Neviena tīmekļa vietne nav iedomājama bez sīkdatnēm, jo tās ne tikai nodrošina vietnes funkcionalitāti, bet arī palīdz uzņēmumam analizēt to, kas interesē vietnes apmeklētājus. 2022. gadā Datu valsts inspekcija izstrādāja vadlīnijas par sīkdatnēm, taču līdz pat šai dienai tiek grēkots ar atbilstošu sīkdatņu paziņojumu izveidošanu. Tāpēc šajā rakstā aplūkosim soļus, kas jāievēro, lai izveidotu tādu uzlecošo sīkdatņu paziņojumu tīmekļa vietnē, kas atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.
Tīmekļa vietnes lietotājam ir jāļauj izvēlēties, vai piekrist vai nepiekrist sīkdatnēm, kā arī ļaut izvēlēties pašam, kādas sīkdatnes lietotājs vēlas atļaut. Protams, ir sīkdatnes, bez kurām tīmekļa vietne īsti nespēj funkcionēt, tāpēc to izmantošanai lietotājam nav nepieciešams dot izvēles brīvību. Uzlecošajā paziņojumā ieteicams lietotājam piedāvāt trīs opcijas – piekrītu, nepiekrītu un vairāk informācijas.
Uzlecošajā paziņojumā tīmekļa vietnes lietotājs jāinformē par plānoto personas datu apstrādi caur sīkdatnēm, taču uzņēmumam var rasties jautājums, kurā gadījumā lietotāja piekrišana ir nepieciešama un kuros gadījumos nav nepieciešama.
Tehnisko jeb nepieciešamo sīkdatņu gadījumā nav nepieciešams lūgt lietotāja piekrišanu, taču tas nenozīmē, ka nav jābūt uzlecošajam sīkdatņu paziņojumam, ar kuru tiek sniegta atbilstoša informācija.
Piekrišana noteikti būtu jālūdz gadījumā, ja tīmekļa vietnē tiek izmantotas analītiskās sīkdatnes un mārketinga sīkdatnes, tās iedalot pirmās personas sīkdatnēs un trešo personu sīkdatnēs.
Pirmā slāņa informācijā ir jāiekļauj pārziņa identitāte, sīkdatņu izmantošanas nolūki, kādu personu sīkdatnes tiek izmantotas, profilēšanas gadījumā apkopotie datu veidi, kā lietotājs var pieņemt lēmumu par sīkdatnēm, skaidra norāde uz otrā slāņa informāciju.
Otrā slāņa informācija satur tādu informāciju, ar ko lietotājs spēj saprast sīkdatņu paredzētos nolūkus un izmantošanas nepieciešamību. Proti, lietotājam jābūt viegli pieejamai arī privātuma politikai un/vai sīkdatņu politikai.
Visbiežāk praksē sastopams, ka uzņēmums speciāli izceļ kādu no izvēles rīkiem, kas savukārt mudina lietotāju atzīmēt tieši izcelto lauku. Arī Datu valsts inspekcija savās vadlīnijās ir norādījusi, ka lietotājam ir jāļauj pašam izvēlēties, nemudinot viņu veikt noteiktu izvēli (piemēram, ja piekrišanas poga ir iekrāsota zaļa, bet pārējās – pelēkas).
Lietotājam vēloties uzzināt vairāk par sīkdatnēm uzlecošajā paziņojumā, izvēle bieži vien jau ir izdarīta viņa vietā, tas ir, jau automātiski ir atzīmēts, ka lietotājs piekrīt, piemēram, mārketinga un statistikas sīkdatnēm. Pie tādas prakses nedrīkst pieturēties, un lietotājam pašam jāļauj atzīmēt sev tīkamās sīkdatnes.
Lietotājam vienmēr ir jābūt iespējai tikpat viegli atsaukt savu piekrišanu, kā viņš to ir devis. Ja lietotājam vajadzēs veikt papildu darbības, piemēram, zvanīt uzņēmumam un lūgt atsaukt savu piekrišanu, kas dota elektroniski ar viena klikšķa palīdzību, tas būs Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpums.
Labā prakse: uzņēmuma mājaslapā pēc sīkdatņu apstiprināšanas vai noraidīšanas līdzi vienmēr seko sīkdatne, kuru uzklikšķinot, lietotājs var mainīt savu izvēli.
Labā prakse: lietotāja iespēju aizvērt uzlecošo paziņojumu nedrīkst uzskatīt par viņa piekrišanu, tādēļ tīmekļa vietnē nedrīkst izmantot sīkdatnes.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu2023. gada 21. decembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā C-288/22 par to, vai akciju sabiedrības valdes locekļi ir PVN maksātāji. Šis spriedums ir svarīgs, jo skaidro, kādi kritēriji jāizpilda, lai uzskatītu, ka persona veic saimniecisku darbību, kas ir PVN maksāšanas pamats, un kādi faktori jāņem vērā, lai noteiktu, vai persona ir patstāvīga PVN maksātāja.
2023. gada 17. oktobrī Eiropas Savienība grozīja zemu nodokļu un beznodokļu valstu sarakstu, kam piemēro īpašu nodokļu uzlikšanas kārtību. Pašlaik sarakstā iekļautas 16 jurisdikcijas, tostarp Antigva un Barbuda, Beliza, Seišelu Salu Republika, Krievija. Tā kā saraksts pērn grozīts vairākas reizes, ir atsevišķas nodokļu nianses, kas nodokļu maksātājam var radīt jautājumus, taču atbildes uz tiem ne vienmēr atrodamas nacionālajos tiesību aktos. Šajā rakstā iepazīstināsim ar Finanšu ministrijas (FM) un VID viedokli par nodokļu piemērošanu Latvijas rezidenta ienākumam no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā un dividendēm, kas izmaksātas no sarakstā iekļautajām jurisdikcijām.
Pērn novembrī tika publicēts spriedums lietā Nr. SKC-165/2023. Lai gan tas nerisina iepriekš gluži neatklātus juridiskus jautājumus, darbinieku nosūtīšanas tēma apvienojumā ar konkrētā prasījuma vērā ņemamo apmēru rada nepieciešamību spriedumu analizēt detalizētāk. Spriedumā vērtēto samaksas komponenšu skaits ļauj vienuviet apkopot un izvērtēt būtiskus darbinieku samaksas jautājumus darbinieku nosūtīšanas gadījumā.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).