Ne vienmēr saņemts maksājums ir uzskatāms par atlīdzību par sniegtu pakalpojumu, kam jāpiemēro PVN. Lai konstatētu apliekamu darījumu, jāpastāv tiešai saiknei starp sniegtu pakalpojumu un par šo pakalpojumu saņemtai atlīdzībai. Tieša saikne starp maksājumu un sniegtu pakalpojumu nepastāv, ja nav paredzams, vai atlīdzība tiks saņemta. Šā gada 9. februāra spriedumā C-713/21 (Finanzamt X), Eiropas Savienības Tiesa (EST) vērtēja, vai puse no zirgu sacensību uzvaras balvas, kas tiek piešķirta zirgu staļļa īpašniekam, ir uzskatāma par atlīdzību par sniegtu pakalpojumu, kam jāpiemēro PVN. Šajā rakstā – par niansēm, kas vērtētas jaunajā EST spriedumā.
Viena no šobrīd ražotāju vai vairumtirgotāju iecienītām patērētājus stimulējošām programmām ir naudas atmaksa (cashback). Tā var izpausties kā ražotāja (arī vairumtirgotāja) veikta noteiktas naudas summas atmaksa gala patērētājam par tā ražotas (izplatītas) noteiktas preces iegādi. Atmaksas summa var būt fiksēta cena par konkrētu preci vai izteikta procentos no pirkuma vērtības. Atmaksa var izpausties arī kā ražotāja izplatīts atlaides kupons, ko gala pircējs izmanto pie mazumtirgotāja, kurš savukārt vēršas pie ražotāja kupona kompensēšanai. Šāda kārtība tiešā veidā stimulē gala patērētāja izvēli, jo ražotāja piešķirtā atlaide neakumulējas tirdzniecības ķēdē, bet nonāk tieši pie gala patērētāja. Tā kā daudzu uzņēmumu darbība plešas pāri Latvijas robežām, atlaidi var piešķirt arī citu dalībvalstu pircējiem. Šajā rakstā – par to, vai ražotāja (vairumtirgotāja) veiktā naudas atmaksa gala pircējam atstāj iespaidu uz ražotāja (vairumtirgotāja) maksājamo PVN.
2022. gada 8. decembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumus grozījumiem PVN direktīvā (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011. Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai digitālajā laikmetā modernizētu ES PVN sistēmu, liktu tai darboties uzņēmumu labā un padarītu to noturīgāku pret krāpšanu. Priekšlikumu mērķis ir arī risināt platformu ekonomikas radītās problēmas PVN jomā.
Mūsdienās ļoti populāras ir dažādas programmas ar mērķi palielināt uzņēmuma apgrozījumu, ceļot programmas darbinieku ražīgumu, veicinot pircēju lojalitāti u.c. Pārrobežu programmas tiek realizētas arī Latvijā, un to nodokļu jautājumi ir ļoti aktuāli, kā arī sarežģīti. Šajā rakstā – par darbinieku motivācijas programmu saistībā ar neseno Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu jautājumā par PVN.
Priekšnodokļa atskaitīšana – it īpaši par kapitālprecēm – notiek, balstoties uz to plānoto izmantošanu ar PVN apliekamiem darījumiem. Nereti ieceres nerealizējas un aktuāls kļūst jautājums, vai nodokļa maksātājam rodas pienākums atmaksāt valsts budžetā iepriekš atskaitīto PVN. Tieši šo jautājumu risina Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2022. gada 6. oktobra spriedums lietā C-293/21. Šoreiz EST vērtējusi korekcijas nepieciešamību, ja nodokļa maksātājs iegādātās preces un pakalpojumus neizmantoja apliekamo darījumu nodrošināšanai, jo tā īpašnieks nolēma likvidēt sabiedrību. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Salīdzinot ar nomu, nomaksas pirkuma gadījumā būtiski atšķiras ne tikai dažādi ekonomiskie riski, bet arī PVN piemērošana. Proti, lai gan pircējam ir tiesības maksāt pirkuma cenu pa daļām, preču piegādātājam ir pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts budžetā PVN no visas darījuma summas. Šāda PVN piemērošanas kārtība nav jauna, taču praksē saskaramies ar situācijām, kurās nodokļa maksātājs šo būtisko atšķirību nav ievērojis vai rodas grūtības noteikt, kāds darījums faktiski tiek veikts. Šajā rakstā – par būtiskām darījumu atšķirībām PVN vajadzībām.
Turpinot iepriekšējās nedēļās uzsākto tēmu par ieguldījumiem un PVN, šajā rakstā aplūkojam retāk sastopamu komercdarbības tiesisko formu – komandītsabiedrības un pilnsabiedrības, kas uz sabiedrības līguma pamata veic ieguldījumu darbā.
Laiku pa laikam uzņēmumu grupas nonāk pie lēmuma stratēģiski pārstrukturēt savus aktīvus, tostarp nodot līdzekļus (aktīvus) no viena vai vairākiem grupas uzņēmumiem citas darbības finansēšanai. Pamatkapitāla palielināšana ar mantisko ieguldījumu komercsabiedrībā ir saistīta ne tikai ar vairākiem būtiskiem juridiskajiem jautājumiem, bet arī ar nodokļiem. Šajā rakstā – sīkāk par nepieciešamību piemērot PVN, veicot mantisko ieguldījumu, vērtējot arī nepieciešamību koriģēt iepriekš atskaitīto priekšnodokli par mantisko ieguldījumu un tiesības atskaitīt priekšnodokli par pakalpojumiem, kas saņemti sakarā ar mantisko ieguldījumu, piemēram, mantiskā ieguldījuma vērtētāju (ekspertu) pakalpojumi un juridiskās konsultācijas.
Latvijas PVN maksātāji var atgūt PVN, kas samaksāts par iegādātām precēm un saņemtiem pakalpojumiem citās ES dalībvalstīs. Atgūšana notiek saskaņā ar Direktīvu 2008/9/EK, proti, nodokli atmaksā tiem PVN maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Latvijas PVN maksātājiem līdz šā gada 30. septembrim ir iespēja pieteikties PVN atmaksai no citām dalībvalstīm par 2021. gadu.
Šā gada 19. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā par nodokļu maksātāja (NM) pieteikumu atlīdzināt zaudējumus un nemantisko kaitējumu, kas tam radies VID prettiesiski pieņemta audita lēmuma rezultātā. VID lēmums ir atcelts. Šajā rakstā – par to, kādi zaudējumi (izdevumi) tiesas ieskatā var tikt atlīdzināti un ko tiesa vērtē, nosakot iespēju atlīdzināt atsevišķas izdevumu pozīcijas.
Rakstu sērijas par NFT pirmajā daļā sniedzām ieskatu, kas ir NFT, un analizējām Spānijas nodokļu administrācijas viedokli, kura bija secinājusi, ka NFT ir elektroniski sniegts pakalpojums darījumā starp NFT veidotāju un pircēju. Šajā rakstā – par to, kā noteikt, kuras valsts PVN būtu jāpiemēro darījumos ar NFT, jeb par elektroniskā pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu.
Pēdējā laikā ievērojamu popularitāti ir ieguvušas neaizstājamās digitālās vienības (non-fungible tokens – NFT). Lai gan varētu šķist, ka šāda tehnoloģija ir parādījusies pavisam nesen, Kevin MacCoy un Anil Dash izveidoja pirmo zināmo NFT Quantum jau 2014. gadā. Taču lielāka interese par NFT parādījās tikai sešus gadus vēlāk, kad NFT tirgus vērtība sasniedza 250 miljonus USD. Tirgus interese par šāda veida aktīviem pieauga arī pērn, kad sešu mēnešu laikā NFT tirgū tika ieguldīti 41,3 miljardi USD. Tomēr pat pēc tik iespaidīga popularitātes pieauguma bieži izskan jautājumi – kas ir NFT, kur tos izmanto, kā tiem piemērotu nodokļus? Šajā rakstu sērijā aplūkosim NFT būtību un PVN piemērošanu darījumos ar NFT Eiropas Savienībā.
