2021. gadā informējām par Eiropas Komisijas mākslīgā intelekta (MI) regulas projektu, kuras MI sistēmu regulējums ietver uz risku balstītu pieeju. Proti, tādas MI sistēmas, kas uzskatāmas par nepieņemama riska sistēmām, ES nav pieļaujamas vispār. Savukārt augsta riska MI sistēmām regulas projekts paredz stingrus nosacījumus, kas jāizpilda, lai tās drīkstētu izplatīt ES tirgū. Kamēr tiek veikti priekšdarbi MI regulas piemērošanai, 2022. gada septembrī Komisija prezentēja direktīvas projektu par MI ārpuslīgumiskās atbildības noteikumiem (“Atbildības direktīvas projekts”), kurš kopā ar MI regulas projektu un MI produktu drošības noteikumiem veidos ietvaru MI sistēmu izplatīšanai ES tirgū. Šajā rakstā – īsumā par to, ko paredz Atbildības direktīvas projekts, lai uzņēmumi varētu izplatīt MI sistēmas tirgū.
Uzņēmumi arvien aktīvāk cenšas radīt dažādību un iekļaujošu darba vidi saviem darbiniekiem. Viens no instrumentiem, kā to īsteno, ir darbinieku aptaujas, kurās citstarp iekļauj jautājumus par seksuālo orientāciju, reliģisko pārliecību, veselības stāvokli un citu sensitīvu informāciju, kas nav nepieciešama tiešo darba pienākumu veikšanai. Bieži vien iegūtie dati nerada cerēto rezultātu, tieši pretēji – palielina diskrimināciju darba vidē vai pat rada uzņēmumam milzīgas finanšu sekas. Šajā rakstā – par to, kam pievērst uzmanību, veicot darbinieku aptaujas, kurās tiek iekļauti dažādības un iekļaujošas darba vides jautājumi.
Ģimenes strīdi bieži ir sarežģīts emocionāls process, kas skar vairākas tiesību jomas. Viens no jautājumiem, par ko bieži rodas domstarpības šķirti dzīvojošiem vecākiem, ir par to, kam pienākas likumā noteiktie nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošo bērnu. Atbilde nav tik viennozīmīga, taču tiesu prakse vieš skaidrību izvērtējamos kritērijos.
Ar mērķi īstenot vienotu kapitāla tirgu visā ES un veicināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību, kā arī nodrošināt ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, Eiropas Komisija (EK) ir ilgstoši strādājusi pie kapitāla tirgu savienības (KTS) idejas attīstības. Tomēr aktīvāku darbu šajā virzienā EK uzsāka tieši 2015. gadā, izstrādājot pirmo KTS rīcības plānu, kurš lielā mērā ir jau izpildīts. 2020. gada 24. septembrī, ņemot vērā Covid-19 negatīvo ietekmi uz KTS, EK izsludināja otro rīcības plānu.
Uzņēmējiem joprojām ir jautājumi par sankciju noteiktajiem ierobežojumiem un to ietekmi uz turpmāko sadarbību ar esošajiem un jauniem klientiem. Kopš Krievijas šā gada 24. februārī veiktā iebrukuma Ukrainā ES ir noteikusi vairākas sankciju paketes. Šajā rakstā – par 6. oktobrī pieņemto astoto paketi.
Pirms kāda laika jau informējām MindLink.lv abonentus, ka VID arvien biežāk izmanto likumā noteiktās tiesības prasīt nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no uzņēmuma valdes locekļa gadījumā, ja no paša uzņēmuma nodokļu parādu piedzīt nav iespējams. Šajā rakstā – par veiksmīgu lietas atrisināšanu tiesā, atbrīvojot kāda būvniecības uzņēmuma bijušo vadītāju (mūsu klientu) no uzņēmuma nodokļu parāda gandrīz 150 000 EUR apmērā.
Kā minēts šā raksta pirmās daļas izskaņā, ārvalstu tirgos ir dažādi tiesvedības finansēšanas modeļi. Papildus iepriekš analizētajam modelim, kur prasītāja tiesvedību finansē institucionāls tiesvedības finansētājs – investīciju fonds, kas specializējas tiesvedību finansēšanā, šā raksta ietvaros apskatīsim pieejamās minētā finansējuma avota alternatīvas. Apskats aptvers dažus no mazāk apzinātiem un dažkārt neordināriem tiesvedības finansējuma avotiem, kuru veiksmīga apgūšana mazinātu to gadījumu skaitu, kad tiesvedības dalībnieka iespējas aizsargāt savas tiesības tiesā ierobežo finansējuma trūkums.
Šā gada 24. septembrī stājās spēkā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, kuri būtiski ierobežo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iespējas iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, tostarp uz nodarbinātības vai komercdarbības veikšanas pamata. Kas sagaida šo valstu pilsoņus, kas jau iepriekš ir ieguvuši TUA un šobrīd strādā kādā Latvijas uzņēmumā vai vada to? Šajā rakstā tiekam skaidrībā ar grozījumu saturu, kas skar darba tirgu, kā arī atbildam uz jautājumiem, vai šiem darbiniekiem un komersantiem ir pamats satraukties un kas sagaidāms, ja iepriekš izsniegtās TUA termiņš tuvojas beigām.
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (“Likums”) 18.2 panta pirmo daļu juridiskajai personai ir pienākums paziņot Uzņēmumu reģistram (UR) par tās patieso labuma guvēju (PLG) un par PLG īstenotās kontroles ceļu.
Likumā noteiktajos gadījumos nodokļu maksātājam (NM) ir pienākums sagatavot un iesniegt VID transfertcenu (TC) dokumentāciju. TC dokumentācijas pārbaude palīdz VID kontrolēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksas pareizību, jo kontrolēto darījumu vērtības un tirgus cenas starpība, kas radusies darījumos ar saistītiem uzņēmumiem, jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē saskaņā ar UIN likumu. Ja NM nepilda pienākumu attiecībā uz TC dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu, tad papildus iespējai ierosināt auditu un vērtēt UIN aprēķina pamatotību VID ir tiesīgs ierosināt datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā un, konstatējot pārkāpumu, sodīt atbildīgo uzņēmumu ar pamatīgu naudas sodu. Šajā rakstā – par kādiem pārkāpumiem sakarā ar TC dokumentāciju ir pieļaujama NM sodīšana ārpus audita un kādā veidā VID jāizvērtē un jāpamato soda apmērs.
Attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi, politiskās partijas nav nekāds izņēmums, un tām šo datu apstrādē jāievēro tās pašas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības, kas noteiktas jebkuram citam datu pārzinim. Zīmīgi, ka Datu valsts inspekcija nesen publicējusi jaunas vadlīnijas par fizisko personu datu apstrādi priekšvēlēšanu laikā. Vai tas varētu liecināt, ka uzraudzības iestāde pastiprināti vērtēs partiju atbilstību VDAR prasībām? Šajā rakstā – par to, kādi pasākumi veicami partijai, lai nodrošinātu VDAR atbilstošu datu apstrādi.
Tiesvedības process rada izmaksas. Papildus nodevām, ko nākas apmaksāt līdz ar prasības pieteikuma iesniegšanu, prasītājiem, kuri vēlas aizsargāt savas tiesības un intereses tiesā, nākas segt arī juridiskās palīdzības izmaksas, piemēram, atlīdzību advokātam par pārstāvību tiesas sēdēs.
Darba likums (DL) tiek grozīts regulāri un dažkārt pat vairākas reizes gadā, taču tik vērienīgi papildinājumi kā tie, kas stāsies spēkā šā gada 1. augustā, pēdējos gados nav pieredzēti. Šajā rakstā piedāvājam ceļvedi, kas atvieglos orientēšanos jauno darba tiesību normu līkločos.
Šā gada 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums (“Likums”), kurš salīdzinājumā ar iepriekš spēkā esošo likumu ar tādu pašu nosaukumu ievieš jaunas prasības un pārņem direktīvas ES 2019/1937 noteikumus. Šajā rakstā – par to, ko īsti nozīmē trauksmes celšanas sistēma (TCS) atbilstoši jaunā Likuma prasībām un kādas ir uzņēmumu iespējas efektīvi ieviest šādu sistēmu.
Vēl pirms kāda laika personas kods un personu apliecinošs dokuments Latvijā pienācās galvenokārt uzturēšanās atļaujas vai ES pilsoņa reģistrācijas apliecības turētājiem. Taču ir bijuši gadījumi, kad ārzemniekam bez kāda īpaša statusa bija tiesiskās saites ar Latviju, tomēr bija grūti apliecināt savu identitāti klātienē vai elektroniski. Šajā rakstā vēlamies pievērst uzmanību ieviestajam elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkam – ārzemnieka eID.