Šajā rakstā – par jaunākajiem grozījumiem Igaunijas likumvidē.
Obligātā revīzija publiskām akciju sabiedrībām
Publiskas akciju sabiedrības gada pārskats būs jārevidē, ja tai ir vairāk nekā divi akcionāri. Līdz šim spēkā esošais regulējums noteica obligāto revīziju visos gadījumos. Šis grozījums ir stājies spēkā šā gada 1. septembrī. Publiskai akciju sabiedrībai ar vienu vai diviem akcionāriem revīzijas prasības balstās uz tiem pašiem kritērijiem, kas attiecas uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.
Revīzijas līguma minimālais termiņš
Ir noteikts gada pārskata revīzijas līguma minimālais termiņš. Ar šā gada 1. jūliju obligātās revīzijas līgums ir jānoslēdz uz vismaz diviem gadiem. Revidentu ikgadējā rotācija apgrūtina profesijas standartu noteikto prasību ievērošanu un var apdraudēt revidentu neatkarību. Garāks līguma termiņš ļauj revidentam labāk izprast savu klientu un uzlabo revidenta ziņojuma kvalitāti. Līdz ar to samazinās arī līgumslēgšanas izdevumi un katra līguma gada izmaksas. Šī prasība attiecas uz visām komercsabiedrībām.
Saīsināts sabiedriskas nozīmes struktūru saraksts
Būtisks grozījums ir sabiedriskas nozīmes struktūras (SNS) definīcijas ierobežošana. Ar šā gada 1. jūliju SNS ir kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības un akciju sabiedrības. Daudzas komercsabiedrības un vietējo pašvaldību uzņēmumi, uz kuriem līdz šim attiecās SNS regulējums to apmēra dēļ, tagad ir atbrīvoti no papildu pienākumiem (piemēram, no revīzijas komitejas izveides).
Aizliegums sniegt papildu pakalpojumus SNS
Tiek aizliegta ar revīziju nesaistītu pakalpojumu sniegšana SNS. Tas attiecas uz pakalpojumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 537/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās 5. panta pirmās daļas (a)–(k) punktos (“melnais saraksts”).
Taču dalībvalstis var izslēgt atsevišķus pakalpojumus no melnā saraksta. Igaunija ir izslēgusi šādus pakalpojumus:
-
nodokļu veidlapu sagatavošana;
-
publiskā sektora subsīdiju un nodokļu atvieglojumu apzināšana;
-
atbalsts saistībā ar nodokļu iestāžu veiktajām nodokļu inspekcijām;
-
tiešo un netiešo nodokļu un atliktā nodokļa aprēķināšana;
-
nodokļu konsultācijas;
-
vērtēšanas pakalpojumi, tostarp vērtēšana, ko veic saistībā ar aktuāra pakalpojumiem vai tiesāšanās atbalsta pakalpojumiem.
Šo pakalpojumu sniegšana turpināsies, izpildot šādus nosacījumus:
-
pakalpojumiem nav tiešas ietekmes vai ir nebūtiska ietekme uz revidētajiem finanšu pārskatiem;
-
novērtējums par ietekmi uz revidētajiem finanšu pārskatiem ir vispusīgi dokumentēts un paskaidrots papildu ziņojumā revīzijas komitejai;
-
zvērinātu revidentu komercsabiedrība ievēro neatkarības principus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas.
Melnajā sarakstā ietilpst juridiskie pakalpojumi (piemēram, vispārīgas konsultācijas, sarunu risināšana, pārstāvība tiesā), pakalpojumi saistībā ar revidētās struktūras iekšējās revīzijas darbībām, pakalpojumi saistībā ar atsevišķiem nodokļiem u.c.
Regula ir stājusies spēkā 2016. gada 17. jūnijā un attiecas uz revīzijām par pārskata periodiem, kas sākas pēc 2016. gada 17. jūnija.
Maksa par uzraudzību
Zvērinātu revidentu asociācijas obligātās biedru naudas vietā būs trīs maksājumi, no kuriem trešā komponente būs uzraudzības maksa. Uzraudzības maksa nosedz uzraudzības izmaksas, kas neatbilst valsts noteiktajam apmēram. Uzraudzības maksas rezultātā pieaugs revīzijas izmaksas un tā tiks noteikta 0,7%–2,4% no zvērinātu revidentu komercsabiedrības apgrozījuma. Uzraudzības maksas slogs revidentiem var galu galā sadārdzināt revīzijas pakalpojumus.
