Šā gada 24. februārī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par PVN piemērošanu pircēja izdevumu kompensācijai, ko preču piegādātājs tam izmaksājis garantijas perioda laikā atbilstoši līgumam. Šajā rakstā – par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Darba likumā nav noteikts aizliegums nepilna laika darbiniekiem noteikt summēto darba laiku. Šis jautājums ir risināts tiesu praksē, taču ikdienā joprojām ir iespējams saskarties ar darba devējiem (DD), kuri nosaka summēto darba laiku arī nepilna laika darbiniekiem. Šajā rakstā – par šādas rīcības potenciālajām sekām.
Reizi divos gados Labklājības ministrija sagatavo informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu (SU) darbību un attīstību iesniegšanai Ministru kabinetam. Jaunākais ziņojums par SU attīstību un aktuālo informāciju, kas jāņem vērā uzņēmumiem, kas vēlas iegūt SU statusu, tika iesniegts šā gada 30. martā. Šajā rakstā – par to, kas ir SU statuss un kādus atbalsta pasākumus tas sniedz, kā arī ziņojumā iekļautās informācijas un SU likuma grozījumu apskats.
Vērtējot transfertcenas (TC) atbilstību tirgus vērtībai, nodokļu maksātājs (NM) var konstatēt, ka saistītu personu darījums atbilstoši sākotnējai salīdzināmības analīzei neatbilst nesaistītu uzņēmumu darījuma principam. Tomēr, analizējot katru gadījumu atsevišķi, reizēm nākas konstatēt, ka NM nav veicis visus nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai mazinātu TC risku. Viens no pasākumiem ir izvērtēt nepieciešamību veikt salīdzināmības korekcijas.
Gada pārskatu sagatavošana ir aktuāla katram uzņēmumam, un nereti šajā procesā tiek vairākkārtīgi veiktas izmaiņas, kas tieši ietekmē skaitliski atspoguļoto informāciju pārskatā. Grāmatvedības programmas lielākoties nodrošina automātisku bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina sagatavošanu, tomēr atkarībā no uzņēmuma lieluma jāsagatavo arī vairāki pielikumi, kuru sagatavošana mēdz aizņemt ilgu laiku. Šajā rakstā dalīsimies ar ieteikumiem, kā paātrināt gada pārskata tehnisko sagatavošanu.
Šā gada 15. martā Ministru kabinets ir apstiprinājis un nodevis Saeimā apstiprināšanai Darba likuma grozījumus. Tie veikti, lai pārņemtu divas ES direktīvas, kas Latvijai jāievieš līdz šā gada augustam, un lai ieviestu Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā Nr. 2019-33-01, ar kuru atzīts, ka Darba likuma 155. panta pirmā daļa, kas paredz bērna tēvam tiesības uz atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām un to ietekmi uz darba ņēmējiem un darba devējiem (DD).
Ja ārvalsts kapitālsabiedrība vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, tai ir izvēle reģistrēt meitas sabiedrību vai darboties caur filiāli. Visbiežāk to nosaka uzņēmuma grupas pārvaldības stratēģija un ilgtermiņa plāni Latvijā. Izvēloties vienkāršotu struktūru, ārvalsts uzņēmums lemj par labu filiāles reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā (UR) vai pastāvīgās pārstāvniecības (PP) reģistrācijai tikai VID, lai nosegtu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības Latvijā. Šajā rakstā ieskicēsim aktuālos UIN un grāmatvedības jautājumus, kas saistīti ar PP darbību Latvijā.
Pasaules un lietu kārtība pastāvīgi mainās, un šī mainība būtiski ietekmē visu apkārtējo vidi gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē, ļaujot un pat liekot pārskatīt dažādus līdz šim ierastus procesus un darbības, lai tās atbilstu pastāvošajai realitātei. Šie apstākļi ietekmē arī transfertcenu (TC) piemērošanu.
Kriptovalūta mūsdienās jau vairs nav svešs termins. “Kripto” apzīmē šifrēšanu, ko nodrošina visās mūsdienu digitālajās valūtās. Kriptovalūtām, piemēram, Bitcoin un Dogecoin, ir vērtība, jo cilvēki iegādājas tās par maksu. Pēc tam kriptovalūtu var apmainīt pret precēm, pakalpojumiem vai valdības emitētām valūtām, piemēram, eiro. Šajā rakstā skaidrojam, kā atspoguļot kriptovalūtas darījumus, ja uzņēmums ir starpnieks starp fizisku vai juridisku personu, kura vēlas šo valūtu iegādāties vai apmainīt pret naudu, un biržu, kur šo valūtu ir iespējams iegādāties.
Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji (“uzņēmēji”) saglabā optimismu par ekonomikas attīstību pasaulē un Baltijā, bet lielākās rūpes pauž par darbinieku piesaisti, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākais pētījums PwC Baltic CEO Survey.
Šā gada sākumā personas datu speciālisti intensīvi apsprieda ziņas par to, ka pērn decembrī Austrijas datu uzraudzības iestāde pieņēma lēmumu, ar kuru tā faktiski atzina, ka Google Analytics izmantošana ir pretrunā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR). Šā gada februārī līdzīgu lēmumu pieņēma arī Francijas datu uzraugs. Šajā rakstā pamodelēsim, kādas sekas šie lēmumi var atstāt uz pakalpojuma izmantotājiem – arī Latvijā.
Nu jau labu laiku darba tirgus ir paplašinājies ārpus vienas valsts robežām. Arī Latvijas darba devēji (DD) šobrīd lūkojas ārvalstīs ne tikai talantu vai vadītāju piesaistei, bet arī rutīnas darba veicēju meklējumos. Covid-19 krīzei turpinoties un attālinātā darba nozīmei pieaugot, Latvijas uzņēmumiem arvien biežāk rodas jautājums, kādā veidā vislabāk pieņemt darbā ārvalstu darbiniekus – it īpaši, ja tie strādā attālināti no savas mītnes valsts.
Straujās globālās pārmaiņas ir radījušas ļoti daudzšķautņainu un sarežģītu vidi, kurā darboties un sasniegt rezultātu. Arī lēmumu pieņemšanas kritēriju saraksts ir kļuvis gana garš. No vienas puses uzņēmumi koncentrējas uz peļņas gūšanu, taču ilgtspējas jautājumi vides, sabiedrības un pārvaldības kontekstā nereti prasa diametrāli pretēju pieeju. Pārmaiņas ir neizbēgamas, un līderiem jāspēj savā labā izmantot dažādas pieejas, kuras sākotnēji var šķist pretrunīgas un nesavienojamas. Decembrī iepazīstinājām MindLink.lv lasītājus ar sešiem līderības paradoksiem. Šoreiz apskatīsim tos sīkāk.
Situācijas attīstība pasaulē joprojām mums liek raudzīties vienam uz otru caur ekrānu – nu jau to mēs uzskatām par ikdienu. Komandējums vairāk saistās ar pieslēgšanos citam tiešsaistes zvanam, nevis atrašanos autobusa vai lidmašīnas sēdeklī, lai dotos uz norunāto tikšanos ar klientu vai apmeklētu profesionālos kursus. Ievadot īsu rakstu sēriju par personāla nodokļu piemērošanu, šajā rakstā – par nodokļu piemērošanu un darba devēja (DD) pienākumiem, ja darbinieks nosūtīts komandējumā un DD pilnībā apmaksā uzturēšanos un ēdināšanu. Turpmāk informēsim arī par citiem nodokļu piemērošanas skaidrojumiem, ko esam saņēmuši no VID, uzdodot mūsu klientu aktuālos jautājumus, lai sagatavotos gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas sezonai.
Iepriekšējā rakstā par uzņēmumiem pieejamo finansējumu informējām par pašlaik papildus pieejamajiem grantiem, aizdevumiem un garantijām, kuras finansē no valsts un ES fondu līdzekļiem. Tā kā ir sācies jauns ES fondu periods, šobrīd arvien detalizētāk tiek izstrādātas apakšprogrammas ES finansējuma prioritāšu noteikšanai. ES investīcijas 2021.–2027. gada periodam kopā paredz 10,44 miljardu eiro ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā. Šobrīd ir izstrādāts provizorisks prioritāšu un atbalstāmo pasākumu saraksts un ar 2022. gada vidu varētu uzsākt projektus. ES fondu finansējums projektu īstenošanai ir pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam ir skaidra ideja, kā veicināt sabiedrības labklājību, ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Tātad projektus varēs iesniegt uzņēmēji, pašvaldības un valsts organizācijas. Šajā rakstā – sīkāk par Latvijas Atveseļošanas fonda prioritātēm, pieejamo finansējumu un programmām, kā arī par ES struktūrfondos 2021.–2027. gada periodam pieejamiem līdzekļiem.