perspektīvas, lielākā daļa uzņēmumu vadītāju kā prioritāti izvirza uzņēmuma dekarbonizāciju jeb siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanu, galvenokārt veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un izstrādājot videi draudzīgas preces un pakalpojumus
Gatavojoties Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasību ieviešanai, šajā rakstā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kāpēc ir nepieciešama ilgtspējas pārskatu ārējā pārbaude, kādas ir sagaidāmās pārbaudes procedūras un kā tām pēc iespējas labāk sagatavoties.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).