Iepriekš jau esam informējuši MindLink.lv abonentus par jauno UIN likumu, tostarp par jaunu regulējumu attiecībā uz ziedojumiem. Šajā rakstā – par atšķirībām UIN piemērošanā ziedojumiem iepriekš un pēc šā gada 1. janvāra, kad jaunais UIN likums ir stājies spēkā.
Solidaritātes nodokli (SN) kopš 2016. gada piemēro ienākumiem, kas pārsniedz Ministru kabineta noteiktos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus. Šāds princips saglabāsies arī šogad. Taču SN maksāšana sniegs nodokļa maksātājiem arī zināmu labumu, jo atšķirībā no iepriekšējās kārtības SN maksājumus izmantos gan veselības aprūpei, gan sociālajai apdrošināšanai, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumiem. Kopumā SN regulējums kļūs nodokļa maksātājiem labvēlīgāks. Šajā rakstā – par šo principu un SN maksātāju pienākumiem saskaņā ar jauno regulējumu.
Pagājušās nedēļas Īsziņā informējām MindLink.lv abonentus, ka Eiropas Komisija šā gada 12. janvārī atteica Latvijai PVN apgrieztās maksāšanas kārtības (reversa) ieviešanu sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm iekšzemē. Nepagāja ne nedēļa, un Komisija atkal iebilst pret Latvijas pieprasījumu ieviest PVN reversu – šoreiz būvizstrādājumu piegādēm iekšzemē. Par to sīkāk – šajā rakstā.
2018. gads ir sācies ar būtiskām izmaiņām PVN piemērošanā. PVN likuma 142. panta jaunajā redakcijā ir paplašināta PVN apgrieztās maksāšanas kārtība (reverss) būvniecības pakalpojumiem, iekļaujot arī būvizstrādājumu piegādi. Šajā rakstā skaidrosim, kā uzņēmējiem noteikt, vai piegādātā prece atbilst būvizstrādājuma definīcijai, lai korekti piemērotu jaunās PVN normas.
Atbilstoši 2006. gada 28. novembra Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 395. pantam Latvija pieprasīja, lai Padome pēc Komisijas priekšlikuma atļauj Latvijai, atkāpjoties no direktīvas 193. panta, piemērot PVN apgrieztās maksāšanas kārtību (reversu) plaša patēriņa elektronikas preču un mājsaimniecības elektroierīču piegādēm iekšzemē. Šā gada 12. janvārī Komisija atteica Latvijai piemērot šādu atkāpi.
Kontekstā ar plānoto Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 (“Regula”) piemērošanu no 2018. gada maija aktuāls ir kļuvis jautājums par lielajiem sodiem. Regula nosaka ievērojami lielākus maksimālā soda apmērus, turklāt tajā ir definēti konkrēti kritēriji, kurus uzraugošajām iestādēm būs jāņem vērā, lemjot par administratīvā soda piemērošanu vai tā apmēru. Šajā rakstā aplūkojam vairākus Regulā noteiktos kritērijus, kā arī 29. panta darba grupas vadlīnijas par administratīvo sodu piemērošanu. Kritērijus administratīvo sodu piemērošanā ir svarīgi ņemt vērā, gan izvērtējot uzņēmuma riskus datu aizsardzības jomā, gan lemjot par ieviešamajiem datu aizsardzības pasākumiem.
Nodokļu reformas plāna īstenošanas ietvaros 2017. gadā tika apstiprināti vairāki jauni likumprojekti, kas ieviesīs būtiskas izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā, kā arī nozīmīgi grozījumi esošajā tiesiskajā regulējumā. Šajā rakstā – par svarīgākajiem grozījumiem PVN likumā 2018. gadā.
VID ir sagatavojis informatīvo materiālu par tīmekļa vietnes kā struktūrvienības reģistrēšanu tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas veic saimniecisko darbību internetā. Šajā rakstā – par galvenajiem aspektiem reģistrēšanas procesā.
Šā gada otrajā pusgadā regulāri informējām MindLink abonentus par izmaiņām, ko 2018. gada nodokļu reformas ietvaros likumdevējs ieviesīs IIN, VSAOI un solidaritātes nodokļa piemērošanā. Šajā rakstā ir apkopotas, mūsuprāt, svarīgākās izmaiņas.
Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem likumiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Mainoties likumu normām vai uzņēmuma iekšējiem procesiem, ir svarīgi pārskatīt un atjaunot iekšējo grāmatvedības kārtību. Saistībā ar UIN reformu nākamgad fundamentāli mainās pieeja nodokļa aprēķināšanai. Šajā rakstā – par visbiežāk sastopamajiem UIN objektiem, kam būtu vērts pārdomāt uzskaites principus vēl šogad.
Šā gada 9. novembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. To mērķis ir ierobežot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī nodrošināt pareizas, aktuālas informācijas pieejamību par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem (PLG).
Šā gada novembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par dalībvalsts tiesībām uzlikt ierobežojumu samazināt ar PVN apliekamo bāzi darījuma partnera nemaksāšanas gadījumā, tas ir, par zaudētiem parādiem. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.
