Iestājoties ES, Latvijai kļuva saistošas ES tiesības, kuras veido ne tikai normatīvie akti, bet arī Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumos ietvertā judikatūra. EST nolēmumos ir rodami vispārējie tiesību principi un atbilstošo tiesību normu saturs. Atbilstošā ES tiesību norma kopā ar EST normas interpretāciju veido vienotu veselumu, un Latvijas tiesību normas nedrīkst būt pretrunā EST judikatūrai. EST lēmumi ir saistoši tiesu varai, izpildvarai un likumdevēja varai, tomēr tie nepadara nacionālo normu par spēkā neesošu un to neatceļ. Ja norma nacionālajā likumā ir ieviesta neprecīzi, tad jāveic atbilstoši grozījumi. Šajā rakstā – sīkāk par paredzamajām izmaiņām PVN piemērošanā neatkarīgām personu grupām saistībā ar EST spriedumiem.
Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas ("VDAR") stāšanās spēkā uz datu apstrādātāju attiecināmie ierobežojumi ir kļuvuši stingrāki. Kāda ir atšķirība starp personas datu aizsardzību un personu uzraudzību? Un kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva ("NILLND") var mierīgi pastāvēt līdzās VDAR?
Šā gada 17. oktobrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem konsultāciju pakalpojumiem akciju iegādes darījumā, kurš no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ noticis daļēji. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Nodokļu reformas rezultātā ar šā gada 1. janvāri ir spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, kurš būtiski maina UIN aprēķina pamatprincipus. Šis aprēķins vairs nebalstās uz apliekamo ienākumu, bet nodokļa bāzi veido noteikti apliekamie objekti, savukārt pamatlīdzekļu nolietojumu nodokļa vajadzībām vairs neaprēķina. Šajā rakstā – par aspektiem, kam jāpievērš uzmanība pamatlīdzekļu uzskaitē, aprēķinot nodokli ar 2018. gadu un turpmāk.
Varētu šķist, ka pensija ir vienkāršs ienākumu veids un arī tās aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) Latvijā ir vienkārša. Šajā rakstā aplūkosim dažas nianses, kas jāņem vērā, lai par ārvalstu pensijām vai ārvalstnieka Latvijas pensiju nesamaksātu IIN dubultā.
Starptautiskas uzņēmumu grupas, kas regulāri iesaistās pārrobežu darījumos, arvien biežāk meklē iespējas optimizēt pakalpojumu sniegšanu un mazināt to izmaksas, piemēram, slēdzot vienošanos par izmaksu segšanu (cost contribution arrangement) vai arī izveidojot atsevišķu juridisko personu, kas sniedz centralizētus pakalpojumus. Šajā rakstā Latvijas transfertcenu ("TC") kontekstā izvērtēsim citu juridisku veidojumu – Eiropas ekonomisko interešu grupu ("EEIG"), kuras galvenais mērķis ir mazināt finanšu un juridisko slogu, sniedzot atbalstu sadarbības partneriem.
Latvijā vairākās komercdarbības nozarēs cīņai ar PVN izkrāpšanu ir ieviesta īpaša apgrieztās maksāšanas kārtība (reverss). Šajā rakstā – par riskiem, ar ko jārēķinās nodokļa maksātājam, veicot šādus darījumus, kā arī par piesardzības pasākumiem, kas nepieciešami risku mazināšanai.
Ar ABLV banku un tās turpmāko likvidāciju saistītie notikumi ir “uzplēsuši brūci” Latvijas banku sektorā. Skarbais aizliegums atvērt kontus čaulas veidojumiem nesaudzē nevienu. @WeAreNotShell – ar šādu saukli Telegram, Twitter un Facebook, kā arī citus sociālos tīklus kopš šā gada aprīļa piepilda Latvijas banku cietušie nerezidenti, stāstot par to, kā viņiem nākas pierādīt sava biznesa eksistenci un kā nebeidzamā iztaujāšana un prasības no Latvijas banku puses nonāk līdz absurdam.
Praksē vērojams, ka gan Latvijas, gan ārvalstu korporatīvie un privātie investori interesējas par nekustamā īpašuma (NĪ) iegādi Latvijā. Ja iepriekšējos gados investoru vidū pārsvarā bija NVS valstu pārstāvji, tad pēdējā laikā investoru profils ir dažādojies, iekļaujot ne tikai NVS, tuvākas un tālākas Ziemeļvalstis, bet arī Ķīnu un Japānu. Līdzīgas tendences ir novērojuši arī lielākie NĪ brokeri. Šo investīciju mērķi var būt dažādi, taču pārsvarā tā ir NĪ iznomāšana, sagaidot tā vērtības pieaugumu un turpmāku pārdošanu, lai saņemtu plānoto ienākumu procentu no investīcijām. Šajā rakstā – par galvenajiem nodokļu jautājumiem, ko NĪ investori analizē pirms NĪ iegādes Latvijā.
Jaunās tehnoloģijas šodien ir iekļuvušas visās dzīves sfērās, tostarp komercdarbībā. Vēl pirms desmit gadiem iespēja nodibināt uzņēmumu vienas dienas laikā, neizejot no mājām, bija ideja, kas robežojās ar fantastiku, taču šodien tā ir realitāte. Šī raksta mērķis ir novērtēt priekšrocības, ierobežojumus un problēmas, kas saistītas ar korporatīvo tiesību digitalizāciju ES, ņemot vērā sabiedrību īpašnieku, viņu pārstāvju un citu ieinteresēto personu pozīcijas.
Šis ir pēdējais raksts mūsu rakstu sērijā par ienākuma nodokļu piemērošanu virtuālajai valūtai Lietuvā. Tokens ir vienība, kas reprezentē kādu prasījuma tiesību vai lietošanas tiesību, ko var piešķirt vai iegādāties. Šajā rakstā – par tokenu emisijas mērķi un pareizu nodokļu piemērošanu to emitentiem un pircējiem.
