Ir iespējama situācija, kurā VID pieņem lēmumu izbeigt juridiskās personas darbību un atbrīvot valdi, taču persona uzreiz netiek likvidēta un izslēgta no komercreģistra. Šī raksta mērķis ir saprast, vai šādā situācijā personas kreditori ir tiesīgi iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu.

Finanšu pakalpojumu tirgus šobrīd piedzīvo nemitīgas pārmaiņas, un spēja pielāgoties jauniem izaicinājumiem ir kļuvusi par būtisku uzņēmumu darbības nosacījumu. Notiek normatīvā regulējuma pilnveidošana, lai uzlabotu sabiedrības un biznesa interešu līdzsvaru, turklāt tirgus dalībnieku spēku samērs un darbības nosacījumi atšķiras no situācijas kaut vai pirms dažiem gadiem.

Šā gada 6. februārī Ministru kabinets galīgajā lasījumā ir izskatījis un atbalstījis grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām.” Šajā rakstā – to apkopojums.

Šā gada 6. martā Ministru kabinets ir apstiprinājis Personas datu apstrādes likumprojektu, kas izstrādāts, ņemot vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības. Šajā rakstā – īsi par projekta mērķi un jautājumiem, kas tajā regulēti.

Komersantu rīcības apjoms, kas veicams noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā, tagad jau vairs neizraisa pārsteigumu, kā tas bija pirms gada. Tagad ar likumu noteikto pasākumu neesība komersantu darbībā ir arvien vairāk saistīta ar apzinātu likumu prasību neievērošanu, nevis no normatīvajiem aktiem izrietošo prasību nezināšanu. Lai ieviestie pasākumi tiktu atbilstoši īstenoti un sasniegtu savu mērķi, ir nepieciešama izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas formām.

VID ir sagatavojis informatīvo materiālu par tīmekļa vietnes kā struktūrvienības reģistrēšanu tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas veic saimniecisko darbību internetā. Šajā rakstā – par galvenajiem aspektiem reģistrēšanas procesā.

Kontekstā ar plānoto Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 (“Regula”) piemērošanu no 2018. gada maija aktuāls ir kļuvis jautājums par lielajiem sodiem. Regula nosaka ievērojami lielākus maksimālā soda apmērus, turklāt tajā ir definēti konkrēti kritēriji, kurus uzraugošajām iestādēm būs jāņem vērā, lemjot par administratīvā soda piemērošanu vai tā apmēru. Šajā rakstā aplūkojam vairākus Regulā noteiktos kritērijus, kā arī 29. panta darba grupas vadlīnijas par administratīvo sodu piemērošanu. Kritērijus administratīvo sodu piemērošanā ir svarīgi ņemt vērā, gan izvērtējot uzņēmuma riskus datu aizsardzības jomā, gan lemjot par ieviešamajiem datu aizsardzības pasākumiem.

Šā gada 9. novembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. To mērķis ir ierobežot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī nodrošināt pareizas, aktuālas informācijas pieejamību par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem (PLG).

Šajā rakstā – par jaunākajiem grozījumiem Igaunijas likumvidē.

Saskaņā ar šā gada 1. jūlijā grozītā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 111. pantu būvlaukumā nodarbinātas personas identificēšanai ir jāizmanto individuāli pielāgota ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums, kas nodrošina personas identificēšanu un darba laika reģistrēšanu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā un uzglabāšanu uzskaites datubāzē.

Šajā rakstā ir apkopoti Lietuvā nesen pieņemtie grozījumi.

Mūsdienu biznesa vidē uzņēmumam svarīgāko darbinieku un vadības atalgojums bieži vien nesastāv tikai no noteiktas darba algas un prēmijas. Praksē ir sastopami arī citi, dažkārt neregulēti, darbinieku motivēšanas instrumenti. Saeimai reaģējot uz šīm tirgus tendencēm, šovasar spēkā ir stājušies vērienīgi grozījumi Komerclikumā, kuri citstarp maina personāla akciju regulējumu un ievieš pilnīgi jaunus noteikumus attiecībā uz personāla opciju emisiju. Par tiem sīkāk – šajā rakstā.

Pašlaik, kad notiek pāreja uz dokumentiem elektroniskā formātā, kādi dokumenti darba devējam ir jāizsniedz, izbeidzot darba attiecības? Un kādi maksājumi darbiniekam pienākas, izbeidzot darba attiecības gan pēc paša iniciatīvas, gan uz darba devēja uzteikuma pamata?

Sabiedrības dalībnieki savā sapulcē var nolemt dividendes neizmaksāt, bet atstāt sabiedrībā. Šajā rakstā – par Augstākās tiesas (AT) lēmumu lietā par sabiedrības rīcībā atstātām dividendēm, t.i., dalībnieku aizdevumu sabiedrībai.

Pēc 2008. gada finanšu krīzes Eiropas Komisija secināja, ka līdzšinējais finanšu instrumentu tirgus regulējums nav pietiekami drošs un tam nepieciešamas būtiskas izmaiņas. Pēc 2010. gadā veiktajām konsultācijām par iespējamo finanšu instrumentu tirgus regulējuma uzlabošanu Komisija nāca klajā ar iniciatīvu pārstrādāt tolaik spēkā esošos ES normatīvos aktus finanšu instrumentu tirgus jomā. Šī iniciatīva citstarp paredzēja arī otrās finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MiFID II) un finanšu instrumentu tirgus regulas (MiFIR) ieviešanu. Šajā rakstā – īsumā par galvenajām izmaiņām, kas sagaidāmas finanšu instrumentu tirgus regulējumā.