Līdz šā gada 1. jūnijam likumā noteiktajos gadījumos uzņēmumiem vai fiziskām personām ir pienākums informēt VID par fiziskām personām 2017. gadā izsniegto aizdevumu statusu. Šajā rakstā – par to, kādos gadījumos ir jāiesniedz informatīvā deklarācija un kādu informāciju tajā norādīt.
Viens no UIN reformas jaunievedumiem, kas pievērsis darba devēju lielāko uzmanību, ir personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi. UIN likumā ir definētas izdevumu kategorijas, ko var klasificēt kā personāla ilgtspējas pasākumus, taču rodas jautājumi par likumā neminētām izdevumu kategorijām, kas palīdz motivēt darbiniekus un pēc būtības ir klasificējamas kā personāla ilgtspējas pasākumi. VID savā mājaslapā ir apkopojis atbildes uz darba devēju biežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tēmu. Šajā rakstā – VID atbildes un mūsu secinājumi par divām izdevumu kategorijām, kas varētu būt aktuālas vairumam darba devēju – kafija un tēja darba vietā un kolektīvie pasākumi.
Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošana tiks uzsākta pēc desmit dienām, un tieši tik dienu ir atlicis līdz brīdim, kad katram uzņēmumam, kas apstrādā personas datus, ir jāievieš nepieciešamās izmaiņas, lai apstrādi veiktu atbilstoši jaunās regulas prasībām un izvairītos no sankcijām par tās noteikumu neievērošanu. Atgādinām, ka ES regulu noteikumus piemēro tieši, t.i., dalībvalstīm nav jāiestrādā to normas savos nacionālajos tiesību aktos. Šajā rakstā piedāvājam apkopojošu “stresa testu,” kura rezultāti palīdzēs jums izvērtēt uzņēmuma gatavību ievērot jaunās regulas noteikumus un pildīt tās prasības.
Ir iespējama situācija, kurā VID pieņem lēmumu izbeigt juridiskās personas darbību un atbrīvot valdi, taču persona uzreiz netiek likvidēta un izslēgta no komercreģistra. Šī raksta mērķis ir saprast, vai šādā situācijā personas kreditori ir tiesīgi iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu.
Šā gada 6. martā Ministru kabinets ir apstiprinājis Personas datu apstrādes likumprojektu, kas izstrādāts, ņemot vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības. Šajā rakstā – īsi par projekta mērķi un jautājumiem, kas tajā regulēti.
Komersantu rīcības apjoms, kas veicams noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā, tagad jau vairs neizraisa pārsteigumu, kā tas bija pirms gada. Tagad ar likumu noteikto pasākumu neesība komersantu darbībā ir arvien vairāk saistīta ar apzinātu likumu prasību neievērošanu, nevis no normatīvajiem aktiem izrietošo prasību nezināšanu. Lai ieviestie pasākumi tiktu atbilstoši īstenoti un sasniegtu savu mērķi, ir nepieciešama izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas formām.
VID ir sagatavojis informatīvo materiālu par tīmekļa vietnes kā struktūrvienības reģistrēšanu tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas veic saimniecisko darbību internetā. Šajā rakstā – par galvenajiem aspektiem reģistrēšanas procesā.
Kontekstā ar plānoto Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 (“Regula”) piemērošanu no 2018. gada maija aktuāls ir kļuvis jautājums par lielajiem sodiem. Regula nosaka ievērojami lielākus maksimālā soda apmērus, turklāt tajā ir definēti konkrēti kritēriji, kurus uzraugošajām iestādēm būs jāņem vērā, lemjot par administratīvā soda piemērošanu vai tā apmēru. Šajā rakstā aplūkojam vairākus Regulā noteiktos kritērijus, kā arī 29. panta darba grupas vadlīnijas par administratīvo sodu piemērošanu. Kritērijus administratīvo sodu piemērošanā ir svarīgi ņemt vērā, gan izvērtējot uzņēmuma riskus datu aizsardzības jomā, gan lemjot par ieviešamajiem datu aizsardzības pasākumiem.
Šā gada 9. novembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. To mērķis ir ierobežot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī nodrošināt pareizas, aktuālas informācijas pieejamību par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem (PLG).
