Pabeidzot publisko iepirkumu, pasūtītājs pieņem lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu uzvarētājam. Šo lēmumu citi pretendenti ir tiesīgi apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB). Ja IUB komisija secina, ka pasūtītājs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, tā aizliedz pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu. Vai pasūtītājs var nepiekrist komisijas secinājumiem un pārsūdzēt tās lēmumu tiesā?
Riska personas (RP) tiesiskais statuss uzņēmuma amatpersonai nosaka tai atsevišķus ierobežojumus saimnieciskajā darbībā (liegumu saņemt dažus pakalpojumus Uzņēmumu reģistrā vai ilgāku to saņemšanas termiņu) un atstāj iespaidu uz uzņēmuma ikdienas darbību, jo citstarp var būt iemesls lēmuma pieņemšanai par saimnieciskās darbības apturēšanu. Šajā rakstā – aktuālas tiesu prakses atziņas RP statusa piemērošanas jautājumos.
Pēc personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators var pilnībā vai daļēji neatzīt kreditora prasījumu, par kuru tam ir strīds ar parādnieku. Taču ilgu laiku par šādu strīdu uzskatīja tikai civiltiesisku strīdu. Arī parādniekam pārsūdzot VID lēmumu par nodokļa uzrēķinu, VID kreditora prasījums administratoram nav atzīstams, kamēr strīds nav izšķirts administratīvā procesa kārtībā.
Arvien vairāk Latvijas sportistu sasniedz ievērojamus rezultātus un gūst atzinību, nesot Latvijas vārdu pasaulē. Bieži vien viņi Latvijā ir noslēguši līgumus ar klubiem kā pašnodarbinātas personas, tomēr rodas daži jautājumi. Vai sportists ir pašnodarbināta persona vai darbinieks? Kāda ir šo tiesisko attiecību forma? Šajā rakstā – par tiesisko attiecību formu un tās juridiskajām un nodokļu sekām.
Ar smēķēšanu kā vienu no darba vides izplatītākajām problēmām sastopas gan smēķētāji, kuri darba dienas laikā vēlas vismaz pāris pīppauzes, gan nesmēķētāji, kuri negrib smakt dūmu vai tvaiku mākonī. Šajā rakstā – par smēķētāju un nesmēķētāju tiesībām darba vietā un darba devēja pienākumiem.
Šā gada 17. oktobrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem konsultāciju pakalpojumiem akciju iegādes darījumā, kurš no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ noticis daļēji. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas ("VDAR") stāšanās spēkā uz datu apstrādātāju attiecināmie ierobežojumi ir kļuvuši stingrāki. Kāda ir atšķirība starp personas datu aizsardzību un personu uzraudzību? Un kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva ("NILLND") var mierīgi pastāvēt līdzās VDAR?
Ar ABLV banku un tās turpmāko likvidāciju saistītie notikumi ir “uzplēsuši brūci” Latvijas banku sektorā. Skarbais aizliegums atvērt kontus čaulas veidojumiem nesaudzē nevienu. @WeAreNotShell – ar šādu saukli Telegram, Twitter un Facebook, kā arī citus sociālos tīklus kopš šā gada aprīļa piepilda Latvijas banku cietušie nerezidenti, stāstot par to, kā viņiem nākas pierādīt sava biznesa eksistenci un kā nebeidzamā iztaujāšana un prasības no Latvijas banku puses nonāk līdz absurdam.
Jaunās tehnoloģijas šodien ir iekļuvušas visās dzīves sfērās, tostarp komercdarbībā. Vēl pirms desmit gadiem iespēja nodibināt uzņēmumu vienas dienas laikā, neizejot no mājām, bija ideja, kas robežojās ar fantastiku, taču šodien tā ir realitāte. Šī raksta mērķis ir novērtēt priekšrocības, ierobežojumus un problēmas, kas saistītas ar korporatīvo tiesību digitalizāciju ES, ņemot vērā sabiedrību īpašnieku, viņu pārstāvju un citu ieinteresēto personu pozīcijas.
Turpinot iepriekšējās nedēļas rakstu par ārzemnieka likumīgu ieceļošanu un nodarbinātību Latvijā, šajā rakstā – par darbībām, kas pēc ielūguma/izsaukuma apstiprināšanas PMLP veicamas Latvijas vēstniecībā ārzemnieka mītnes valstī vai tuvākajā valstī.
Vispārīgā datu aizsardzības regula ir spēkā jau vairāk nekā mēnesi. Liela daļa uzņēmēju turpina ieviest visus nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, meklējot finansiāli izdevīgākos risinājumus, lai ieviestu visas regulas prasības. Regula citstarp uzliek datu pārzinim pienākumu īstenot atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, taču nepiedāvā tiem detalizētu aprakstu, tāpēc praksē uzņēmēji saskaras ar būtiski atšķirīgām prasībām, kas vienam ir pieņemamas, bet citam – nesamērīgas, dārgas un liekas. Kā pārliecināties, vai ieviestie drošības pasākumi ir pietiekami un vai sadarbības partneru izvirzītās prasības ir tiešām nepieciešamas?
Šā gada 31. maijā Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir pasludinājusi spriedumu apvienotās lietās C-660/16 un C-661/16 par priekšnodokļa atskaitīšanu, ja avanss samaksāts par preci, ko pārdevējs nav piegādājis. Šajā rakstā – par EST un ģenerāladvokāta atziņām šajā lietā.
