Turpinām informēt par jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumu.

Kā jau minējām UIN sērijas pirmajā rakstā, jaunais UIN likums ievieš nosacīti sadalītās peļņas (NSP) jēdzienu. Tiks uzskatīts, ka peļņa tiek nosacīti sadalīta, ja uzņēmumam radīsies ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, tiks izsniegti aizdevumi saistītām personām, izmaksāta likvidācijas kvota, izmaksāti palielināti procentu maksājumi, u.tml. Šajā rakstā – par UIN piemērošanu vienam no NSP veidiem, proti, ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem.

Iepriekšējās Īsziņās ieskicējām jaunumus UIN piemērošanā. Šajā rakstā turpinām informēt par būtiskām izmaiņām.

Šā gada 28. jūlijā Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma projektu, kas būtiski mainīs UIN piemērošanas principus. Jaunais UIN modelis lielā mērā ir pielīdzināts Igaunijā jau 17 gadus spēkā esošajam UIN maksāšanas modelim, par kura pamatprincipiem informējām 16/05/2017 Īsziņās un kurš paredz nodokļa samaksu peļņas sadales brīdī (ieskaitot nosacīti sadalītu peļņu). Šajā rakstā – par jaunajiem UIN aprēķināšanas pamatprincipiem.

ESAO izstrādātā daudzpusējā konvencija BEPS pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām (turpmāk – Konvencija) tika apstiprināta 2016. gada 24. novembrī. Šā gada 7. jūnijā to parakstīja 69 valstis (tostarp Latvija un Lietuva), bet astoņas valstis pauda nodomu to parakstīt (tostarp Igaunija). Latvija ar Konvenciju ir izvēlējusies piemērot tikai un vienīgi normas, kas paredz ieviest BEPS pasākumu plāna minimālo standartu, pēc iespējas nodrošinot, ka jaunās normas papildinās esošo ietverto nodokļu līgumu normu piemērošanu vai arī tiks piemērotas jaunas normas, kas negroza ietverto nodokļu līgumu normas.

Šajā rakstā – par pēdējā laikā veiktajām izmaiņām Lietuvas nodokļu tiesību aktos.

Aizvadītā gada nogalē un šā gada sākumā plašsaziņas līdzekļos publicētā informācija ļauj secināt, ka Latvija var lepoties ar jauniem sasniegumiem starpvalstu sadarbības jomā. Šajā rakstā aplūkosim, kādas izmaiņas ar šā gada sākumu ir stājušās spēkā attiecībā uz nodokļu konvencijām un ar kādām valstīm ir plānots uzsākt sadarbību, kā arī sniegsim praktiskus ieteikumus par to, kā var pārliecināties, vai konvencija ir stājusies spēkā, un kur tam visprecīzāk var sekot līdzi.

Nodokļu aprēķināšanai darījumos starp saistītiem uzņēmumiem un darījumu vērtības noteikšanai likumdevējs ir paredzējis īpašus noteikumus likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN) 12. pantā. Šajā rakstā – par to, kas ir “ar uzņēmumu saistīta persona.”

Līdz ar 9. maija MK sēdē pieņemto lēmumu atbalstīt Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu projektu 2018.–2021. gadam, ir tapis skaidrs, ka nākamo sešu mēnešu laikā Latvijas nodokļu sistēmā ir gaidāmi būtiski grozījumi. Apstiprinot iepriekš izskanējušo ieceri pietuvināt Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu Igaunijas modelim, pamatnostādnēs piedāvātie risinājumi paredz UIN sistēmas reformu ar 2018. gada 1. janvāri, nosakot 0% nodokli reinvestētajai peļņai un 20% nodokļa piemērošanu bruto peļņai sadales brīdī. Lai gan likumprojekti šobrīd vēl ir tikai izstrādes stadijā, šajā rakstā – par Igaunijas modeli un “20/80 nodokļa likmes principa” piemērošanu.

Viens no pēdējā laikā visbiežāk publiskajā telpā apspriestajiem tematiem Latvijā ir valdības plāni attiecībā uz jaunas nodokļu reformas izstrādi, kas izsaukusi plašu rezonansi sabiedrībā, ņemot vērā izteikto priekšlikumu piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 0% likmi nesadalītajai peļņai, sekojot Igaunijas pieredzei. Lai gan likumprojekts vēl tikai top, nodokļu stratēģijas izstrādē iesaistīto institūciju paustie viedokļi liek noprast, ka reforma skars ne vien atsevišķas likumu subjektu grupas vai uzņēmumu veidus, bet ikvienu nodokļu maksātāju. Ievērojot straujo notikumu attīstību, šajā rakstu sērijā apkoposim plānoto grozījumu aktualitātes, sniegsim ilustratīvus piemērus tam, kā atsevišķas nodokļa režīma izmaiņas varētu ietekmēt kopējo nodokļu slogu ilgtermiņā, kā arī dalīsimies savos ieskatos par to, kas būtu jāņem vērā, plānojot nodokļu politiku uzņēmumā. Jauno nodokļu režīmu plānots piemērot jau ar 2018. gada 1. janvāri.

Šajā rakstā aplūkosim biežāk sastopamās korekcijas un kļūdas UIN deklarācijas sagatavošanā, kas saistītas ar nodokļa nolietojuma aprēķinu, maksājumiem nerezidentiem, uzkrājumu kustību un ziedojumiem.

Šā gada 21. februārī publicētā raksta turpinājumos aplūkosim biežāk sastopamās korekcijas un kļūdas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas sagatavošanā. Šajā rakstā – par korekcijām, kas saistītas ar nodokļa atlaižu piemērošanu par ārvalstīs samaksāto nodokli, zaudētiem parādiem un atskaitāmiem procentiem.

Turpinot tēmu par maksājumiem nerezidentiem, tuvāk apskatīsim vadības un konsultatīvos pakalpojumus, kas ir viens no izplatītākajiem maksājumu veidiem, kam piemērojams 10% ieturējuma nodoklis.

Tuvojoties gada pārskata un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas iesniegšanas termiņam, šajā rakstā esam apkopojuši informāciju par svarīgākajām izmaiņām UIN deklarācijas aizpildīšanā par 2016. gada taksācijas periodu un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar UIN deklarācijas sagatavošanu.

Nodokļu maksātāja pienākums sekot maksājumiem, kas veikti nerezidentiem, vairs nav jaunums. Lai uzlabotu starpvalstu administratīvo sadarbību nodokļu jomā, ar šā gada 1. janvāri ir veiktas izmaiņas, kuru rezultātā palielināsies iesniedzamās informācijas apjoms. Par to sīkāk – šajā rakstā.