2022. gada 8. decembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumus grozījumiem PVN direktīvā (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011. Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai digitālajā laikmetā modernizētu ES PVN sistēmu, liktu tai darboties uzņēmumu labā un padarītu to noturīgāku pret krāpšanu. Priekšlikumu mērķis ir arī risināt platformu ekonomikas radītās problēmas PVN jomā.
Mūsdienās ļoti populāras ir dažādas programmas ar mērķi palielināt uzņēmuma apgrozījumu, ceļot programmas darbinieku ražīgumu, veicinot pircēju lojalitāti u.c. Pārrobežu programmas tiek realizētas arī Latvijā, un to nodokļu jautājumi ir ļoti aktuāli, kā arī sarežģīti. Šajā rakstā – par darbinieku motivācijas programmu saistībā ar neseno Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu jautājumā par PVN.
Priekšnodokļa atskaitīšana – it īpaši par kapitālprecēm – notiek, balstoties uz to plānoto izmantošanu ar PVN apliekamiem darījumiem. Nereti ieceres nerealizējas un aktuāls kļūst jautājums, vai nodokļa maksātājam rodas pienākums atmaksāt valsts budžetā iepriekš atskaitīto PVN. Tieši šo jautājumu risina Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2022. gada 6. oktobra spriedums lietā C-293/21. Šoreiz EST vērtējusi korekcijas nepieciešamību, ja nodokļa maksātājs iegādātās preces un pakalpojumus neizmantoja apliekamo darījumu nodrošināšanai, jo tā īpašnieks nolēma likvidēt sabiedrību. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Salīdzinot ar nomu, nomaksas pirkuma gadījumā būtiski atšķiras ne tikai dažādi ekonomiskie riski, bet arī PVN piemērošana. Proti, lai gan pircējam ir tiesības maksāt pirkuma cenu pa daļām, preču piegādātājam ir pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts budžetā PVN no visas darījuma summas. Šāda PVN piemērošanas kārtība nav jauna, taču praksē saskaramies ar situācijām, kurās nodokļa maksātājs šo būtisko atšķirību nav ievērojis vai rodas grūtības noteikt, kāds darījums faktiski tiek veikts. Šajā rakstā – par būtiskām darījumu atšķirībām PVN vajadzībām.
Turpinot iepriekšējās nedēļās uzsākto tēmu par ieguldījumiem un PVN, šajā rakstā aplūkojam retāk sastopamu komercdarbības tiesisko formu – komandītsabiedrības un pilnsabiedrības, kas uz sabiedrības līguma pamata veic ieguldījumu darbā.
Laiku pa laikam uzņēmumu grupas nonāk pie lēmuma stratēģiski pārstrukturēt savus aktīvus, tostarp nodot līdzekļus (aktīvus) no viena vai vairākiem grupas uzņēmumiem citas darbības finansēšanai. Pamatkapitāla palielināšana ar mantisko ieguldījumu komercsabiedrībā ir saistīta ne tikai ar vairākiem būtiskiem juridiskajiem jautājumiem, bet arī ar nodokļiem. Šajā rakstā – sīkāk par nepieciešamību piemērot PVN, veicot mantisko ieguldījumu, vērtējot arī nepieciešamību koriģēt iepriekš atskaitīto priekšnodokli par mantisko ieguldījumu un tiesības atskaitīt priekšnodokli par pakalpojumiem, kas saņemti sakarā ar mantisko ieguldījumu, piemēram, mantiskā ieguldījuma vērtētāju (ekspertu) pakalpojumi un juridiskās konsultācijas.
Latvijas PVN maksātāji var atgūt PVN, kas samaksāts par iegādātām precēm un saņemtiem pakalpojumiem citās ES dalībvalstīs. Atgūšana notiek saskaņā ar Direktīvu 2008/9/EK, proti, nodokli atmaksā tiem PVN maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Latvijas PVN maksātājiem līdz šā gada 30. septembrim ir iespēja pieteikties PVN atmaksai no citām dalībvalstīm par 2021. gadu.
Šā gada 19. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā par nodokļu maksātāja (NM) pieteikumu atlīdzināt zaudējumus un nemantisko kaitējumu, kas tam radies VID prettiesiski pieņemta audita lēmuma rezultātā. VID lēmums ir atcelts. Šajā rakstā – par to, kādi zaudējumi (izdevumi) tiesas ieskatā var tikt atlīdzināti un ko tiesa vērtē, nosakot iespēju atlīdzināt atsevišķas izdevumu pozīcijas.
Rakstu sērijas par NFT pirmajā daļā sniedzām ieskatu, kas ir NFT, un analizējām Spānijas nodokļu administrācijas viedokli, kura bija secinājusi, ka NFT ir elektroniski sniegts pakalpojums darījumā starp NFT veidotāju un pircēju. Šajā rakstā – par to, kā noteikt, kuras valsts PVN būtu jāpiemēro darījumos ar NFT, jeb par elektroniskā pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu.
Pēdējā laikā ievērojamu popularitāti ir ieguvušas neaizstājamās digitālās vienības (non-fungible tokens – NFT). Lai gan varētu šķist, ka šāda tehnoloģija ir parādījusies pavisam nesen, Kevin MacCoy un Anil Dash izveidoja pirmo zināmo NFT Quantum jau 2014. gadā. Taču lielāka interese par NFT parādījās tikai sešus gadus vēlāk, kad NFT tirgus vērtība sasniedza 250 miljonus USD. Tirgus interese par šāda veida aktīviem pieauga arī pērn, kad sešu mēnešu laikā NFT tirgū tika ieguldīti 41,3 miljardi USD. Tomēr pat pēc tik iespaidīga popularitātes pieauguma bieži izskan jautājumi – kas ir NFT, kur tos izmanto, kā tiem piemērotu nodokļus? Šajā rakstu sērijā aplūkosim NFT būtību un PVN piemērošanu darījumos ar NFT Eiropas Savienībā.
Samazinoties Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem Latvijā un visā Eiropā, uzņēmumi atgriežas pie normāla darba ritma, tostarp tiek rīkoti pasākumi darbinieku izglītošanai, kolektīva motivēšanai un saliedēšanai. Savu darbību atsāk pasākumu organizatori. Kamēr pasākuma pasūtītājs ir Latvijas uzņēmums un pasākums notiek Latvijā, PVN piemērošana ir skaidra. Kā ir tad, ja pasākums notiek citā ES dalībvalstī vai pasākuma pasūtītājs ir citas dalībvalsts persona? Šajā rakstā – par būtisko, kas jāņem vērā, sniedzot pasākuma organizēšanas pakalpojumus.
Laikā, kad ikdienas dzīves dārdzības līmenis ar katru dienu paaugstinās, par prioritāti izvirzīt vajadzību samazināt oglekļa emisijas apmērus iedzīvotājam nav viegli. Nodokļu politika ir viens no instrumentiem, kuri var ietekmēt mūsu lēmumus. Tādēļ ir ļoti svarīgi izstrādāt ilgtermiņa nodokļu stratēģiju, kas veicinātu mūsu ikdienas paradumu maiņu un pāreju uz zaļo enerģiju.
ES dalībvalstis saules enerģijas paneļu piegādēm privātiem mājokļiem un sabiedriskām ēkām var ieviest pat īpaši samazināto PVN likmi (līdz 0%, neierobežojot šo preču piegādātāju tiesības atskaitīt priekšnodokli). Samazināto PVN likmi var ieviest arī elektroenerģijai, centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei, noteiktas biogāzes piegādei, kā arī noteiktu ļoti efektīvu zemu emisiju siltumapgādes sistēmu piegādei un uzstādīšanai. Jārēķinās, ka līdz 2030. gada 1. janvārim Latvijai būs jāatsakās no samazinātās PVN likmes piemērošanas tādu kokmateriālu piegādēm, kurus izmanto kā malku.
Ar kādiem nodokļu riskiem, uzstādot savās mājās saules enerģijas paneļus, saskaramies jau šobrīd, par to sīkāk rakstā.
