Šā gada 9. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts projekts grozījumiem MK noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi.” Grozījumi paredz pilnveidot nodokļu administrēšanas procesu un atvieglot administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar VID elektroniskā veidā. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām.
Turpinām 21.07.2020 Īsziņās aizsākto tēmu. Balstoties uz ES un Latvijas tiesību aktiem, Finanšu izlūkošanas dienests 2019. gadā izstrādājis vadlīnijas, kurās apraksta politiski nozīmīgas personas (“PNP”) identificēšanas metodes.
Šā gada 2. jūlijā Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) pasludināja spriedumu lietā C-835/18 (SC Terracult SRL). Strīds bija par nodokļu administrācijas atteikumu ļaut PVN maksātājam labot rēķinus pēc nodokļu administrācijas veiktās nodokļu pārbaudes, kuras rezultātā bija aprēķināts valsts budžetā papildus maksājamais nodoklis, tādējādi liedzot šim PVN maksātājam tiesības uz nodokļa atmaksu. Nodokļu administrācijas lēmums bija galīgs, jo PVN maksātājs bija tam piekritis. PVN maksātājs vēlējās labot rēķinus, pamatojoties uz jauniem faktiem, kuri nodokļu administrācijas lēmuma pieņemšanas brīdī nebija zināmi, bet kuru rezultātā strīdus darījumiem tika piemērota nodokļa apgrieztā maksāšana.
Starptautiska uzņēmumu grupa savos iekšējos darījumos izmanto ne tikai preces un pakalpojumus. Grupas dalībnieki var veikt arī darījumus ar nemateriālo īpašumu (“NĪ”), piemēram, nodot to par atlīdzību (īpašnieka maiņa), piešķirt tā lietošanas tiesības pilnā apjomā vai daļēji, vai arī izmantot dažāda veida vienošanos par NĪ izmaksu kompensēšanu. Šajā rakstā vispārīgi aplūkosim NĪ un attiecīgos līgumus, kā arī papētīsim izmaksu ieguldījuma vienošanās koncepciju un noslēgšanas mērķi.
Nelabvēlīgu un nozīmīgu notikumu, piemēram, kara, krīzes vai pandēmijas laikā ir zināma cilvēku grupa, kas cenšas izmantot valstī esošo ārkārtējo situāciju savās interesēs. Nav pārsteigums, ka šī parādība aktualizējusies arī šobrīd, reaģējot uz Covid-19 starptautisko uzliesmojumu. Pašā pandēmijas sākumā kiberdrošības uzņēmumi un ziņu aģentūras atkārtoti brīdināja par pikšķerēšanas (phishing) uzbrukumu pieaugumu, kad cilvēkiem tiek nosūtīti vīrusu ziņojumi no iestādēm, piemēram, Pasaules veselības organizācijas, vilinot viņus savās ierīcēs lejupielādēt ļaunprātīgu programmatūru.
Pašizolācija un karantīna, kā arī robežu slēgšana daudziem ir radījusi sarežģījumus. Viens no jautājumiem ir, kā nodrošināt tiesību normām atbilstošu dokumentu parakstīšanu attālināti. Piemēram, varētu būt apgrūtināta dokumentu pārsūtīšana pa pastu starp valstīm, kā arī notāra apliecinājuma iegūšana, dokumentu apostille. Šajā rakstā – par dokumentu elektronisku parakstīšanu attālināti Latvijā un citās valstīs.
Valstu valdības un veselības uzraudzības iestādes visā pasaulē ir uzsākušas visaptverošu Covid-19 apkarošanu, taču darāmā vēl ir daudz. Vairākas valstis ir noteikušas karantīnu miljoniem iedzīvotāju un, ja stāvoklis pasliktināsies, arī citas valstis varētu ieviest līdzīgus karantīnas pasākumus. Covid-19 ir kļuvis par nopietnu risku ne tikai globālajai, bet arī Latvijas ekonomikai.
Pēdējā laikā dzirdēts, ka labāk reģistrēt savu uzņēmumu kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektu, nevis saņemt VID vēstuli, ka VID gatavojas pārbaudīt uzņēmuma kā likuma subjekta iekšējās kontroles sistēmu, kura neeksistē. Šajā rakstā – par to, cik šīs runas ir patiesas.
Tā kā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) regulējošajos tiesību aktos nebija precīzi definēta kārtība ienākuma noteikšanai no virtuālās valūtas pārdošanas, bija nepieciešams grozīt IIN likumu. Šajā rakstā – par IIN likuma grozījumiem, kurus otrajā lasījumā Saeima steidzamības kārtā pieņēma šā gada 13. decembrī.
Jaunās tehnoloģijas šodien ir iekļuvušas visās dzīves sfērās, tostarp komercdarbībā. Vēl pirms desmit gadiem iespēja nodibināt uzņēmumu vienas dienas laikā, neizejot no mājām, bija ideja, kas robežojās ar fantastiku, taču šodien tā ir realitāte. Šī raksta mērķis ir novērtēt priekšrocības, ierobežojumus un problēmas, kas saistītas ar korporatīvo tiesību digitalizāciju ES, ņemot vērā sabiedrību īpašnieku, viņu pārstāvju un citu ieinteresēto personu pozīcijas.
Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) 2012. gada 1. jūlijā iepazīstināja nodokļu maksātājus ar Padziļinātās sadarbības programmu (PSP) jeb tā saukto balto sarakstu, lai uzlabotu sadarbību starp nodokļu maksātājiem un VID, abpusēji mazinot administratīvo slogu. Par programmu atbildīgās iestādes uzskata, ka tā ir pierādījusi sevi kā efektīvu instrumentu ciešākai sadarbībai starp nodokļu maksātājiem un valsts iestādēm. Šobrīd ir sagatavots projekts grozījumiem MK noteikumos Nr. 459 par Padziļinātās sadarbības programmas darbību.