Saskaņā ar šā gada 1. jūlijā grozītā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 111. pantu būvlaukumā nodarbinātas personas identificēšanai ir jāizmanto individuāli pielāgota ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums, kas nodrošina personas identificēšanu un darba laika reģistrēšanu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā un uzglabāšanu uzskaites datubāzē.
Šāda sistēma ir jānodrošina gan būvlaukumā nodarbinātai personai, gan personai, kas uzturas norobežota būvlaukuma teritorijā, taču nav nodarbināta būvdarbu veikšanā būvlaukumā un nav uzskatāma par būvlaukumā nodarbinātu personu. Šī prasība par elektroniskās identifikācijas risinājuma piešķiršanu nav piemērojama attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu, kontrolējošo institūciju vai palīdzības dienestu pārstāvjiem.
Datu uzskaite
Uzņēmumiem ir jāuztur vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāze, kurā saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 113. pantu ir jāreģistrē dati par būvlaukumā nodarbinātām personām:
-
vārds un uzvārds, personas kods;
-
amats;
-
darba devēja nosaukums vai vārds un uzvārds (ja darba devējs ir fiziska persona), reģistrācijas numurs, būvatļaujas numurs vai nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējums (ja būvatļauja nav izsniegta);
-
laiks, kad persona ieradusies būvlaukumā un atstājusi to;
-
faktiskās darba laika uzskaites dati, kas atspoguļoti kā diennakts summārais darba laiks, summāri kalendāra mēneša ietvaros par katru būvlaukumā nodarbināto personu;
un par personām, kas uzturas būvlaukumā un nav nodarbinātas būvdarbu veikšanā būvlaukumā:
-
vārds un uzvārds;
-
personas kods, bet gadījumā, ja personai nav koda, tad dzimšanas datums, mēnesis un gads;
-
laiks, kad persona ieradusies būvlaukumā un atstājusi to;
-
atrašanās laiks būvlaukumā, kas atspoguļots kā diennakts summārais laiks.
Galvenais būvdarbu veicējs nodrošina elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrēto un uzkrāto datu glabāšanu un izsniegšanu kontrolējošām institūcijām.
Datu nodošana
Reizi mēnesī līdz 15. datumam vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē strukturētā veidā ir jānodod elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētie un uzkrātie dati (izņemot reģistrētos un uzkrātos datus par personu, kas uzturas būvlaukumā un nav nodarbināta būvdarbu veikšanā) par iepriekšējo mēnesi.
Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes turētājs nodrošina galvenā būvdarbu veicēja nodoto datu uzkrāšanu, glabāšanu, izsniegšanu un tiešsaistes piekļuvi kontrolējošām institūcijām trīs gadus no būvlaukumā nodarbināto personu darba laika uzskaites datu reģistrēšanas brīža elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā. Pēc šī termiņa dati no vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes ir dzēšami.
Valsts ieņēmumu dienests
Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētos datus izmanto VID iedzīvotāju ienākuma nodokļa, VSAOI un mikrouzņēmumu nodokļa administrēšanai, kā arī var izmantot Valsts darba inspekcija un citas uzraugošās valsts iestādes.
Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētie dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba stundām kalendāra mēneša ietvaros par 10% var atšķirties no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai. Konstatējot, ka uzskaites sistēmā reģistrētie dati atšķiras vairāk nekā par 10%, samazinātā ar nodokļiem un nodevām apliekamā objekta noteikšanai VID var izmantot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētos datus.
Ieviešana
Pilnībā šo prasību paredzēts ieviest līdz 2019. gada 1. oktobrim, taču daļa no noteikumiem pakāpeniski stāsies spēkā jau agrāk. Piemēram, pārejas noteikumi paredz, ka elektronisko darba laika uzskaiti būvlaukumā ievieš ar 2017. gada 1. oktobri jaunu trešās grupas būvju būvniecībai un būvdarbiem, kuru izmaksas ir 1 miljons eiro vai vairāk, ja būvatļaujā noteiktais būvdarbu izpildes termiņš ir 2018. gada 1. jūnijs vai vēlāks.