Ikdienā novērots, ka, noslēdzot pārskata gadu, nodokļu maksātājam (NM) dažkārt rodas saimnieciskās darbības zaudējumi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) to uztver kā vienu no būtiskiem riskiem, kas dod pamatu uzsākt kontroles pasākumu, īpaši tādiem NM, kas ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā, kā galveno zaudējumu rašanās iemeslu norādot transfertcenu (TC) ietekmi uz rentabilitāti. Šajā rakstā – par to, ka zaudējumiem var būt objektīvs ekonomiskais pamatojums un citi leģitīmi uzņēmējdarbības stratēģijas iemesli un ar tiem saistītie riski, kas materializējās attiecīgajā pārskata gadā, kā arī par to, kur un kā sniegt skaidrojumus, lai lauztu priekšstatu, ka tieši TC ir iemesls NM saimnieciskās darbības zaudējumiem.
Šā gada 8. maijā ES Padome publicēja aktualizētu PVN direktīvas grozījumu projektu “PVN digitālajā laikmetā”. Plānots, ka grozījumi tiks pieņemti dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru ECOFIN sanāksmē, kas notiks šā gada 21. jūnijā. Šobrīd izskatās, ka sākotnējie projekta termiņi tiks atlikti un dalībvalstīm daļa grozījumu būs jāievieš nacionālajos likumos līdz 2027. gada 1. jūlijam, daļa – līdz 2028. gada 1. jūlijam, un daļa – līdz 2030. gada 1. jūlijam. Šajā rakstā – par būtiskajām izmaiņām un termiņiem.
Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā starp Latvijas Republiku un Moldovas Republiku noslēgtais sociālās drošības līgums, kas nodrošinās valstu savstarpējo sadarbību šajā jomā, nosakot pensiju, pabalstu un apdrošināšanas atlīdzību piešķiršanas un izmaksas kārtību abu valstu fiziskajām personām. Līgums regulēs arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošanu šajās valstīs gūtajiem ienākumiem, novēršot nepieciešamību veikt iemaksas abās valstīs. Šajā rakstā iepazīstināsim ar līguma tapšanas gaitu un galvenajiem līguma noteikumiem, kas būtu jāzina ikvienai Latvijas fiziskajai personai, kurai ir ekonomiskās vai sociālās saites ar Moldovu, kā arī Latvijas darba devējiem, kuri ir pieņēmuši vai pieņems darbā darbiniekus no Moldovas pēc šā gada 1. jūlija.
Mūsdienu uzņēmējdarbības vidē darījumu noslēgšana ar ārvalstu sadarbības partneriem daļai uzņēmumu ir ikdiena un bieži saistās ar līgumā solīto darbu izpildi ārvalstīs. PwC Latvija nodokļu konsultāciju direktore Vita Sakne un vecākā speciāliste Elizabete Lizete Lapsiņa skaidro apstākļus un problēmjautājumus, kad uzņēmumam var rasties pienākums reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību liela mēroga un ilgtermiņa būvniecības vai instalācijas projektu ietvaros, kas aptver vairākas valstis un jurisdikcijas.
Katrs informācijas tehnoloģiju (IT) vadītājs apmēram reizi piecos gados atskatās uz padarīto un plāno jaunu uzņēmuma IT stratēģiju. Stratēģiskās plānošanas neatņemama sastāvdaļa ir esošo IT pārvaldības parametru salīdzinājums ar līdzīgiem uzņēmumiem (benchmarking). Salīdzināmie parametri ir atkarīgi no izmantojamās informācijas bāzes, ir viegli saprotami, un to izvēle nerada jautājumus (piemēram, IT izmaksas uz vienu lietotāju vai vienu nopelnīto eiro, tehnoloģiju uzturēšanas izmaksu īpatsvars kopējās tehnoloģiju izmaksās, apkalpojamo datortehnikas vienību skaits uz vienu speciālista pilna laika ekvivalentu).
Ne tikai uzņēmuma pārejas gadījumā, bet arī tad, ja nodokļa maksātājs veic mantisku ieguldījumu apmaiņā pret kapitāla daļām, praksē pieņemts uzskatīt, ka tas ir darījums, kam PVN likuma normas nav piemērojamas. Jāsaka gan, ka PVN likumā nav viennozīmīgu normu par šo jautājumu. Šāds prakses pieņēmums ir veidojies, loģiski vērtējot normas, kas nosaka pienākumu koriģēt atskaitīto priekšnodokli. Eiropas Savienības Tiesas (EST) nesenā prakse ir sašķobījusi pārliecību, ka ieguldījums kapitālā vienmēr būs darījums, kam PVN likuma normas nav piemērojamas. Šajā rakstā – sīkāk par EST spriedumu.
Ģeneratīvais mākslīgais intelekts (“GenAI”) ir kļuvis par būtisku uzņēmējdarbības instrumentu, palīdzot uzņēmumiem optimizēt procesus, uzlabot efektivitāti un mazināt izmaksas. Tomēr, lai pilnībā izprastu GenAI ietekmi uz finansēm, ir svarīgi apskatīt šī instrumenta izmaksas no dažādiem aspektiem.
Pēc Covid-19 pandēmijas pārrobežu attālinātais darbs ir ieguvis īpašu popularitāti. Tādus strādājošos mēdz saukt par digitālajiem nomadiem jeb tāldarba veicējiem (teleworkers). Vienlaikus iespēja strādāt no ārvalstīm var radīt darba devējam (DD) vairākus administratīvos šķēršļus un nodokļu riskus, no kuriem viens ir pastāvīgās pārstāvniecības (PP) risks. Šajā rakstā noskaidrosim attālinātā darba popularitātes pieauguma iemeslus un PP riskus, algojot darbiniekus ārvalstīs.
Elektromobiļu popularitāte arvien pieaug. Kā liecina Auto asociācijas apkopotā informācija, 2023. gadā Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijas ziņā – 8,8% no reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu kopskaita bijuši elektriski. Podkāsta 41. epizodē PwC nodokļu projektu vadītāja Viktorija Lavrova un nodokļu konsultants Aleksandrs Afanasjevs izklāsta, kādi nodokļu aspekti jāņem vērā, uzņēmumam iegādājoties elektroauto, un paskaidro, vai darba devējs var kompensēt elektroauto uzlādes izmaksas, ja to izmanto gan darba, gan privātām vajadzībām.
Šajā rakstā aplūkojam Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu lietā C-606/22 par tiesībām saņemt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu gadījumos, kad nodokļa maksātājs piemērojis augstāku PVN likmi, nekā paredzēts likumā. Spriedums ir svarīgs, jo tas paskaidro PVN direktīvas principu piemērošanu praksē, kad pircējam ir izsniegts kases čeks, kuru grozīt, lai tajā būtu norādīta pareizā PVN likme, un pircējam atmaksāt pārmaksāto nodokli, nav praktiski iespējams.
Viens no signāliem, kas liecina, ka organizācijā ir nepieciešama dažādības vadība, ir augsts subjektīvās diskriminācijas vai netaisnīguma izjūtas līmenis darbinieku vidū. Par nesekmīgu dažādības un iekļaušanas (D&I) praksi var liecināt arī zema inovētspēja vai bieža darbinieku mainība. Taču tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc organizācijas pievēršas dažādības vadībai kā būtiskai prioritātei.
Darbaspēka tirgū cīņa par labākajiem darbiniekiem nekad nav bijusi tik sīva kā šobrīd. Efektīva darba devēja zīmola stratēģija, kas pieskaņota jūsu uzņēmuma vērtībām, kultūrai, darba videi un labumu grozam, palīdzēs jums apsteigt konkurentus. Uzņēmumi ar spēcīgu darba devēja zīmolu ne tikai piesaista vairāk amata pretendentu, bet arī pieejamais loks ir augstākas kvalitātes, līdz ar to uzlabojas atlase un samazinās darbinieku mainība.
PwC 2023. gadā veiktajā aptaujā “Global Digital Trust Insights” vairāk nekā 70% no 3522 aptaujātajiem uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju vadītājiem apgalvoja, ka kopš 2020. gada ir veikuši būtiskus uzlabojumus kiberdrošībā. Vadītāji ir rīkojušies pareizi: pārvērtēti kiberriski, pārstrādāta drošības dokumentācija, uzlabota spēja aizsargāties pret izspiedējvīrusiem, vairota lietotāju apziņa par informācijas drošību. Tomēr gan 2022., gan 2023. kara gads ir izmainījis kibernoziegumu raksturu. 2021. gadā reti kāds sūdzējās par politiski un ideoloģiski motivētiem uzbrukumiem, taču kopš kara sākuma 2022. gadā šādu uzbrukumu īpatsvars ir kļuvis būtisks. Aktoru jeb kiberuzbrucēju, kuri savas zināšanas izmanto politisku vai ideoloģisku motīvu vadīti, aktivitāte ir nemainīgi augsta un salīdzināma ar izspiedējvīrusu un citu komerciāli motivētu uzbrucēju aktivitāti.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēdējos gados arvien lielāku uzmanību pievērš transfertcenu (TC) riskiem, it sevišķi starptautiskas uzņēmumu grupas ietvaros veiktiem vadības un saimnieciskās darbības atbalsta pakalpojumu darījumiem. To būtība ir pakalpojumu sniegšana saistītu uzņēmumu starpā, lai sekmētu grupas dalībnieka saimniecisko darbību, mazinātu izmaksas, kas tam būtu radušās, nodrošinot konkrētās funkcijas patstāvīgi, vai arī sniegtu tam kādu citu salīdzināmu labumu no sadarbības radītās sinerģijas. Taču monētai ir arī otra puse – TC un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) riski, kas var rasties, ja pakalpojumu saņēmējs nespēj pierādīt to saņemšanas faktu un atlīdzības pamatotību.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums paredz īpašu kārtību nodokļa piemērošanai darījumos ar lietotām mantām. Lietotās mantas var būt visdažādākās ķermeniskās lietas – automašīnas, iekārtas, biroja tehnika, mēbeles un citas lietas, kas ir derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas. Standarta gadījumā PVN maksātājs, pārdodot lietotu preci, visai tās vērtībai piemēros PVN. Tomēr atsevišķos gadījumos lietotām precēm PVN var nepiemērot vai piemērot īpašā režīmā, apliekot tikai starpību starp iegādes un pārdošanas vērtību (īpašs režīms lietotām mantām PVN likuma 138. pantā). Šajā rakstā – par to, kādi nosacījumi jāievēro, lai piemērotu 138. pantu, un kādos gadījumos PVN var nepiemērot.
