Nodokļu atvieglojumu piemērošana divu valstu noslēgtās nodokļu konvencijas ietvaros ir neatņemama daļa no ikdienas prakses Latvijas nodokļu maksātājiem. Viens no galvenajiem piemērošanas nosacījumiem ir ārvalsts rezidences apliecības apstiprināšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Lai gan vispārīgos gadījumos rezidences apliecību apstiprina uz pieciem gadiem, arvien rodas situācijas, kad VID apšauba citas valsts rezidences apliecības atbilstību nacionālajiem kritērijiem. Piemēram, nesenā spriedumā Senāts izskatīja VID lēmumu apstiprināt Amerikas Savienoto valstu (ASV) rezidences apliecību vien uz trim mēnešiem, jo VID ieskatā netika izpildīti nosacījumi piecu gadu termiņa piešķiršanai. Šajā rakstā iepazīstināsim lasītājus ar Senāta secinājumiem un atbildēsim uz galveno jautājumu – vai VID lēmums bija pamatots?
No lietas (Nr. A420186121) apraksta izriet, ka Latvijas juridiskā persona (“pieteicēja”) ir iesniegusi ASV rezidences apliecību, pievienojot Ministru kabineta noteikumos Nr. 178 ietverto 1. pielikumu – rezidenta apliecību-iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai uz piecu gadu periodu. Atbilstoši MK noteikumiem pieteicēja aizpildīja tikai pielikuma I, II, III un IV daļu, jo bija izsniegta ārvalsts apliecība, kas aizstāj pielikuma V daļu.
VID apstiprināja dokumentu kopumu, bet tikai uz trim mēnešiem – no 2020. gada 8. oktobra līdz 2020. gada 31. decembrim. Pieteicēja nepiekrita VID noteiktajam termiņam un lūdza apstiprināt atvieglojumu piešķiršanu uz pieciem gadiem. VID lūgumu noraidīja, tāpēc pieteicēja vērsās tiesā, lai apstrīdētu VID lēmumu. Tiesa apmierināja pieteicējas prasību, taču VID iesniedza kasācijas sūdzību Senātā.
Izvērtējot visus lietas apstākļus, kā arī pieteicējas un VID argumentus, Senāts nosprieda:
Tādējādi Senāts apstiprināja, ka tiesa ir pamatoti konstatējusi, ka tikai viena taksācijas gada (2020. gada) norādīšana pieteicējas iesniegtajā rezidences apliecībā neliedz piecu gadu termiņa noteikšanu atvieglojumu piemērošanai. Līdz ar to tiesas spriedums ir atstājams negrozīts, bet VID sūdzība ir noraidīta.
Senāta spriedums vēlreiz apstiprināja līdzšinējo praksi: vispārīgos gadījumos VID ir jāapstiprina nodokļu atvieglojumu piemērošana uz pieciem gadiem, ja iesniegts gan 1. vai 2. pielikums (ar apstiprināto V daļu), gan otrās valsts rezidences apliecība vai līdzīgs dokuments, pievienojot 1. vai 2. pielikumu ar aizpildīto I, II, III un IV daļu.
Tomēr ir svarīgi ievērot, ka ārvalsts rezidences apliecībā jābūt norādītai visai MK noteikumos prasītajai informācijai:
Tāpat jāievēro gan VID noteiktais termiņš, gan tas, ka šajā periodā maksājumu saņēmējam jāsaglabā rezidenta statuss. Ja maksājuma veikšanas brīdī saņēmējs ir zaudējis nodokļa rezidenta statusu, atvieglojumu piemērošanai nav pamata.
Beidzoties noteiktajam termiņam, atkārtoti jāiesniedz minētie dokumenti VID, lai arī turpmāk piemērotu nodokļu atvieglojumus.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuLai nodrošinātu valstu sadarbību nodokļu piemērošanā, tiek noslēgtas nodokļu konvencijas ar mērķi novērst situācijas, kur personas vai uzņēmuma, kas darbojas vairākās valstīs, ienākumus apliek ar nodokļiem divreiz. Izvērtējot pēdējos jaunumus starptautisko nodokļu jomā, šajā rakstā detalizētāk aplūkosim tehniskos aspektus, kas saistīti ar vislielākās labvēlības režīma klauzulu (most-favoured-nation/ MFN clause), kas atrodama tikai dažās nodokļu konvencijās un ar šā gada oktobri ir ieviesta Latvijas–Francijas nodokļu konvencijā. Apskatīsim arī MFN režīma nozīmīgumu Francijas uzņēmumiem, kas vēlas paplašināt savu darbību Latvijā.
Šā gada 27. oktobrī ir noslēgusies publiskā apspriešana Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma grozījumiem, ar ko paredzēts dzēst atsauces uz de minimis atbalsta regulējumu un pilnvarot EM slēgt ar jaunuzņēmumu pārstāvošām organizācijām līdzdarbības līgumus, lai vienkāršotu topošā 400 000 eiro atbalsta piešķiršanas procesu. Šajā rakstā iepazīstināsim ar galvenajiem grozījumos paredzētajiem jaunumiem.
Šā gada 30. septembrī Latvijas Republikas Senāts izsludināja spriedumu lietā Nr. A420226518, kur tika izskatīta Latvijas juridiskās personas kasācijas sūdzība par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu un Administratīvās apgabaltiesas (“apgabaltiesa”) spriedumu. Sūdzība bija saistīta ar VID veiktā audita rezultātiem, ar ko tika apšaubītas juridiskās personas tiesības atskaitīt priekšnodokli, iesaistoties kā starpniekam pārrobežu darījumos. VID šos darījumus uzskatīja par fiktīviem, jo starp sākotnējo preču pārdevēju (diviem nesaistītiem Latvijas uzņēmumiem) un gala pircēju (saistītu Lietuvas uzņēmumu) bija noslēgta slepena vienošanās. Juridiskā persona bija informēta par šo vienošanos un iesaistījās darījumu noformēšanā kā starpnieks, lai VID ieskatā samazinātu budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).