Iepriekš jau rakstījām par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu elektromobiļa iegādes un uzturēšanas izdevumiem. Taču darbinieki bieži uzlādē uzņēmuma elektromobili mājās. Šajā rakstā – par uzņēmuma iespējām kompensēt elektrības izmaksas darbiniekam.
Rūpes par darbinieku mentālās veselības stāvokli nav tikai tukša runāšana vai formāls darba aizsardzības pienākums. Darba devējam var rasties īstas juridiskas sekas, ja netiek pievērsta uzmanība darbinieku pārslodzes jautājumiem. Tādēļ šajā rakstā vērtējam juridiskos virzienus, kuros var aizvest darbiniekam konstatēts izdegšanas sindroms, vienlaikus sniedzot praktisku ieskatu darba devēja rīcībai.
Pamatlīdzekļi, dažkārt arī krājumi, jānoraksta, ja tie vairs neapmierina uzņēmuma vajadzības, ir morāli novecojuši, pēc tiem nav pieprasījuma. Šādās situācijās vienmēr aktualizējas jautājums par atskaitīto priekšnodokli. Nesen šo jautājumu vērtēja Eiropas Savienības Tiesa (EST). Šajā rakstā – par 2023. gada 4. maija spriedumu lietā Nr. C‑127/22 (Balgarska telekomunikatsionna kompania).
Iepriekšējos rakstos informējām par izmaiņām darba tiesību jomā, kuras ietekmē arī nodokļu jautājumus. Nodokļu iestādes šobrīd aktīvi vērtē, kā tiek izpildītas vietējo un starptautisko normatīvo aktu prasības, kuras paredz nosūtījumā esošiem darbiniekiem nodrošināt uzņemošās valsts tiesību normām atbilstošus nodarbinātības noteikumus. Šīs prasības attiecas uz darba laiku, atpūtas laiku, darba aizsardzību un darba samaksas izmaksu vismaz minimālā līmenī. Šajā rakstā – par darba samaksas noteikumiem un nodokļu ietekmi.
Atbilstoši tam, kā veidojās jauni aktīvu un darījumu veidi, tiek grozīta arī Padomes Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Eiropas Komisija ir ierosinājusi jaunus nodokļu pārredzamības noteikumus visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri iesaistās darījumos ar kriptoaktīviem. Šā gada 16. maijā ES finanšu ministri vienojās par DAC8 kompromisa tekstu. Ir sagaidāms, ka drīzumā tā tiks formāli apstiprināta.
Šā gada 20. aprīlī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā C‑282/22 par PVN piemērošanu pakalpojumiem, kurus sniedz tādi elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punkti, kas līdztekus uzlādei piedāvā arī uzlādēšanai paredzēto aprīkojumu un programmatūru. Šajā rakstā – sīkāk par EST sniegto interpretāciju.
Šāds apgalvojums, šķiet, ir gan neloģisks, gan neatbilst likumā noteiktajam, ka kapitāla pieauguma nodoklis ir maksājams tikai no nekustamā īpašuma (NĪ) atsavināšanas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Un tomēr kādam nodokļu maksātājam nācās pacīnīties tiesā par savām tiesībām būt atbrīvotam no nodokļu saistībām par NĪ pārdošanas darījumu.
Pēdējā laikā mākslīgais intelekts (MI) izraisa interesi jau lielākajā daļā sabiedrības. Daži zīmē pasaules gala ainas, kur MI pārņems cilvēku darbu un vēlāk arī valdīs pār pasauli kopumā. Citi uzskata, ka nav pamata baidīties no MI rīkiem. Kā vienmēr, patiesība ir kaut kur pa vidu. Šobrīd viens no populārākajiem MI rīkiem ir ChatGPT, kurš pieejams izmēģināšanai jebkuram un par kura iespējām rakstījām arī MindLink Īsziņās. Kāpēc gan Eiropas valstu datu aizsardzības iestādes sāk celt trauksmi?
Turpinot cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un sankciju pārkāpumiem, 28. martā ES Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komisijas, kā arī Pilsoniskās brīvības, tieslietu un iekšlietu komisijas deputāti pievērsa uzmanību nepieciešamībai pēc stingrākiem nosacījumiem cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu (“AML”), kā arī sankciju pārkāpumiem. Šo komisiju deputāti ir sagatavojuši dokumentu paketi ar trīs tiesību aktu projektiem, kurus aprīlī apstiprināšanai izskatīs Eiropas Parlamenta deputāti.
2022. gada 15. decembrī Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr. SKA-68/2022, formulējot it kā loģisku, tomēr samērā reti dzirdētu atziņu: “Inflācijas izraisīts naudas vērtības kritums ir uzskatāms par vienu no mantisko zaudējumu veidiem un personai ir tiesības prasīt šo zaudējumu atlīdzinājumu.” Lai gan šāda izpratne tiesu nolēmumos ir atrodama arī iepriekš, tās atkārtots apstiprinājums AT spriedumā šobrīd var izrādīties īpaši nozīmīgs un kļūt aktuāls ne vien privātpersonu strīdos ar valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī fizisko un juridisko personu savstarpējos strīdos, risinot ierastas parādu piedziņas lietas, jo, piemēram, 2023. gada februārī gada inflācija bija 20,3% iepretim likumisko procentu likmei 6% gadā.
Nodarbinātība laika gaitā ir piedzīvojusi dažādus evolūcijas posmus. Šobrīd ES atrodas gadījumdarbu (gig) ekonomikas posma priekšā, tādēļ ir uzsākta platformu darba regulējuma izstrāde. Latvijā platformu darbs galvenokārt asociējas ar ēdiena piegādes nozari, taču līdz ar tehnoloģiju attīstību platformu darbība kļūs aktuāla arī ražošanas un pakalpojumu sniegšanas nozarēs.
Valdes locekļa atbildība ir plaša un aptver dažādas jomas. Arī tās sekas var būt visdažādākās, piemēram, finanšu kompensācija, naudas piedziņa, aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību, pat kriminālsods. Šajā rakstā apkopotas jomas, kurās valdes loceklim var iestāties atbildība. Aplūkosim arī, kā var šo risku mazināt.
Pēdējā laikā publiskajā vidē ir sastopama informācija, kurā uzsvars tiek likts uz piegādātāju rīcības ietekmi uz konkurenci. Turpretī tas, kas reti tiek detalizēti vērtēts, ir – kā konkurenci kropļo pircēja rīcība. Publiskajos iepirkumos prasību noteikšanas ziņā pasūtītājam ir dota izvēles brīvība, tomēr nereti pasūtītājs, nosakot prasības, jau sākotnēji ierobežo kandidātu vai pretendentu piedāvājumu iesniegšanu, kas kopumā kropļo konkurenci. Šajā rakstā aplūkosim sīkāk, kādas pasūtītāja darbības, izvirzot prasības vai kritērijus publiskajos iepirkumos, nereti tieši vai netieši kropļo konkurenci.
2021. gadā informējām par Eiropas Komisijas mākslīgā intelekta (MI) regulas projektu, kuras MI sistēmu regulējums ietver uz risku balstītu pieeju. Proti, tādas MI sistēmas, kas uzskatāmas par nepieņemama riska sistēmām, ES nav pieļaujamas vispār. Savukārt augsta riska MI sistēmām regulas projekts paredz stingrus nosacījumus, kas jāizpilda, lai tās drīkstētu izplatīt ES tirgū. Kamēr tiek veikti priekšdarbi MI regulas piemērošanai, 2022. gada septembrī Komisija prezentēja direktīvas projektu par MI ārpuslīgumiskās atbildības noteikumiem (“Atbildības direktīvas projekts”), kurš kopā ar MI regulas projektu un MI produktu drošības noteikumiem veidos ietvaru MI sistēmu izplatīšanai ES tirgū. Šajā rakstā – īsumā par to, ko paredz Atbildības direktīvas projekts, lai uzņēmumi varētu izplatīt MI sistēmas tirgū.