Iepriekš jau rakstījām par starptautiskas uzņēmumu grupas publiska pārskata par katru valsti (Country-by-Country Report jeb CbCR) direktīvu un tās ieviešanu ES dalībvalstu likumdošanā. Šajā rakstā sīkāk aplūkosim direktīvas ieviešanas progresu Latvijā un noskaidrosim, kas jāņem vērā Latvijas nodokļu maksātājiem (NM) un ar kādiem jautājumiem un izaicinājumiem tie var sastapties.
2021. gada decembrī ES Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta direktīva par starptautiskas uzņēmumu grupas publiska pārskata par katru valsti (Country-by-Country Report jeb CbCR) sagatavošanu. Līdz 2023. gada 22. jūnijam dalībvalstīm bija pienākums direktīvu ieviest savos normatīvajos aktos. Šajā rakstu sērijā detalizēti aplūkosim Latvijas un citu dalībvalstu progresu, kā arī pētīsim, kāda ir direktīvas tapšanas vēsture, mērķi, potenciālie ieguvumi un izaicinājumi nodokļu maksātājiem (NM).
Darbaspēka datu kvalitatīva analīze spēj pārveidot to, kā organizācijas pieņem lēmumus un optimizē savus resursus. Tā kļuvusi ļoti svarīga mūsdienu talantu pārvaldības, darbinieku iesaistīšanas, veiktspējas pārvaldības un produktivitātes vajadzībām. Jau iepriekšējos rakstos apskatījām cilvēkresursu (HR) tehnoloģiju ieviešanas nozīmību, izceļot kvalitatīvas HR datu analīzes veikšanu un izmantošanu biznesa mērķiem. Šajā rakstā apskatīsim dažādas darbaspēka datu kategorijas, kuras uzņēmumi iekšēji var apkopot. Uzkrāto datu analīze palīdzēs iegūt priekšstatu par to, kas darbojas un kas jāuzlabo, ļaujot ātrāk identificēt problēmjautājumus un nākt klajā ar risinājumiem, laikus pārskatot un uzlabojot procesus.
Pirms kāda laika Rīgas apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. CA-1102-22/7 par bijušā darbinieka tiesībām piedzīt no darba devēja neizmaksāto darba samaksu par nosūtījuma periodu, kā arī par dienas naudas koncepta piemērošanu un no tā izrietošajām tiesībām iekļaut to darbinieka stundas tarifa likmē. Ņemot vērā plaši izplatīto praksi darbiniekiem izmaksāt dienas naudu, aicinām lasītājus iepazīties ar tiesas lēmumu, kurā tā definējusi savu redzējumu par juridiski pamatotām dienas naudas izmaksām un tās iekļaušanu kopējā atalgojumā.
Ministru kabineta rīcībā saskaņošanas procesā pašlaik atrodas likumprojekts, kurš paredz vairākus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā. Lai arī likumprojekts vēl nav nodots izskatīšanai Saeimai un tajā var tikt veikti papildu precizējumi, iesakām laikus iepazīties ar plānotajām izmaiņām, kas būtiski ietekmēs likuma subjektus, kuri veic ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumus, un juridiskos veidojumus, tostarp trastus.
Būdams darba attiecībās, darbinieks ir pakļauts darba devēja noteiktajai kārtībai un rīkojumiem. Papildus noslēgtajam darba līgumam, kurā ir noteiktas pušu savstarpējās tiesības un pienākumi, darbiniekam jāievēro arī darba kārtības noteikumi, amata apraksts, dienesta instrukcijas, nolikumi un atsevišķos gadījumos arī ētikas kodekss. Šajos dokumentos iekļauto uzvedības noteikumu būtiski pārkāpumi darba laikā var novest pie darbinieka atlaišanas. Šajā rakstā aplūkosim, vai ir iespējams izbeigt darba tiesiskās attiecības arī tāpēc, ka darbinieka pārkāpuma pamatā ir viņa rīcība ārpus darba laika.
Pašreizējais Latvijas transfertcenu (TC) regulējums stājās spēkā nu jau tālajā 2018. gadā, ienesot izmaiņas gan TC dokumentācijas (TCD) struktūrā, gan būtiskuma sliekšņos, kuri uzliek pienākumu nodokļu maksātājam (NM) sagatavot noteiktas formas TCD. Lielai daļai NM joprojām aktuāls ir jautājums, kā pareizi aprēķināt kontrolēta finanšu darījuma summu, no kuras gadījumos, kad NM nav cita veida kontrolētu darījumu, ir atkarīgs pienākums sagatavot vai sagatavot un iesniegt noteiktas formas TCD. Šajā rakstā aplūkosim kontrolēta darījuma summas (KDS) noteikšanas kārtību dažādu veidu finanšu darījumiem saskaņā ar Latvijas TC regulējumu un starptautiskiem normatīvajiem aktiem, pievēršot uzmanību Latvijai līdzīgāko ekonomiku – Lietuvas un Igaunijas – praksei.
Saskaņā ar UIN likumu uzņēmumiem katra taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē jāiekļauj ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, ja tādi radušies uzņēmuma darbībā. Tā kā taksācijas periods ir viens mēnesis, bieži rodas jautājums par periodu, kurā izdevumi jādeklarē. Šajā rakstā – par četrām dažādām situācijām.
Uzņēmuma patiesā labuma guvēja (PLG) noskaidrošana ir nozīmīgs aspekts, lai nodrošinātu gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NILLN) regulējuma ievērošanu, gan pārliecinātos, ka netiek veikta sadarbība ar sankcionētām personām. Tomēr ir arī citi aspekti, kas jāņem vērā, jo regulējums atšķiras attiecībā uz to, ko katrā atsevišķā gadījumā uzskata par PLG. Šajā rakstā – īsumā par to, kā šīs atšķirības konstatēt un piemērot ikdienas vajadzībām, lai nodrošinātu atbilstību gan NILLN, gan sankciju regulējumam.
Iepriekšējā rakstā informējām par jaunajiem MK noteikumiem Nr. 333 “Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts” un izmaiņām šajā sarakstā, proti, ar šā gada 1. jūliju tajā iekļautas vēl četras jurisdikcijas, tostarp Krievija. Šajā rakstā – par UIN piemērošanas aspektiem, kas jāņem vērā, turpinot sadarbību ar Krievijas uzņēmumu vai jebkuras citas jurisdikcijas uzņēmumu, kurš iekļauts zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā.
Pēdējos mēnešos viens no visvairāk grozītajiem nodokļu tiesību aktiem ir likums “Par nodokļiem un nodevām”. Ir ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu maksātājiem piemērojamās pārbaudēs un iespējās atrisināt domstarpības ar VID.
Pagājušajā nedēļā aizsākām tēmu par videonovērošanu - vai to var uzskatīt par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, ja materiālā ir iespēja atpazīt konkrētas personas. Šajā rakstā turpinām par tehniskajiem pasākumiem, kas būtu jāievēro videokameru izvietošanas gadījumā.
Iepriekš jau informējām, ka šā gada 14. februārī ES Padome nolēma sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, iekļaut vēl četras: Britu Virdžīnu salu teritoriju, Kostarikas Republiku, Māršala Salu Republiku un Krievijas Federāciju. Saistībā ar to Latvijas normatīvajos aktos šovasar ir veiktas izmaiņas, par kurām sīkāk – šajā rakstā.
Videonovērošanu var uzskatīt par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, ja iegūtajā materiālā ir iespējams atpazīt konkrētas personas. Bieži saņemam jautājumus, vai drīkst uzstādīt videokameras, ja tās vērstas tikai uz teritoriju, ja tajās nav iespējams atpazīt personas, ja videomateriāli netiek saglabāti u.c. Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) darbības joma neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma ietvaros. Šajā rakstā – īsumā par to, kādas darbības jāveic, lai videonovērošana būtu tiesiska.
