Ņemot vērā straujo digitālo finanšu pakalpojumu attīstību, virtuālo valūtu (“VV”) izmantošana ikdienas norēķinos kļūst arvien biežāka. Šā gada jūlijā VID izstrādājis un publicējis vadlīnijas par nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu, lai veicinātu izpratni par normatīvo aktu praktisku piemērošanu fizisko personu ienākumam no darījumiem ar VV. Šajā rakstā – par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) piemērošanu, ja fiziskā persona veic pirkšanas un pārdošanas darījumus ar VV.
Šajā rakstā – par izmaiņām autoratlīdzības režīmā, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā un būs piemērojams līdz šā gada beigām, kā arī citām atlīdzības saņemšanas iespējām autoriem. Rakstā ir apkopotas arī praktiskas nianses un administratīvie pienākumi gan atlīdzības izmaksātājam, gan saņēmējam – Latvijas nodokļu rezidentam.
Atsaucoties uz iepriekš publicēto rakstu, kurš aktualizē iespējas samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) apmēru, sadalot “jauno” peļņu, šajā rakstā apskatīti iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) atvieglojumi, kurus var piemērot fiziskā persona pat tad, ja uzņēmums jau izmantojis kādu no pieejamiem UIN atvieglojumiem saskaņā ar šī brīža praksi.
Sabiedriskā labuma organizācijas (“SLO”) statuss ne tikai apliecina organizācijas darbību sabiedrības interesēs, bet arī motivē pašu SLO gan piesaistīt ziedojumus, gan saņemt dažādas nodokļu un citas priekšrocības. Ziedojumi ir būtisks dažādu SLO sabiedriskā labuma projektu avots, savukārt ziedotāji var iegūt nodokļu priekšrocības. Finanšu ministrija (“FM”) ir izdevusi informatīvu ziņojumu par SLO darbību un attīstību. Šajā rakstā sniegts īss tā kopsavilkums, uzņēmumu viedoklis par šiem atvieglojumiem, un vai tas ir sekmējis SLO darbību.
Latvijas uzņēmumi nereti vēršas pie kāda ārvalsts uzņēmuma vai fiziskas personas, lai izmantotu viņu uzkrāto pieredzi un saņemtu konsultācijas jautājumos, kas aktuāli Latvijas uzņēmuma izaugsmei. Šādu palīdzību visērtāk saņemt no sava grupas uzņēmuma vadības pakalpojumu vai konsultāciju veidā, taču Latvijas uzņēmumam var nākties nolīgt arī kādu nesaistītu ārvalsts uzņēmumu vai individuālo konsultantu. Šajā rakstā uzzināsiet, ar kādām nodokļu sekām jārēķinās Latvijā (arī Latvijas uzņēmumam) un kā izšķirt, vai primāri jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (“IIN”) vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (“UIN”).
Līdz ar atvaļinājuma laika tuvošanos, tuvojas arī publiski daudz apspriestā minimālā obligāto iemaksu objekta (“MOIO”) ieviešana, kas daudziem uzņēmumiem varētu kļūt aktuāla šā gada 1. jūlijā. Taču 24. maijā Saeimas Prezidijs nodeva komisijai izskatīt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (“VSA”) grozījumu projektu, kurā rosināts iepriekšējo grozījumu stāšanos spēkā pārcelt. Šajā rakstā apkopojam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) minimālā objekta piemērošanas pamatprincipus un sniedzam praktiskus piemērus, ja ierosinātais likumprojekts netiks apstiprināts un ar 1. jūliju stāsies spēkā MOIO.
Šā gada 27. maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts MK noteikumu projekts, kas paredz noteikt brīvprātīgo un pašnodarbināto obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. Šajā rakstā – par jauno noteikumu projektu, kuri aizstās šobrīd spēkā esošos 2013. gada 17. decembra MK noteikumus Nr. 1478.
No 2018. gada Latvijas nodokļu sistēmā ir ieviestas būtiskas izmaiņas nodokļu piemērošanā fiziskas personas ienākumam, tostarp dividendēm. Šajā rakstā aplūkojam, kā ir mainījusies nodokļu piemērošana Latvijas izcelsmes dividendēm un kā šīs izmaiņas ietekmē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nodokļu maksātājus.
Tā kā dīkstāves pabalstu un atbalstu algu subsīdijai izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie aspekti, kas jāņem vērā algu grāmatvežiem, aprēķinot vidējo izpeļņu, ja darbinieks saņēmis maksājumus Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu valsts atbalsta ietvaros. Līdz ar gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu darbinieki parasti pievēršas sava ienākuma padziļinātai izvērtēšanai un aktuāla kļūst pareiza ienākuma noteikšana arī par pagātnes periodiem.
Covid-19 ir ieviesis pārmaiņas visu dzīvēs. Izklaides pasākumu rīkošana klātienē joprojām ir ierobežota, taču tiek organizēti tiešsaistes pasākumi, kuru laikā, piedaloties kādā konkursā, ir iespējams iegūt balvu. Šajā rakstā – par nodokļu piemērošanu balvām, ko apskatīsim, izmantojot praktisku piemēru.
2020. gada 4. septembrī Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) pasludināja spriedumu lietā Nr. A420190717 SKA-383/2020 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) piemērošanu nekustamā īpašuma (“NĪ”) ieguldīšanas darījumam. Spriedums nostiprina sapratni par IIN piemērošanas atlikšanu fiziskai personai (“FP”), kura uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījusi kapitāla aktīvus (piemēram, NĪ vai preču zīmes), pretī saņemot kapitāla daļas vai akcijas (turpmāk – akcijas).
Iepriekšējās nedēļas Īsziņā 06.04.2021 aprakstījām PVN piemērošanu situācijās, kad uzņēmumi piedāvā saviem darbiniekiem bezmaksas ēdināšanu darba laikā, kā arī transportu uz darba vietu un atpakaļ, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, it īpaši Covid-19 krīzes laikā. Šajā rakstā – par šāda lēmuma IIN un UIN sekām.
Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, šā gada 20. martā stājās spēkā Saeimas 18. martā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Šajā rakstā – par izmaiņām fizisko personu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas un nodokļu aprēķināšanas kārtībā.
Personāla opciju jeb darbinieku akciju pirkuma tiesību plāns kļūst arvien populārāks Latvijā kā viens no darbinieku motivēšanas instrumentiem. Citur pasaulē jau gadiem darbinieki ir varējuši kļūt par uzņēmuma dalībniekiem, kas vairojis viņu ieguldījumu uzņēmumā un tā izaugsmi. Personāla akciju vai opciju piešķiršana pēc būtības ir darbinieku atalgojuma veids, kura pamatdoma ir sasaistīt atalgojumu ar uzņēmuma attīstību (peļņu).