Šā gada 21. aprīlī stājās spēkā grozījumi UIN likuma 9. pantā. Likumā tika iekļauts pārejas noteikumu 47. un 48. punkts, kā arī atšķiras UIN piemērošana debitoru parādiem, kuri bija bilancē uz 2017. gada 31. decembri un kuri radās pēc šī datuma, un kuriem bija izveidoti uzkrājumi līdz 2021. gada 31. decembrim un vēlāk. Šajā rakstā esam atjauninājuši apkopojumu par UIN piemērošanu debitoru parādiem atšķirīgās situācijās.
Šā gada 18. jūnijā stājās spēkā MK noteikumi (“Noteikumi”), kas regulē jaunu atbalsta programmu ražojošo un eksportējošo uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai. Uzņēmēji varēs pieteikties atbalstam attiecināmo izmaksu segšanai, t.i., aizdevumam (vai paralēlajam aizdevumam) no attīstības finanšu institūcijas “Altum” līdz 5 miljoniem EUR. Līdz pat 30% no šāda aizdevuma pamatsummas varēs dzēst kā kapitāla atlaidi. Atbalstu varēs izmantot izmaksām, kas saistītas ar energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu ieviešanu uzņēmēju pašpatēriņam nedzīvojamās ēkās un noliktavās. Šajā rakstā – par jaunās atbalsta programmas niansēm, kas aprakstītas publiski pieejamajā Noteikumu redakcijā.
Šā gada martā PwC veica aptauju Global Workforce Hopes and Fears, saņemot atbildes no 52 195 respondentiem, kas ir nodarbināti vai ir aktīvi darba tirgū. Tā ir viena no lielākajām jebkad veiktajām pasaules darbaspēka aptaujām un aptvēra dažādas nozares, demogrāfiskās grupas un darba modeļus 44 valstīs un teritorijās.
Turpinoties Krievijas īstenotajam karam Ukrainā, gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) kopā ar citām valstīm arvien paplašina Krievijai piemērojamo sankciju apmēru.
ES samitā, kas norisinājās šā gada 30. un 31. maijā, Eiropadome vienojās par sesto sankciju paketi pret Krieviju, kura attieksies galvenokārt uz jēlnaftu un naftas produktiem, kurus piegādā ES dalībvalstīm. Jāatzīmē, ka Eiropas Padome vienojusies, ka pagaidu izņēmums attieksies uz jēlnaftu, ko piegādā pa cauruļvadiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir norādījusi, ka līdz šā gada beigām paketē iekļautie ierobežojumi faktiski pārtraukšot aptuveni 90% ES naftas importa no Krievijas.
Pieaugot sankciju apmēram, uzņēmumiem rodas arvien vairāk neatbildētu jautājumu un neizpratne par to, kā tikt galā ar pieaugošo sankciju slogu, vai uzņēmums ir konkrētu regulējošo iestāžu uzraudzībā un vai spēkā esošais regulējums sankciju jomā un vadlīnijas paredz to, ka jāizveido sankciju riska pārvaldības iekšējā kontroles sistēma.
Jau iepriekš rakstījām, ka pastāv būtiskas atšķirības, aprēķinot pārskata gadā ar saistītām personām veikto darījumu vērtības kopsummu, kas uzrādāma uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas 6.5.1. rindā, un kontrolēto darījumu summu, ko ņem vērā, lai noteiktu, vai nodokļu maksātājam (NM) rodas pienākums sagatavot un iesniegt nodokļu administrācijai transfertcenu (TC) dokumentāciju.
Šodienas realitāte rāda, ka ilgtspējas jautājumi, kurus biznesa vidē apzīmē ar trīs angļu vārdu environmental, social, governance (vide, sociālā joma un pārvaldība) saīsinājumu ESG, izvirzās uzņēmumu jauno stratēģiju centrā, tādējādi arvien vairāk pieaug arī ilgtspējas vadītāju un ESG ekspertu loma uzņēmumos un to pārvaldības struktūrā. Mūsdienīgam ilgtspējas jeb ESG vadītājam ir ne tikai jāizprot dažādo ESG jautājumu savstarpējā mijiedarbība un ietekme uz uzņēmuma darbības virzieniem, bet jāspēj tos integrēt uzņēmuma darbībā, iedvesmojot pārējos rīcībai. PwC jaunākais pētījums “Empowered Chief Sustainability Officers” sniedz ieskatu, kā ir mainījusies ESG vadītāja loma laika gaitā un kā šie vadītāji var radīt taustāmu ietekmi uzņēmumos, savienojot dažādos ESG aspektus ar uzņēmuma darbību, tādējādi veicinot uzņēmuma pārveidi un virzību uz ilgtspējīgāku darbību. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir, ka uzņēmumi, kuru pārvaldības struktūrā ir skaidri definēta ESG vadītāja loma, spēj sasniegt augstākus rādītājus ilgtspējas jomās.
Visiem nu jau ne tik svešais termins “depozīta sistēma” sāk kļūt par vienu no ikdienas sastāvdaļām. Šā gada 1. februārī sāka darboties obligātā depozīta sistēma atkārtoti lietojamiem un vienreiz lietojamiem dzērienu iepakojumiem, tādējādi cenšoties novērst vides piesārņojumu. Jaunā depozīta sistēma attiecas uz visiem dzērienu tirgotājiem un to tirdzniecības vietām, degvielas uzpildes stacijām, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kas tirgo dzērienus pudelēs, un citiem. Šajā rakstā aplūkosim aplūkosim uzskaiti tirgotāja grāmatvedībā, kuram noteikts, ka jāuzstāda depozīta sistēmas punkts tirdzniecības tuvumā.
Piedāvājam noklausīties PwC podkāstu par grāmatvedības kontroles sistēmu, par Valsts ieņēmumu dienesta plāniem ieviest sodus par obligāti iesniedzamo deklarāciju un ziņojumu iesniegšanas termiņa kavējumiem, kā arī par aktualitātēm saistībā ar uzņēmuma pārejas jautājumiem.
Ar 2020. gada 18. februāra Padomes Direktīvu 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, (turpmāk – “Direktīva”) tiek noteikts, ka šo pakalpojumu sniedzējiem (kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm un pasta žiro norēķinu iestādēm), kuri darbojas ES, no 2024. gada 1. janvāra būs jāveic pārrobežu maksājumu datu elektroniskā uzskaite un jāapmainās ar šiem ierakstiem ar jaunizveidotu Centrālo elektronisko maksājumu sistēmas (turpmāk – “CESOP”) datubāzi.
Eiropas Komisija ir publicējusi projektu direktīvai par noteikumiem, lai novērstu čaulas uzņēmumu izmantošanu nodokļu nemaksāšanai un lai grozītu Direktīvu 2011/16/ES par administratīvo sadarbību. Direktīvas projekta saīsinātais nosaukums ir ATAD3. Tas paredz minimālās darbības rādītājus uzņēmumiem ES dalībvalstīs un noteikumus par nodokļu režīmu uzņēmumiem, kuri neatbilst rādītājiem. Ierosinātā direktīva attiektos uz visiem uzņēmumiem, kurus uzskata par nodokļu rezidentiem, tostarp personālsabiedrībām, trastiem un citiem juridiskiem veidojumiem. Pieņemšanas gadījumā direktīva stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Šā gada 24. februārī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par PVN piemērošanu pircēja izdevumu kompensācijai, ko preču piegādātājs tam izmaksājis garantijas perioda laikā atbilstoši līgumam. Šajā rakstā – par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Darba likumā nav noteikts aizliegums nepilna laika darbiniekiem noteikt summēto darba laiku. Šis jautājums ir risināts tiesu praksē, taču ikdienā joprojām ir iespējams saskarties ar darba devējiem (DD), kuri nosaka summēto darba laiku arī nepilna laika darbiniekiem. Šajā rakstā – par šādas rīcības potenciālajām sekām.
Reizi divos gados Labklājības ministrija sagatavo informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu (SU) darbību un attīstību iesniegšanai Ministru kabinetam. Jaunākais ziņojums par SU attīstību un aktuālo informāciju, kas jāņem vērā uzņēmumiem, kas vēlas iegūt SU statusu, tika iesniegts šā gada 30. martā. Šajā rakstā – par to, kas ir SU statuss un kādus atbalsta pasākumus tas sniedz, kā arī ziņojumā iekļautās informācijas un SU likuma grozījumu apskats.
Vērtējot transfertcenas (TC) atbilstību tirgus vērtībai, nodokļu maksātājs (NM) var konstatēt, ka saistītu personu darījums atbilstoši sākotnējai salīdzināmības analīzei neatbilst nesaistītu uzņēmumu darījuma principam. Tomēr, analizējot katru gadījumu atsevišķi, reizēm nākas konstatēt, ka NM nav veicis visus nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai mazinātu TC risku. Viens no pasākumiem ir izvērtēt nepieciešamību veikt salīdzināmības korekcijas.
Gada pārskatu sagatavošana ir aktuāla katram uzņēmumam, un nereti šajā procesā tiek vairākkārtīgi veiktas izmaiņas, kas tieši ietekmē skaitliski atspoguļoto informāciju pārskatā. Grāmatvedības programmas lielākoties nodrošina automātisku bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina sagatavošanu, tomēr atkarībā no uzņēmuma lieluma jāsagatavo arī vairāki pielikumi, kuru sagatavošana mēdz aizņemt ilgu laiku. Šajā rakstā dalīsimies ar ieteikumiem, kā paātrināt gada pārskata tehnisko sagatavošanu.
