52% uzņēmumu vadītāju ir atzinuši darbinieku un prasmju trūkumu kā kritisku faktoru, kas ietekmē uzņēmuma darbības rezultātus. Uzņēmumi objektīvi saskaras ar atbilstoša darbaspēka un nepieciešamo prasmju trūkumu, ko straujā tehnoloģiskā attīstība tikai pastiprinās. Stāvokli vēl vairāk pasliktina darbinieku iesaistes un lojalitātes mazināšanās un lielā gatavība mainīt darba vietu, ja netiek nodrošināts kāds no kritiskajiem faktoriem, tostarp jēgpilns darbs un profesionālās izaugsmes iespējas. Līdz ar to par prioritāti uzskatāma ne tikai jaunu talantu piesaiste, bet arī esošo darbinieku izaugsme.
Pasaules ekonomikā būtiska loma ir ģimenes uzņēmumiem. Tā ir uzņēmējdarbības forma, kur ģimenei pieder kapitāldaļu vairākums. Covid-19 pandēmija, ģeopolitiskie un citi apstākļi ir radījuši daudz izaicinājumu, tāpēc šajā rakstu sērijā apskatīsim dažādus faktorus, kas ģimenes uzņēmumiem būtu jāvērtē, apsverot pārmaiņas savā uzņēmējdarbībā. Pirmajos sērijas rakstos aplūkosim uzņēmuma atrašanās vietas (jurisdikcijas) aspektu. Ģimenes uzņēmumam šis jautājums ir īpaši aktuāls gadījumā, ja kāds no lēmumu pieņēmējiem var izvēlēties pārcelties uz dzīvi citā valstī vai paplašināt savu uzņēmējdarbību ārpus valsts.
Lielai daļai cilvēku augstās dzīves izmaksas ir izaicinājums, kas spiež gan sabiedrību, gan valdību rīkoties, lai iegūtu aizsardzību no mūsdienu neparedzamajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Ikviens darbinieks ir pelnījis saņemt tādu atalgojumu, kas ļauj apmierināt savas vajadzības un dzīvot pienācīgu dzīvi, tomēr ANO atzīst, ka šobrīd pasaulē vairāk nekā trešdaļa strādājošo pelna mazāk, nekā ir nepieciešams šāda dzīves līmeņa nodrošināšanai. Arī 2023. gadā šī problēma joprojām nav atrisināta, tādēļ šis raksts apkopo dažādus izaicinājumus, kas uzņēmumiem jāpārvar, lai spētu ieviest t.s. iztikas algu (living wage).
Laiku pa laikam administratīvajās tiesās izskata strīdus starp VID un biedrībām, kas skar vai nu pienākumu maksāt nodokli, jo atklājas, ka biedrības dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis ir peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana tās biedriem, vai arī pārkāpumus, kas ļauj VID atņemt biedrībai sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Abos gadījumos strīda ābols ir papildus pamatdarbībai veiktā saimnieciskā darbība, kuru VID novērtē atšķirīgi un saskata neatbilstību normatīvā regulējuma prasībām
Praksē Latvijas uzņēmumu – pakalpojuma sniedzēju – grāmatveži samulst, uzzinot, ka ārvalsts darījuma partnerim ir PVN reģistrācijas numurs ne tikai tā dibināšanas valstī, bet arī Latvijā. Kādā nolūkā ārvalsts komersants saņem PVN reģistrācijas numuru Latvijā? Un kā tas ietekmē pakalpojuma sniedzējus Latvijā? Par to sīkāk – šajā rakstā.
Esam jau informējuši MindLink abonentus, ka 2022. gada beigās Eiropas Komisija (EK) publicēja PVN direktīvas (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 grozījumu projektus, lai modernizētu ES PVN sistēmu un stiprinātu tās izturību pret krāpšanu. ES PVN reformas ir pazīstamas kā projekts “PVN digitālajā laikmetā” jeb ViDA. Tā mērķis ir modernizēt un vienkāršot PVN noteikumus platformu ekonomikas dalībniekiem, ieviešot obligātu reāllaika digitālo ziņošanu un e-rēķinu izrakstīšanu par visiem Kopienas B2B darījumiem. Šajā rakstā aplūkosim jaunākos notikumus un iespējamās reformas, īpaši pievēršoties e-rēķinu izrakstīšanas praksei.
Uzņēmumiem – Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas subjektiem – saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu (ESRS) prasībām jāveic dubultā būtiskuma novērtējums, lai identificētu tiem būtiskās vides, sociālās un pārvaldības jomas (ESG). Atšķirībā no līdzšinējās prakses, kur šīs jomas tika identificētas atbilstoši uzņēmuma radītajai ietekmei, jaunā metodoloģija pievieno papildu analīzes līmeni – novērtējumu par to, kādu finanšu ietekmi rada ESG jomas uz pašu uzņēmumu, raugoties no risku un iespēju perspektīvas.
Finanšu ministrija ierosinājusi veikt dažādas izmaiņas nodokļu tiesību aktos no 2024. gada. Šajā rakstā par sagatavotajiem UIN likuma un PVN likuma grozījumiem saistībā ar reprezentatīvu automobili.
Pēdējā laika straujās inflācijas radīto seku dēļ Konkurences padome ir uzsākusi mazumtirdzniecības tirgu uzraudzību. Analizējot iegūto informāciju, dažādos aspektos ir iespējams gūt labāku izpratni par mazumtirgotāju un piegādātāju attiecībām un to ietekmi uz tirgu. Tuvākajā laikā sagaidāms, ka Konkurences padome publicēs savas uzraudzības laikā iegūto informāciju un secinājumus, un vēl jo lielāka uzmanība tiks pievērsta gan godīgas tirdzniecības prakses pārkāpumiem, gan noteiktajiem aizliegumiem, kas pircējam un mazumtirgotājiem jāievēro. Lai gan ir grūti prognozēt uzraudzības secinājumus, politiskā spiediena rezultātā var tikt radītas būtiskas izmaiņas nozarē.
Šā gada 11. jūlija rakstā “Komerclikuma jaunumi” informējām lasītājus par apjomīgajiem 16.06.2022. Komerclikuma grozījumiem, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. Minētajā rakstā detalizētāk apskatījām tikai dažas no grozītajām Komerclikuma tiesību normām. Šajā rakstā tuvāk apskatīsim Komerclikuma noteikumus attiecībā uz kapitālsabiedrību pamatkapitāla apmaksu un izmaiņām, kas vasarā stājās spēkā attiecībā uz to.
Jau kopš 2020. gada uzņēmumiem nākas pielāgoties mainīgajai uzņēmējdarbības videi, kurā aizvien tiek piedzīvoti dažādi satricinājumi. Kļuvis skaidrs, ka jebkuram uzņēmumam īpaši svarīga ir spēja efektīvi reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem.
Šobrīd Eiropas zaļā kursa ietvaros un ārpus tā daudz runā par dažādiem ilgtspējas aspektiem. Ilgtspēja jau ir kļuvusi par apzinīgāko uzņēmumu ikdienu, gan izstrādājot ilgtspējas stratēģijas, gan ziņojot par sasniegtajiem ilgtspējas mērķiem. Vienlaikus ir arī uzņēmumi, kas izmanto šo situāciju, reklamējot sevi, savas preces un pakalpojumus kā zaļus, videi draudzīgus vai ilgtspējīgus, jo tas var radīt priekšrocības tirgū. Ne vienmēr šāda rīcība ir uzskatāma par godprātīgu, un tā var maldināt patērētājus vai pat ietekmēt konkurenci.
2023. gada 12. septembrī Eiropas Komisija publicēja Transfertcenu (TC) direktīvas projektu, lai saskaņotu TC prasības ES ietvaros. Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu, tostarp Latvijā, noteiktā apjomā tiek piemērotas ESAO TC noteikšanas vadlīniju rekomendācijas, Komisija ar jauno direktīvu cenšas panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pieprasot dalībvalstīm piemērot vienādus TC noteikšanas standartus. Ja jaunos noteikumus apstiprinās ierosinātajā formā, tad dalībvalstu tiesību aktos tos ieviesīs līdz 2025. gada 31. decembrim un tie būs jāpiemēro ar 2026. gada 1. janvāri.
Iepriekš jau rakstījām par starptautiskas uzņēmumu grupas publiska pārskata par katru valsti (Country-by-Country Report jeb CbCR) direktīvu un tās ieviešanu ES dalībvalstu likumdošanā. Šajā rakstā sīkāk aplūkosim direktīvas ieviešanas progresu Latvijā un noskaidrosim, kas jāņem vērā Latvijas nodokļu maksātājiem (NM) un ar kādiem jautājumiem un izaicinājumiem tie var sastapties.
2021. gada decembrī ES Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta direktīva par starptautiskas uzņēmumu grupas publiska pārskata par katru valsti (Country-by-Country Report jeb CbCR) sagatavošanu. Līdz 2023. gada 22. jūnijam dalībvalstīm bija pienākums direktīvu ieviest savos normatīvajos aktos. Šajā rakstu sērijā detalizēti aplūkosim Latvijas un citu dalībvalstu progresu, kā arī pētīsim, kāda ir direktīvas tapšanas vēsture, mērķi, potenciālie ieguvumi un izaicinājumi nodokļu maksātājiem (NM).
