Gan publiskajā telpā, gan uzņēmumu iekšējās sanāksmēs arvien biežāk tiek pieminēti tādi termini kā ilgtspēja, Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (“CSRD”), Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (“ESRS”). Apzinīgākie uzņēmumi ne vien labi orientējas ilgtspējas jautājumos, bet ir izveidojuši tādu uzņēmuma struktūru, kas palīdzēs efektīvāk nodrošināt ziņošanu par sniegumu ilgtspējas jomās. Citi uzņēmumi vēl meklē ilgtspējas ekspertu, kas palīdzēs tikt galā ar pienākumiem šajā jomā. Bet vai ilgtspējas eksperta pieņemšana darbā var atrisināt visas problēmas? Un kāda īsti ir valdes loma un atbildība par sniegumu ilgtspējas jomās? Par to detalizētāk – šajā rakstā.
Veicot nodokļu reformu Latvijā, no 2018. gada 1. janvāra tika mainīta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas sistēma. Sešus gadus pēc jaunās sistēmas ieviešanas Finanšu ministrija (FM) ir izvērtējusi UIN reformu un sagatavojusi materiālu “UIN reformas ietekmes izvērtējums 2018.–2023. gadā un piedāvātais tālākās rīcības scenārijs”. Šajā rakstā – īsi par FM veiktā izvērtējuma mērķi, saturu un galvenajiem secinājumiem.
Neviena tīmekļa vietne nav iedomājama bez sīkdatnēm, jo tās ne tikai nodrošina vietnes funkcionalitāti, bet arī palīdz uzņēmumam analizēt to, kas interesē vietnes apmeklētājus. 2022. gadā Datu valsts inspekcija izstrādāja vadlīnijas par sīkdatnēm, taču līdz pat šai dienai tiek grēkots ar atbilstošu sīkdatņu paziņojumu izveidošanu. Tāpēc šajā rakstā aplūkosim soļus, kas jāievēro, lai izveidotu tādu uzlecošo sīkdatņu paziņojumu tīmekļa vietnē, kas atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.
Viens no transfertcenu (TC) prasību izpildes izaicinājumiem ir noteikt nesaistītu personu darījuma principam atbilstošu atlīdzību par grupas ietvaros sniegtiem pakalpojumiem. Lai uzņēmumiem atvieglotu šo procesu, 2018. gadā Latvijā tika ieviests atvieglojums zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem (ZPVP). Izpildoties noteiktiem kritērijiem, ZPVP var analizēt vienkāršotā kārtībā, kas ļauj pakalpojumu sniedzējam piemērot 5% uzcenojumu izmaksām, neveicot detalizētu salīdzināmības analīzi. Šajā rakstā atgādināsim par būtisku prasību, piemērojot vienkāršoto pieeju ZPVP, par kuru reizēm mēdz aizmirst.
Jau iepriekš esam rakstījuši par to, kas ir sociālais uzņēmums un kā tas atšķiras no komercsabiedrības klasiskajā izpratnē. Atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam tieši Labklājības ministrija (LM) ir atbildīgā institūcija sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā un attīstībā Latvijā, kuras uzdevums ir gan uzraudzīt nozares attīstību, gan veicināt sociālo uzņēmumu darbību.
Iepriekš rakstījām par šī brīža populārāko mākslīgā intelekta (MI) rīku ChatGPT gan no funkcionalitātes viedokļa, gan personas datu aizsardzības aspekta. Šajā rakstā apkopotas ģeneratīvā mākslīgā intelekta (GenAI) tendences un prognozes attiecībā uz MI ietekmi uz uzņēmējdarbību.
Iepriekš esam iepazīstinājuši MindLink abonentus ar 2. pīlāra direktīvas pamatnostādnēm, aplūkojuši, kā direktīvas ieviešana varētu ietekmēt uzņēmumus, un snieguši praktiskus ieteikumus, kā uzņēmumiem laikus sagatavoties nodokļu izmaiņām. Šajā rakstā – par aktuālo saistībā ar 2. pīlāra direktīvas pārņemšanu Latvijā.
Gatavojoties Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasību ieviešanai, šajā rakstā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kāpēc ir nepieciešama ilgtspējas pārskatu ārējā pārbaude, kādas ir sagaidāmās pārbaudes procedūras un kā tām pēc iespējas labāk sagatavoties.
2023. gada 17. oktobrī Eiropas Savienība grozīja zemu nodokļu un beznodokļu valstu sarakstu, kam piemēro īpašu nodokļu uzlikšanas kārtību. Pašlaik sarakstā iekļautas 16 jurisdikcijas, tostarp Antigva un Barbuda, Beliza, Seišelu Salu Republika, Krievija. Tā kā saraksts pērn grozīts vairākas reizes, ir atsevišķas nodokļu nianses, kas nodokļu maksātājam var radīt jautājumus, taču atbildes uz tiem ne vienmēr atrodamas nacionālajos tiesību aktos. Šajā rakstā iepazīstināsim ar Finanšu ministrijas (FM) un VID viedokli par nodokļu piemērošanu Latvijas rezidenta ienākumam no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā un dividendēm, kas izmaksātas no sarakstā iekļautajām jurisdikcijām.
Mūsdienu nodarbinātības strauji mainīgajā vidē strādājošo statuss ir kļuvis par juridisku, sociālu un ekonomisku diskusiju tematu. Pēdējos gados darba tirgū ir notikušas būtiskas pārmaiņas, mainoties tradicionālajiem priekšstatiem par nodarbinātību un darba attiecībām, īpaši Covid-19 ietekmē.
Iepriekšējā rakstā sniedzām ievadu par to, kas būtu jāņem vērā ģimenes uzņēmumiem situācijās, kad radusies nepieciešamība darboties citā jurisdikcijā, pārceļot esošo uzņēmumu vai veidojot uzņēmumu no jauna. Nākamie faktori, kas tiks apskatīti, balstoties uz PwC piedāvātajām vadlīnijām, ir normatīvais regulējums un juridiskās struktūras, kā arī nodokļu režīms.
Par peļņas sadalīšanas metodi (PSM) un tās potenciālu transfertcenu (TC) analīzē esam rakstījuši jau iepriekš, apskatot šīs metodes būtību un pielietošanas iespējas. Šajā rakstā – par PSM priekšrocībām un trūkumiem.
Pavisam atšķirīgi uz minēto PVN likuma nosacījumu, ka ar PVN apliekamajā vērtībā jāiekļauj tikai tie nodokļi, kas maksājami saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, savā 2019. gada 28. jūnija spriedumā lietā Nr. C26128713, SKC-201/2019 skatījies Senāts. Strīds bija par piespiedu zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu, kas paredzēja nomas maksu un papildus tai arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kompensāciju. Senāts vērtēja, vai NĪN kompensācijai jāpiemēro PVN. Vispirms tika vērtēts, kas ir NĪN objekts un kas – NĪN maksātājs.
2019. gada pirmajā pusē rakstījām, ka ar 2020. finanšu gadu visiem biržā kotētiem uzņēmumiem būs jāiesniedz konsolidētie pārskati, ievērojot ESEF. Sākotnēji gan šī formāta obligātā piemērošana tika pārcelta, un to piemēro, sākot ar 2021. gada finanšu pārskatiem.
Kapitālsabiedrību valdes locekļiem vienmēr jāpilda savi pienākumi kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem. Jēdziena “kā krietns un rūpīgs saimnieks” saturs apzināti normatīvajos aktos nav tieši noteikts, tāpēc tas vienmēr jāpiemeklē konkrētajā strīdā, rodot pēc iespējas individuāli taisnīgu risinājumu.
