Praksē piemērojot UIN reglamentējošās normas par soda naudām un ziedojumiem, nākas saskarties ar jēdzieniem “valsts institūcija,” “budžeta iestāde” un “valsts kapitālsabiedrība,” kuri nav skaidroti ne UIN likumā, ne tā piemērošanas noteikumos. Šajā rakstā skaidrojam šos jēdzienus UIN piemērošanas vajadzībām.
Uzņēmuma dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumu sadalīt peļņu dividendēs pēc gada pārskata apstiprināšanas un finanšu gada peļņas apmēra noteikšanas. Ja to paredz uzņēmuma statūti, pārskata gada laikā var aprēķināt un izmaksāt ārkārtas dividendes, ievērojot Komerclikuma noteikumus. Šajā rakstā – par normatīvo regulējumu un UIN piemērošanu dividendēm, ko Latvijas filiāle izmaksā uzņēmumam – nerezidentam.
2021. gada laikā UIN likums ir grozīts pavisam nedaudz, par ko jau esam rakstījuši 20/04/2021 Īsziņās. Šajā rakstā iepazīstināsim ar jaunākajām UIN likuma izmaiņām un plānotajiem grozījumiem tuvā nākotnē, t.sk. ilgi gaidīto saistībā ar uzkrājumiem, kas veidoti nedrošiem parādiem atbilstoši starptautiskajam finanšu pārskatu standartam Nr. 9 “Finanšu instrumenti” (9. SFPS).
MindLink lasītājus vairākkārt esam informējuši par jauno Grāmatvedības likumu, kurš stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, kā rezultātā tiks mainīti vai izdoti jauni saistošie noteikumi. Šajā rakstā – par jaunajiem MK noteikumiem Nr. 590 (“MK 590”), kuri skaidros, kā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, izbeidzot tā darbību. MK 590 ir izdoti saskaņā ar jaunā Grāmatvedības likuma 21. panta trešo daļu un aizstāj MK noteikumus Nr. 583.
Iepriekš esam skaidrojuši UIN piemērošanu caurplūstošām dividendēm un apskatījuši IIN atvieglojumu piemērošanu fiziskai personai dividenžu izmaksas gadījumā. Šajā rakstā aplūkosim, kādi zemūdens akmeņi slēpjas nodokļu piemērošanā caurplūstošām dividendēm, ja īsi pirms lēmuma pieņemšanas par peļņas sadali dividendēs notiek izmaiņas uzņēmuma dalībnieku sastāvā.
Šajā rakstā aplūkojam uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu finanšu darījumiem starp Latvijas uzņēmumu un tā īpašnieku (fizisku personu) divos piemēros:
Uzņēmumiem ir pieejami vairāki UIN atvieglojumi, kurus var izmantot, lai samazinātu aprēķināto nodokli par dividendēm. Šajā rakstā atbildēsim uz jautājumu, vai normatīvie akti nosaka atvieglojumu piemērošanas secību vai arī nodokļa maksātājam ir tiesības pašam to noteikt.
Vai tad, ja debitors ir izslēgts no komercreģistra, uzņēmums var norakstīt tā parādu bez UIN sekām? Šajā rakstā – par to, kas jāņem vērā, norakstot šādu debitora parādu, un kādiem dokumentiem jābūt uzņēmuma rīcībā.
Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā ir ietverta ziedojuma definīcija, taču sponsorēšanas jēdziens nav definēts. Praksē uzņēmumus, kas sponsorē kādu no SLO organizētajiem pasākumiem, varētu interesēt, vai nodokļu piemērošana sponsorēšanai ir tāda pati kā ziedojumam. Šajā rakstā – par nodokļu niansēm SLO sponsorēšanas gadījumā.
Uzņēmumu grupā ar vertikālu struktūru Latvijas (LV) uzņēmums nereti saņem dividendes no meitas uzņēmumiem un pārskaita tās tālāk saviem īpašniekiem. Šādām “caurplūstošajām” dividendēm UIN likums paredz īpašu atvieglojumu – pie noteiktu kritēriju izpildes tās apliek ar nodokli tikai vienu reizi arī tad, ja nodoklis samaksāts citā valstī. Praksē var būt dažādas situācijas, piemēram, dividenžu saņemšana un izmaksa notiek dažādos periodos, izmaksātāja valstī šī peļņa var nebūt aplikta ar nodokli, LV uzņēmums saņem dividendes neto vērtībā, t.i., no tām jau ir ieturēts nodoklis izmaksātāja valstī. Šajā rakstā aplūkoti aktuālie piemēri.
Kopš 2018. gada 1. janvāra Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma reforma ieviesa izmaiņas visos UIN piemērošanas aspektos, tostarp palielinātiem procentu maksājumiem. Šajā rakstā par to, vai bankām un apdrošināšanas sabiedrībām savā UIN bāzē (apliekamajā ienākumā) nebūtu jāiekļauj procentu maksājumu pārsniegums.
Nesen jau rakstījām par ESAO Iekļaujošā satvara projektu “Digitalizētās ekonomikas aplikšana ar nodokļiem,” kas ļaus dalībvalstīm rast kopēju pamatu, lai vienotos par visām ESAO dalībvalstīm un jurisdikcijām pieņemamu nodokļu piemērošanu globālajiem uzņēmumiem. Kaut arī iesaistīto dalībnieku skaits ir liels (139 dalībvalstis un jurisdikcijas, kas uztur atšķirīgas intereses un pārstāv dažāda mēroga ekonomiku), visas iesaistītās puses izprot jautājuma būtiskumu un ir ieinteresētas pēc iespējas ātrāk vienoties par akūtajiem jautājumiem un ieviest vienoto digitalizētās ekonomikas aplikšanu ar nodokļiem. Šajā rakstā – par šīs vienošanās ambiciozajiem mērķiem un vēl ambiciozākajiem noslēgšanas un ieviešanas termiņiem.