Turpinot rakstu sēriju, kurā aplūkojam, kā nodokļa piemērošanu pastāvīgajām pārstāvniecībām (PP) ar šā gada 1. janvāri regulē jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, šajā rakstā – par dažām praktiskām problēmām peļņas sadales brīža noteikšanā un būtiskiem grāmatvedības aspektiem.
PVN likums paredz nodokļa maksātājam pienākumu iesniegt VID ne tikai taksācijas perioda (mēneša, ceturkšņa) deklarācijas, bet arī PVN deklarāciju par gadu. Nu jau vairākus gadus šāda deklarācija nav jāiesniedz visiem PVN maksātājiem, bet tikai tiem, kam to nosaka PVN likums. Šajā rakstā – par to, kas jāievēro un jādara nodokļa maksātājam, iesniedzot PVN gada deklarāciju.
Šā gada 12. aprīlī Valsts Sekretāru sapulcē ir izsludināts noteikumu projekts “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktus maksājumus un novirza tos saistību segšanai.” Šajā rakstā – projekta apkopojums.
Šajā rakstā aplūkojam, kā nodokļa piemērošanu pastāvīgajām pārstāvniecībām (PP) Latvijā regulē jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, kas ir spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Jaunais UIN režīms balstās uz nodokļa piemērošanu sadalītajai peļņai, bet nesadalīto peļņu ar nodokli neapliek. Rodas jautājums, kas ir nerezidentu PP vai filiāļu sadalītā peļņa, ņemot vērā to, ka tās nevar izmaksāt dividendes.
Komisionāra struktūra ir pasaulē pazīstams darbības modelis, kurš Latvijā gan nav tik izplatīts, tādēļ rodas daudzi jautājumi par grāmatvedību, nodokļa piemērošanu un transfertcenām (TC). Šajā rakstā aplūkosim TC aspektus un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu komisionāra darbības modelim un ar to saistītos riskus.
Ja vien tas jau nav izdarīts, Latvijas rezidentiem (un arī nerezidentiem, tomēr šis raksts domāts rezidentiem) ir pienācis laiks sagatavot un iesniegt savu gada ienākumu deklarāciju (GID) par 2017. gadu, lai aprēķinātu un samaksātu nodokli par apliekamajiem ienākumiem, par kuriem nodoklis gada laikā nav samaksāts, un lai atgūtu pārmaksāto nodokli par nepilnīgi izmantoto neapliekamo minimumu, atvieglojumiem par apgādībā esošām personām, par attaisnotajiem izdevumiem, iemaksām privātajos pensiju fondos (PPF), dzīvības apdrošināšanas prēmijām u.c.
Sekojot Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem, savā praksē novērojam, ka joprojām aktuāls ir jautājums par pareizu piegādes vietas noteikšanu un attiecīgi PVN piemērošanu preču piegāžu ķēdes darījumos. Piegādājot preces citas dalībvalsts personai, uzņēmumam ir precīzi jānosaka piegādes vieta un PVN likme gadījumos, kad īpašumtiesības pircējam tiek nodotas Latvijā, bet pārdevējs par transportēšanu neuzņemas atbildību vai uzņemas minimālu atbildību. It īpaši jāuzmanās gadījumos, kad preču piegādē piemēro Incoterms E un F grupas nosacījumus. Šajā rakstā – sīkāk par trīsstūrveida darījuma (“trīsstūra”) vienkāršošanas normām.
Salīdzināt Latvijas pieredzi dažādās jomās ar Igaunijas pieredzi ir tikpat ierasts kā ik nedēļu savā e-pastā saņemt MindLink Īsziņas. Šajā rakstā esam apkopojuši informāciju par Igaunijas nodokļu objektiem un likmēm 2018. gadā – labākai izpratnei un pamatotiem secinājumiem par nodokļu slogu un it īpaši administratīvo slogu. Piemēram, Igaunija tīri labi iztiek ar vienu dienas naudas apmēru komandējumiem uz jebkuru valsti, kamēr Latvijas normatīvie akti nosaka atšķirīgas dienas naudas likmes 77 valstīm.
Kamēr daudzi uzņēmumi vēl aktīvi strādā pie 2017. gada pārskata sagatavošanas, ar nepacietību tiek gaidīta jaunā UIN deklarācijas veidlapa, kas būs jāiesniedz par 2018. gada pirmajiem sešiem mēnešiem un turpmāk ik mēnesi. Šajā rakstā sniedzam pārskatu par jaunās deklarācijas saturu un praktiskus ieteikumus pirms tās sastādīšanas.
Nodokļu reformas ietvaros valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas kārtība nav krasi mainījusies. Šajā rakstā pievēršam uzmanību dažām niansēm, kas ir mainījušās vai varētu nebūt ierastas saistībā ar VSAOI izmantošanu par atskaitāmo izdevumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) vajadzībām.
Pērn septembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par PVN maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli par izdevumiem, kas radušies savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai trešajai personai piederošā nekustamā īpašumā, bet negūstot par to atlīdzību no šīs trešās personas. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un šādu normu interpretāciju Latvijā.