Uzņēmumos vienmēr aktuāls bijis produktivitātes jautājums. Pandēmijas laikā strādājot attālināti vai izmantojot hibrīddarba modeli, ir parādījušās gan jaunas pozitīvas iezīmes, gan sarežģītāki izaicinājumi. Cenšoties sakārtot procesus, nereti koncentrējamies uz pašu procesu un tā racionalizēšanu, taču ražīguma celšanā vienlīdz nozīmīga ir darbinieku loma.
Laikā, kad ikdienas dzīves dārdzības līmenis ar katru dienu paaugstinās, par prioritāti izvirzīt vajadzību samazināt oglekļa emisijas apmērus iedzīvotājam nav viegli. Nodokļu politika ir viens no instrumentiem, kuri var ietekmēt mūsu lēmumus. Tādēļ ir ļoti svarīgi izstrādāt ilgtermiņa nodokļu stratēģiju, kas veicinātu mūsu ikdienas paradumu maiņu un pāreju uz zaļo enerģiju.
ES dalībvalstis saules enerģijas paneļu piegādēm privātiem mājokļiem un sabiedriskām ēkām var ieviest pat īpaši samazināto PVN likmi (līdz 0%, neierobežojot šo preču piegādātāju tiesības atskaitīt priekšnodokli). Samazināto PVN likmi var ieviest arī elektroenerģijai, centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei, noteiktas biogāzes piegādei, kā arī noteiktu ļoti efektīvu zemu emisiju siltumapgādes sistēmu piegādei un uzstādīšanai. Jārēķinās, ka līdz 2030. gada 1. janvārim Latvijai būs jāatsakās no samazinātās PVN likmes piemērošanas tādu kokmateriālu piegādēm, kurus izmanto kā malku.
Ar kādiem nodokļu riskiem, uzstādot savās mājās saules enerģijas paneļus, saskaramies jau šobrīd, par to sīkāk rakstā.
Šodienas realitāte rāda, ka ilgtspējas jautājumi, kurus biznesa vidē apzīmē ar trīs angļu vārdu environmental, social, governance (vide, sociālā joma un pārvaldība) saīsinājumu ESG, izvirzās uzņēmumu jauno stratēģiju centrā, tādējādi arvien vairāk pieaug arī ilgtspējas vadītāju un ESG ekspertu loma uzņēmumos un to pārvaldības struktūrā. Mūsdienīgam ilgtspējas jeb ESG vadītājam ir ne tikai jāizprot dažādo ESG jautājumu savstarpējā mijiedarbība un ietekme uz uzņēmuma darbības virzieniem, bet jāspēj tos integrēt uzņēmuma darbībā, iedvesmojot pārējos rīcībai. PwC jaunākais pētījums “Empowered Chief Sustainability Officers” sniedz ieskatu, kā ir mainījusies ESG vadītāja loma laika gaitā un kā šie vadītāji var radīt taustāmu ietekmi uzņēmumos, savienojot dažādos ESG aspektus ar uzņēmuma darbību, tādējādi veicinot uzņēmuma pārveidi un virzību uz ilgtspējīgāku darbību. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir, ka uzņēmumi, kuru pārvaldības struktūrā ir skaidri definēta ESG vadītāja loma, spēj sasniegt augstākus rādītājus ilgtspējas jomās.
Piedāvājam noklausīties PwC podkāstu par grāmatvedības kontroles sistēmu, par Valsts ieņēmumu dienesta plāniem ieviest sodus par obligāti iesniedzamo deklarāciju un ziņojumu iesniegšanas termiņa kavējumiem, kā arī par aktualitātēm saistībā ar uzņēmuma pārejas jautājumiem.
Četru gadu darbs ir noslēdzies, un šā gada 5. aprīlī tika pieņemti PVN direktīvas grozījumi attiecībā uz samazinātās PVN likmes piemērošanu. Jaunās normas ES dalībvalstu valdībām atļaus lielāku elastību likmju piemērošanā un nodrošinās starpvalstu vienlīdzību. Samazinātās likmes skaidri norāda uz ES kopējām prioritātēm, piemēram, sabiedrības veselības aizsardzību, cīņu pret klimata pārmaiņām un atbalstu Eiropas zaļajam kursam, vienlaikus gatavojoties pakāpeniski atcelt spēkā esošo preferenciālo režīmu videi kaitīgām piegādēm.
Covid-19 pandēmijas dēļ sākās globālā ekonomikas lejupslīde. Tomēr nozares ekspertu brīdinājums, kam pievienojās arī Pasaules Bankas pētījuma autori, ka Covid-19 izskaņā ekonomika piedzīvos strauju maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaita pieaugumu, vismaz pagaidām nav piepildījies. Tas saistāms ar to, ka pandēmijas izraisītās finanšu grūtības tika apslāpētas ar iepriekš nepieredzētu valsts intervenci tirgū un milzīgu finansiālu atbalstu, piemēram, apgrozāmo līdzekļu grantiem un dīkstāves pabalstiem. Ekonomikas lejupslīdi palielina arī Krievijas iebrukums Ukrainā, tostarp kara sekas palielina enerģijas cenu un cenu kāpumu kopumā, kas neizbēgami rada parādsaistību krīzes. Visticamāk, maksātnespējas un TAP vilnis tomēr Latvijā ir neizbēgams, tādēļ šā raksta mērķis ir vienkāršā veidā iepazīstināt uzņēmumus ar Latvijas TAP un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, lai pievērstu uzmanību šo parādu restrukturēšanas rīku niansēm, kā arī parādnieka, kreditoru un uzraugošās personas lomu šo procesu ietvaros.
Reizi divos gados Labklājības ministrija sagatavo informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu (SU) darbību un attīstību iesniegšanai Ministru kabinetam. Jaunākais ziņojums par SU attīstību un aktuālo informāciju, kas jāņem vērā uzņēmumiem, kas vēlas iegūt SU statusu, tika iesniegts šā gada 30. martā. Šajā rakstā – par to, kas ir SU statuss un kādus atbalsta pasākumus tas sniedz, kā arī ziņojumā iekļautās informācijas un SU likuma grozījumu apskats.
Gada pārskatu sagatavošana ir aktuāla katram uzņēmumam, un nereti šajā procesā tiek vairākkārtīgi veiktas izmaiņas, kas tieši ietekmē skaitliski atspoguļoto informāciju pārskatā. Grāmatvedības programmas lielākoties nodrošina automātisku bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina sagatavošanu, tomēr atkarībā no uzņēmuma lieluma jāsagatavo arī vairāki pielikumi, kuru sagatavošana mēdz aizņemt ilgu laiku. Šajā rakstā dalīsimies ar ieteikumiem, kā paātrināt gada pārskata tehnisko sagatavošanu.
Kopš sācies karš Ukrainā, daudzi vēlas palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem ar dažāda veida ziedojumiem. Iepriekšējā nedēļā rakstījām par Latvijas PVN piemērošanu ziedojumiem un nepieciešamajām izmaiņām, lai nodokļu regulējums aptvertu dažādus ziedošanas gadījumus. Šajā rakstā – par ziedojumu aplikšanu ar UIN.
Meklējot drošu patvērumu no kara, Ukrainas civiliedzīvotāji masveidā izceļo uz citām valstīm. Vairāki tūkstoši bēgļu ir ieceļojuši Latvijā, un Latvijas uzņēmumi jau ir pieteikušies tos nodarbināt. Šajā rakstā – par nodokļu piemērošanu, nodarbinot šīs personas Latvijā.
Sākoties karam Ukrainā, daudzi uzņēmumi nesavtīgi veikuši un turpina veikt ziedojumus Ukrainas iedzīvotājiem un Ukrainas bēgļiem, kas šķērsojuši ES robežu. Vai pastāvošais nodokļu režīms veicina ziedošanu? Kā uz aktuālo situāciju reaģējusi Latvijas valdība?
Pēc šā gada 23. februārī Krievijas Federācijas pieņemtajiem lēmumiem par Doneckas un Luhanskas Republiku neatkarības atzīšanu, kam sekoja 24. februāra iebrukums Ukrainā, Lielbritānija, ES, ASV un Kanāda, kā arī citas valstis ir ieviesušas plaša mēroga sankcijas ar mērķi panākt uzvedības maiņu, novēršot esošos draudus Ukrainā un Eiropas reģionā. Jaunākās sankcijas vēršas pret vairāk nekā 700 fiziskām personām un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas valdošo politisko režīmu un tam pietuvinātajiem oligarhiem.
Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji (“uzņēmēji”) saglabā optimismu par ekonomikas attīstību pasaulē un Baltijā, bet lielākās rūpes pauž par darbinieku piesaisti, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākais pētījums PwC Baltic CEO Survey.