Šajā rakstā turpinām iepriekšējā Īsziņā aizsākto tēmu par transfertcenu (TC) dokumentācijas sagatavošanu, šoreiz koncentrējoties uz decentralizētas pieejas priekšrocībām un trūkumiem.
Nodokļu atvieglojumu piemērošana divu valstu noslēgtās nodokļu konvencijas ietvaros ir neatņemama daļa no ikdienas prakses Latvijas nodokļu maksātājiem. Viens no galvenajiem piemērošanas nosacījumiem ir ārvalsts rezidences apliecības apstiprināšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Lai gan vispārīgos gadījumos rezidences apliecību apstiprina uz pieciem gadiem, arvien rodas situācijas, kad VID apšauba citas valsts rezidences apliecības atbilstību nacionālajiem kritērijiem. Piemēram, nesenā spriedumā Senāts izskatīja VID lēmumu apstiprināt Amerikas Savienoto valstu (ASV) rezidences apliecību vien uz trim mēnešiem, jo VID ieskatā netika izpildīti nosacījumi piecu gadu termiņa piešķiršanai. Šajā rakstā iepazīstināsim lasītājus ar Senāta secinājumiem un atbildēsim uz galveno jautājumu – vai VID lēmums bija pamatots?
Lai nodrošinātu valstu sadarbību nodokļu piemērošanā, tiek noslēgtas nodokļu konvencijas ar mērķi novērst situācijas, kur personas vai uzņēmuma, kas darbojas vairākās valstīs, ienākumus apliek ar nodokļiem divreiz. Izvērtējot pēdējos jaunumus starptautisko nodokļu jomā, šajā rakstā detalizētāk aplūkosim tehniskos aspektus, kas saistīti ar vislielākās labvēlības režīma klauzulu (most-favoured-nation/ MFN clause), kas atrodama tikai dažās nodokļu konvencijās un ar šā gada oktobri ir ieviesta Latvijas–Francijas nodokļu konvencijā. Apskatīsim arī MFN režīma nozīmīgumu Francijas uzņēmumiem, kas vēlas paplašināt savu darbību Latvijā.
Transfertcenu (TC) dokumentācija ir nepieciešama uzņēmumiem, kas veic darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, lai pierādītu, ka piemērotās cenas (vērtības) šajos darījumos atbilst tirgus cenu principam. TC dokumentāciju var sagatavot divos galvenajos veidos: centralizēti vai decentralizēti. Katrai pieejai ir savas priekšrocības un trūkumi, un izvēle starp tām ir atkarīga no grupas struktūras un specifiskajām vajadzībām. Šajā rakstu sērijā apskatīsim abu pieeju priekšrocības un trūkumus, kas jāņem vērā, izvēloties piemērotāko pieeju TC dokumentācijas izstrādei.
Šā gada 27. oktobrī ir noslēgusies publiskā apspriešana Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma grozījumiem, ar ko paredzēts dzēst atsauces uz de minimis atbalsta regulējumu un pilnvarot EM slēgt ar jaunuzņēmumu pārstāvošām organizācijām līdzdarbības līgumus, lai vienkāršotu topošā 400 000 eiro atbalsta piešķiršanas procesu. Šajā rakstā iepazīstināsim ar galvenajiem grozījumos paredzētajiem jaunumiem.
Pēdējo gadu laikā aktīvi tiek meklēti risinājumi dzimumu līdztiesības radītāju uzlabošanai, tostarp saistībā ar sieviešu un vīriešu atlīdzību un pārstāvību vadošos amatos. Viena no pēdējām iniciatīvām paredz nodrošināt dzimumu līdzsvaru biržā kotēto lielo uzņēmumu valdēs. Šajā rakstā detalizētāk par izmaiņām, jo jaunie noteikumi attiecas arī uz Latviju.
Darba devēja tēls kļūst par arvien izšķirošāku faktoru talantu piesaistē un noturēšanā. Tomēr uzticēšanās dinamika mainās, cilvēki arvien vairāk novērtē personiskus ieteikumus un rekomendācijas, ko spilgti demonstrē sociālie mediji. Tādai pašai ziņai uzņēmuma sociālajos medijos un darbinieka privātajā profilā būs atšķirīgs tonis, sasniegtspēja un pienesums. Vidēji personīgā jeb darbinieka radītā publikācija var sasniegt iesaistes līmeni, kas ir 2–3 reizes augstāks nekā uzņēmuma publikācijai, pateicoties personiskajiem kontaktiem un lielākai uzticamībai.
Šā gada 30. septembrī Latvijas Republikas Senāts izsludināja spriedumu lietā Nr. A420226518, kur tika izskatīta Latvijas juridiskās personas kasācijas sūdzība par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu un Administratīvās apgabaltiesas (“apgabaltiesa”) spriedumu. Sūdzība bija saistīta ar VID veiktā audita rezultātiem, ar ko tika apšaubītas juridiskās personas tiesības atskaitīt priekšnodokli, iesaistoties kā starpniekam pārrobežu darījumos. VID šos darījumus uzskatīja par fiktīviem, jo starp sākotnējo preču pārdevēju (diviem nesaistītiem Latvijas uzņēmumiem) un gala pircēju (saistītu Lietuvas uzņēmumu) bija noslēgta slepena vienošanās. Juridiskā persona bija informēta par šo vienošanos un iesaistījās darījumu noformēšanā kā starpnieks, lai VID ieskatā samazinātu budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).
E-rēķinu ieviešana uzņēmumu finanšu darbībās spēj ievērojami uzlabot efektivitāti un precizitāti. Tomēr ar šo digitālo attīstību parādās jauni riski, īpaši krāpšanas jomā. Pieaugošā tehnoloģiju loma finanšu darījumos liek uzņēmumiem pastiprināt savas drošības sistēmas un pievērsties moderniem krāpšanas atklāšanas risinājumiem. Šajā jomā mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par būtisku instrumentu, kas sniedz uzņēmumiem progresīvas metodes krāpšanas atklāšanā, novēršanā un mazināšanā. Šajā rakstā apskatīsim MI sniegtās iespējas krāpšanas atklāšanā e-rēķinu sistēmās un praktiskos ieguvumus uzņēmumiem.
Tā kā ietekmes puses arvien vairāk sagaida, ka organizācijas demonstrēs savu apņemšanos īstenot ilgtspējīgu un ētisku darbību, uzņēmumi pievēršas inovatīviem digitālajiem rīkiem, lai atvieglotu savu ar ilgtspēju saistīto mērķu izpildi. Viens no šādiem rīkiem ir elektroniskie rēķini (e-rēķini). Lai gan e-rēķini var šķist tikai operatīva funkcija, tai ir pārsteidzoši svarīga loma ilgtspējas kontekstā, palīdzot organizācijām uzlabot ilgtspēju un stiprināt pārvaldību.
Jau vairāk nekā gadu dzīvojam ar jauno sistēmu, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārbauda fiziskās un juridiskās personas. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” iezīmēja citādu pieeju nodokļu administrēšanai ar mērķi vienkāršot un uzlabot esošās pārbaudes privātpersonas labā. Šī pieeja šobrīd paredz tikai trīs posmus: informācijas iegūšanu, nodokļu kontroli un auditu. Tie ne vienmēr ir secīgi pasākumi, un var būt dažādas kombinācijas. Piemēram, informācijas iegūšana var uzreiz pāriet auditā, nodokļu kontrole var pāriet auditā, ar informācijas iegūšanu jūsu saskarsme ar VID konkrētajā gadījumā var arī izbeigties. Prakse rāda, ka pārdomāta rīcība un kvalitatīva reakcija uz VID informācijas pieprasījumu var samazināt nodokļu administrācijas interesi par jums un nepieļaut informācijas iegūšanas stadijas pārtapšanu nopietnākā nodokļu pārbaudē.
Šā gada septembrī Eiropas Savienības Tiesa pieņēma gala spriedumu lietā “Eiropas Komisija (EK) pret Īriju un Apple”. Tiesa apstiprināja, ka divi Īrijas īstenotie nodokļu pasākumi ļāva Apple savos iekšgrupas darījumos izmantot transfertcenas, kas neatbilst nesaistītu personu darījuma principam, veidojot nelikumīgu valsts atbalstu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 1. punktu. Šādu priekšrocību Apple baudīja laikposmā no 1991. līdz 2014. gadam, un tiesa nosprieda, ka uzņēmumam jāatmaksā Īrijas valstij 13 miljardi eiro nesamaksāto nodokļu veidā. Šī ir vēsturē lielākā nelikumīgā valsts atbalsta summa.
Mākslīgais intelekts (MI) un mašīnmācīšanās tehnoloģiju straujā attīstība ir veicinājusi arī to izmantošanu nodokļu administrēšanas procesā gan Eiropas, gan Latvijas līmenī. MI ieviešana ir izrādījusies īpaši efektīva, palīdzot nodokļu administrācijām novērst nodokļu neatbilstības un krāpšanas gadījumus, uzlabot nodokļu maksātāju pieredzi un palielināt iekšējo procesu efektivitāti. Šajā rakstā apskatīsim dažādus nesenus piemērus, kā MI tiek izmantots nodokļu administrēšanas procesa uzlabošanai un nodokļu ieņēmumu palielināšanai Latvijā un citviet Eiropā.
Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir globāla problēma, kas nopietni apdraud valstu ekonomikas stabilitāti un veicina sociālo nevienlīdzību. Saskaņā ar ESAO datiem ik gadu nodokļu plaisa veido simtiem miljardu dolāru, ko valdības neiekasē. Šis trūkums ierobežo valsts spēju finansēt svarīgus sociālos un ekonomiskos projektus, kā arī palielina nevienlīdzību sabiedrībā. Lai risinātu šo problēmu, arvien vairāk valdību pievēršas digitālajiem risinājumiem, tostarp e-rēķinu ieviešanai, kas palīdz uzlabot nodokļu saistību izpildi un mazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Šā gada sākumā VID publiskoja sniegto uzziņu nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā (PP), kurā izvērtēja tās attiecības ar savu galveno uzņēmumu ārvalstī un skaidroja, vai PP rodas pienākums sagatavot un iesniegt transfertcenu (TC) dokumentāciju par savstarpējiem darījumiem. Šajā rakstā aplūkojam uzziņā skaidroto attiecībā uz PP statusu un Latvijas TC regulējumu attiecībā uz personu saistību un TC dokumentēšanu, kā arī piedāvājam teorētisku piemēru, kas skaidro PP pienākumu dokumentēt TC praksē.
