Straujās globālās pārmaiņas ir radījušas ļoti daudzšķautņainu un sarežģītu vidi, kurā darboties un sasniegt rezultātu. Arī lēmumu pieņemšanas kritēriju saraksts ir kļuvis gana garš. No vienas puses uzņēmumi koncentrējas uz peļņas gūšanu, taču ilgtspējas jautājumi vides, sabiedrības un pārvaldības kontekstā nereti prasa diametrāli pretēju pieeju. Pārmaiņas ir neizbēgamas, un līderiem jāspēj savā labā izmantot dažādas pieejas, kuras sākotnēji var šķist pretrunīgas un nesavienojamas. Decembrī iepazīstinājām MindLink.lv lasītājus ar sešiem līderības paradoksiem. Šoreiz apskatīsim tos sīkāk.
Klimata pārmaiņu radītās sekas izjūtam arvien vairāk – gan ekstrēmos laika apstākļus, gan izmaiņas dabā. Lai mazinātu klimata pārmaiņas un risinātu problēmas, kas saistītas ar vides degradāciju, ES ir noteikusi ambiciozus mērķus līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu par 55% un līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Eiropas “Zaļais kurss” ir stratēģija, ar kuras palīdzību Eiropa plāno sasniegt klimata neitralitāti.
Konstatējot faktu, ka uzņēmums ir pakļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam (“Likums), uzņēmumam ir divas prioritāri veicamas darbības: reģistrēties kā Likuma subjektam, norādot kādu no Likumam pakļautajiem darbības veidiem, un iecelt par Likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku saskaņā ar Likuma 10. pantu, paziņojot par to attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai, piemēram, VID vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Iepriekšējā rakstā par uzņēmumiem pieejamo finansējumu informējām par pašlaik papildus pieejamajiem grantiem, aizdevumiem un garantijām, kuras finansē no valsts un ES fondu līdzekļiem. Tā kā ir sācies jauns ES fondu periods, šobrīd arvien detalizētāk tiek izstrādātas apakšprogrammas ES finansējuma prioritāšu noteikšanai. ES investīcijas 2021.–2027. gada periodam kopā paredz 10,44 miljardu eiro ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā. Šobrīd ir izstrādāts provizorisks prioritāšu un atbalstāmo pasākumu saraksts un ar 2022. gada vidu varētu uzsākt projektus. ES fondu finansējums projektu īstenošanai ir pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam ir skaidra ideja, kā veicināt sabiedrības labklājību, ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Tātad projektus varēs iesniegt uzņēmēji, pašvaldības un valsts organizācijas. Šajā rakstā – sīkāk par Latvijas Atveseļošanas fonda prioritātēm, pieejamo finansējumu un programmām, kā arī par ES struktūrfondos 2021.–2027. gada periodam pieejamiem līdzekļiem.
Pasaulē šobrīd ir vērojamas nepieredzēti straujas attīstības tendences, kas skar mūs visos līmeņos: sabiedrību, valsti, uzņēmumus un, protams, katru individuāli. Šie notikumi risinās ļoti strauji un jau tagad būtiski ietekmē lēmumu raksturu un pieņemšanas veidu. Izaicinājumi, ar ko saskaras uzņēmumu vadītāji, ir gana nozīmīgi un sarežģīti, būtiski palielinot uz lēmumu pieņēmējiem – līderiem – liktās cerības.
Latvijā rudens ir bijis ražīgs korporatīvās pārvaldības regulējuma izmaiņu jomā. Šā gada 11. novembrī Saeima pieņēma Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus, kuri stāsies spēkā šā gada 8. decembrī, paredzot pienākumu lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām piemērot korporatīvās pārvaldības principus un gatavot dažādus paziņojumus šajā jomā.
Eiropas zaļais kurss un klimatneitralitāte pašlaik ir aktuāli temati gan Eiropā, gan pasaulē, un tam ir un būs ietekme arī uz vides aizsardzības politiku Latvijā, īpaši skarot uzņēmumus, kas darbojas dzelzs, tērauda, cementa, mēslošanas līdzekļu, alumīnija un elektroenerģijas ražošanas vai importēšanas nozarē.
Šā gada 12. oktobrī Ministru kabinets (MK) izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu,” nosakot elektronisko attaisnojuma dokumentu un e-rēķinu obligātu lietošanu ne vēlāk kā 2025. gadā. E-rēķinu izmantošana būs obligāta apritē starp komersantiem (B2B) un starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm (B2G).
"PwC’s Academy" uzsāk jauno mācību sezonu, kurā ikvienam interesentam tiešsaistē neatkarīgi no tā, vai atrodaties Latvijā vai ārvalstīs, piedāvājam iespēju apgūt vērtīgas zināšanas par nodokļiem un citām aktuālām uzņēmējdarbības tēmām.
2021. gads un pašreizējais makroekonomiskais cikls ir ieviesis vairākas korekcijas un ienesis neskaidrību par nākotni gan mājsaimniecību (privātā patērētāja) līmenī, gan dažāda lieluma uzņēmumu un politikas veidotāju līmenī. Covid-19 un ar to saistītās paradigmas maiņas, pandēmijas atkārtošanās riski, ietekmētās loģistikas un piegādes ķēdes un citi faktori rada būtiskus riskus, kuri ietekmē uzņēmumu iespējas turpināt un attīstīt uzņēmējdarbību. Šajā rakstā aplūkoti izplatītākie finanšu grūtību iemesli un parādu pārstrukturēšanas rīki, tostarp dažādas uzņēmumu iespējas vienoties ar VID par nodokļu samaksu.
Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi arī risku novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesus organizācijās. Samazinoties pandēmijas apmēriem un spēkā esošajiem ierobežojumiem, organizācijām būtu šie procesi jāpārskata un, ja nepieciešams, jāveic tajos izmaiņas.
Lēmumu pieņemšana organizācijās ir izaicinājumu pilna gan normālos, gan pandēmijas apstākļos. Kādi riski jāņem vērā? Kādi ir labākie informācijas avoti? Kas ir noteicošais faktors lēmuma pieņemšanā? Kādu ietekmi tas atstās?
Ir pieaugusi gan uzņēmumu vadītāju, gan strādājošo pozitīvā attieksme pret attālināto darbu. Uzņēmumu vadītāji plāno papildu investīcijas, lai atbalstītu hibrīddarba modeļa ieviešanu. Darbinieki tik ļoti nesteidzas atgriezties birojā kā viņu vadītāji. Uzņēmumu vadītājus gaida sarežģīti lēmumi par biroja telpu izmantošanu. Tie ir tikai daži no jautājumiem un secinājumiem, kas izriet no PwC veiktā pētījuma.
Mazumtirgotāji un patērētāji pēdējā laikā ir bijuši spiesti mainīt savus preču izplatīšanas un iepirkšanās paradumus. Tirdzniecība tiešsaistē turpina attīstīties un uzņemt nebijušus apgriezienus. PwC veiktais patērētāju pulsa pētījums uzrāda, ka Covid-19 pandēmija radījusi jaunas patērētāju grupas. Šo grupu veidošanos nosaka patērētāju attieksmes un uzvedības modeļi, kuriem ir liels potenciāls būtiski ietekmēt to, kā patērētāji izvēlas iepirkšanās kanālus, preces un zīmolus.