Šā gada 7. janvārī Satversmes tiesa (ST) pieņēma spriedumu pēc tiesībsarga pieteikuma ierosinātajā lietā Nr. 2021‑06‑01 par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma normu attiecībā uz apliekamā ienākuma noteikšanu saimnieciskās darbības veicējiem neatbilstību Satversmes 105. pantam. Šajā rakstā – par IIN likuma normu apstrīdēšanas pamatu un ST sprieduma galvenajiem secinājumiem.
Praksē esam novērojuši, ka personām rodas nesaskaņas ar nodokļu iestādēm, piemērojot starptautiskās tiesību normas. Nereti strīds ir par to, kuras valsts nodokļu normas ir piemērojamas un kādā apmērā. Strīdi parasti rodas par starpvalstu darījumu, t.i., ja ienākums gūts ārvalstī. Šajā rakstā – par secīgiem soļiem, kas ļaus fiziskām personām izanalizēt piemērojamos normatīvos aktus un konstatēt, vai ārvalsts ienākumam piemērojams iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) Latvijā.
Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2022. gadā, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN) no darbinieka algas.
2021. gada 8. oktobrī Senāts pasludināja spriedumu lietā SKA-301/2021 par personas izdevumiem mantota nekustamā īpašuma (NĪ) ķīlas dzēšanai, kas var tikt novērtēti kā ieguldījums funkcionāli līdzīgā NĪ.
Šā gada 8. novembrī Liepājas Administratīvā rajona tiesa izskatīja pieteikumu (lietas arhīva Nr. A42-02059-21) par VID lēmuma atcelšanu, kurā personai A (pieteicējai) tika aprēķināts budžetā papildus maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), soda nauda un nokavējuma nauda par nedeklarētiem ienākumiem no personas B, ar kuru A faktiski dzīvo kopā, rūpējas gan viens par otru, gan par kopīgu bērnu, taču laulība nav noslēgta.
Līdz ar minimālā VSAOI apmēra noteikšanu atsevišķās nozarēs ir palielinājies ārpakalpojumā nodoto funkciju skaits. Turklāt uzņēmumi arī konsolidē amata vietas, lai aizvietotu darbiniekus, kas uzņēmumā veica nepilnas slodzes darbu un nebija sociāli apdrošināti vismaz minimālās algas apmērā ik mēnesi. Šajā rakstā – par papildu darba veikšanas niansēm.
Iepriekš esam skaidrojuši UIN piemērošanu caurplūstošām dividendēm un apskatījuši IIN atvieglojumu piemērošanu fiziskai personai dividenžu izmaksas gadījumā. Šajā rakstā aplūkosim, kādi zemūdens akmeņi slēpjas nodokļu piemērošanā caurplūstošām dividendēm, ja īsi pirms lēmuma pieņemšanas par peļņas sadali dividendēs notiek izmaiņas uzņēmuma dalībnieku sastāvā.
Šā gada martā stājies spēkā jauns sociālās drošības līgums, proti, Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līgums sociālās drošības jomā, kurš skar pensiju jomu. Šajā rakstā aplūkots, kādēļ līgums noslēgts, kādas problēmas tas risina un kā tas ietekmē Gērnsijā dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos.
Šajā rakstā aplūkojam uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu finanšu darījumiem starp Latvijas uzņēmumu un tā īpašnieku (fizisku personu) divos piemēros:
Rudens periods nāk ar aktīviem VID pieprasījumiem skaidrot bankas kontu apgrozījumu veidojošos darījumus un nesakritības ar VID pieejamo informāciju. Šajā rakstā – sīkāk par procesu un praktisko saziņu ar VID (plašāks raksts “Personas bankas kontu apgrozījums nesakrīt ar deklarētajiem ienākumiem”).
Ir dažādi juridiskie instrumenti, kā atstāt savu īpašumu mantojumā, tostarp arī Latvijā popularitāti iegūstošie trasti. Šajā rakstā aplūkoti trīs līdz šim Latvijā populārākie mantojuma jautājumu risinājumi: dāvināšana, pārdošana un mantošana. Vislabākais risinājums katrā situācijā būs citāds, tādēļ šā raksta mērķis ir sniegt ieskatu par nodokļiem mantojuma saņēmējam vai mantojuma devējam katrā no minētajām iespējām. Rakstā aplūkoti tikai darījumi ar nekustamo īpašumu (NĪ), ko veic fiziskas personas – Latvijas nodokļu rezidenti.
Algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču pastāvīgi samazināties jau kopš 2016. gada, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (“VID”) nesen veiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) plaisas novērtējums par 2020. gadu.
Ņemot vērā straujo digitālo finanšu pakalpojumu attīstību, virtuālo valūtu (“VV”) izmantošana ikdienas norēķinos kļūst arvien biežāka. Šā gada jūlijā VID izstrādājis un publicējis vadlīnijas par nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu, lai veicinātu izpratni par normatīvo aktu praktisku piemērošanu fizisko personu ienākumam no darījumiem ar VV. Šajā rakstā – par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) piemērošanu, ja fiziskā persona veic pirkšanas un pārdošanas darījumus ar VV.
