Šā gada martā stājies spēkā jauns sociālās drošības līgums, proti, Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līgums sociālās drošības jomā, kurš skar pensiju jomu. Šajā rakstā aplūkots, kādēļ līgums noslēgts, kādas problēmas tas risina un kā tas ietekmē Gērnsijā dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos.

Līguma mērķis un risināmā problēma

Latvija ir noslēgusi sociālās drošības līgumus arī ar Ukrainu, Kanādu, ASV, Norvēģiju, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju. Drīzumā tiks noslēgts līdzīgs līgums ar Moldovu. Savukārt Eiropas Savienībā (ES) sociālās drošības jomu regulē 2004. gada 29. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu.

Gērnsija nav Apvienotās Karalistes daļa, tādēļ, kad no 1973.–2020. gadam Apvienotā Karaliste bija ES dalībvalsts, Gērnsija palika ārpus ES robežām un uz tās teritoriju neattiecas ES tiesību akti sociālās drošības jomā. Gērnsijā ir skaitliski liela latviešu diaspora, un daudzi Latvijas iedzīvotāji dodas uz Gērnsiju, lai veiktu sezonālus darbus vairākus mēnešus.

Līguma mērķis ir aizsargāt šo personu tiesības vecuma pensiju jomā, ja persona, kas dzīvojusi un strādājusi Gērnsijā, pārceļas uz dzīvi Latvijā vai otrādi. Pirms līguma spēkā stāšanās šādām personām nebija tiesību uz otrā valstī uzkrāto pensiju. Līgums novērš šo problēmu.

Ietekme

Līguma nodrošina personas tiesības uz otras valsts pensiju, ja tiek izpildīti konkrēti kritēriji. Proti, ja Latvijas iedzīvotājs ir dzīvojis un strādājis Gērnsijā, tad līgums šai personai dod iespēju no Gērnsijas pieprasīt vecuma pensiju un otrādi, ja sasniegts otras valsts pensionēšanās vecums un nepieciešamais apdrošināšanas stāžs.

Tiesības uz Gērnsijas pensiju, ja persona dzīvo Latvijā

Ja persona ir sasniegusi Gērnsijā noteikto pensijas vecumu un ir izpildīts kritērijs par nepieciešamo apdrošināšanas perioda ilgumu, tad persona var pretendēt uz Gērnsijas pensijas saņemšanu.

Ja apdrošināšanas stāžs Gērnsijā nav pietiekams, lai būtu tiesības uz pensiju, tiek ņemts vērā arī apdrošināšanas periods Latvijā. Šādi summējot gadus, tiek nodrošināts kritērijs par nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, kas Gērnsijā un Latvijā var atšķirties. Gērnsijas vecuma pensija tiek aprēķināta tikai par Gērnsijā uzkrātajiem apdrošināšanas periodiem.

Tiesības uz Latvijas pensiju, ja persona dzīvo Gērnsijā

Līgums paredz tādu pašu pieeju, ja Gērnsijas iedzīvotājs ir dzīvojis un strādājis Latvijā. Persona ir tiesīga pieprasīt vecuma pensiju no Latvijas, ja tā ir sasniegusi Latvijā noteikto pensijas vecumu un nepieciešamo apdrošināšanas stāžu. Vienlaikus līgums paredz, ka darba nespējīgam ģimenes loceklim (bērnam), kurš zaudējis apgādnieku, var būt tiesības uz Latvijas apgādnieka zaudējuma pensiju par mirušā apgādnieka uzkrāto apdrošināšanas stāžu Latvijā.

Arī šādā situācijā personas apdrošināšanas stāžs tiek summēts, ja Latvijas apdrošināšanas stāžs nav pietiekams. Latvijas pensiju aprēķina tikai par Latvijā uzkrāto apdrošināšanas stāžu.

Līgums neļauj saņemt pensiju no abām valstīm par vienu un to pašu apdrošināšanas periodu.

Papildus norādām, ka līgums nerisina jautājumus par sociālā nodokļa maksāšanas pienākumu sadalījumu personas nodarbināšanas periodos. Tas joprojām nosakāms pēc katras valsts nacionālajiem tiesību aktiem.