Šajā rakstā – par pēdējā laikā veiktajām izmaiņām Lietuvas nodokļu tiesību aktos.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas nodoklis – saņemt apliecību par Lietuvā gūto ienākumu un samaksāto nodokli kļūst vieglāk
Nodokļu administrācija ir vienkāršojusi kārtību, kādā saņem apliecību par Lietuvā gūto ienākumu un samaksāto nodokli. Ar šā gada 1. martu fiziska persona drīkst iesniegt apliecības pieprasījumu Mano VMI sistēmā. Apliecību fiziskajai personai izsūta pa pastu piecu darbdienu laikā, ja tā nepieciešama papīra formā.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis – mainīs atvieglojumu BEZ izveidotiem uzņēmumiem
Parlaments ir vienojies grozīt likumu “Par brīvajām ekonomiskajām zonām” (BEZ), lai uzlabotu esošos BEZ noteikumus un padarītu Lietuvu pievilcīgāku investoriem.
Turklāt plānots grozīt arī likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN), lai izveidotu jaunu UIN atvieglojuma pieprasīšanas kārtību. Saskaņā ar grozījumu projektu BEZ reģistrētus uzņēmumus, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, atbrīvos no UIN maksāšanas par pirmajiem desmit darbības gadiem (šobrīd sešiem) un nākamos sešus gadus (šobrīd desmit) tie varēs maksāt par 50 procentiem samazinātu UIN pamatlikmi.
Grozījumu projekts arī atceļ BEZ atļauto un aizliegto darbību sarakstu. Esošais saraksts ierobežo iespējas piemērot atvieglojumu, neļaujot dažiem investoriem izmantot BEZ priekšrocības, jo viņu darbības veids nav iekļauts sarakstā. Šie grozījumi tiks vēlreiz apspriesti parlamentā.
Atkāpšanās no līguma nav vienmēr uzņēmuma vadītāja pārkāpums
Uzņēmuma vadītājs var būt pasargāts no civiltiesiskās atbildības saskaņā ar normu par saimniecisko lēmumu pieņemšanu. Uzņēmuma vadītājam draud civiltiesiskā atbildība par lēmumu, kas ir pretrunā viņa kā uzticības personas pienākumiem, vai par savu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, nevis par saimniecisku neizdarību. Ja uzņēmums atkāpjas no līguma, jo uzņēmuma vadītājs nolemj, ka šāda stratēģija vislabāk atbilst uzņēmuma interesēm, vai arī tāpēc, ka līguma izpilde objektīvi nav iespējama, tas nenozīmē, ka uzņēmuma vadītājs būtu pārkāpis savus likumā noteiktos vai fiduciāra pienākumus pret uzņēmumu.
Nevar atskaitīt priekšnodokli par formāliem darījumiem, ja nav notikusi preču piegāde
Tiesā ir izskatīts strīds par starpnieka tiesībām atskaitīt priekšnodokli, kad pircējs saņēmis preces tieši no pārdevēja. Starpnieks samaksāja pārdevējam par precēm ar bezskaidras naudas pārskaitījumu tikai pēc tam, kad pircējs bija tās saņēmis. Tiesa atzina, ka preču piegāde nav notikusi, t.i., preču īpašumtiesības netika nodotas starpniekam, jo īpašumtiesību pāreja faktiski notiek tad, kad pircējs ir tiesīgs preces atsavināt. Tādējādi starpnieka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir ierobežotas.
Precizēti noteikumi sezonas darba atļauju izsniegšanai ārvalstniekiem
Plānotie grozījumi likumā “Par nepilsoņu juridisko statusu” nosaka kārtību, kādā ārvalstniekam izsniedz atļauju strādāt sezonas darbu Lietuvā. Šādu atļauju var izsniegt, ja –
-
sezonas darbs ir iekļauts sarakstā, ko apstiprinājis sociālā nodrošinājuma un nodarbinātības ministrs;
-
Lietuvā nav pieejams šāda sezonas darba veikšanai piemērots darbinieks;
-
ārvalstnieka galvenā dzīvesvieta ir ārpus Lietuvas;
-
ārvalstnieks strādās saskaņā ar darba līgumu, kuru drīkst noslēgt tikai tieši ar darba devēju;
-
ārvalstnieka rīcībā Lietuvā būs viņam piederošs vai īrēts mājoklis.
Plānotie grozījumi arī nosaka kārtību, kādā ārvalstniekam var atļaut strādāt Lietuvā, ja Lietuvā šāds speciālists nav pieejams un ārvalstnieks atbilst darba devēja kvalifikācijas prasībām. Ārvalstnieks varēs saņemt atļauju strādāt Lietuvā tikai tad, ja darba devējs apņemas viņu nodarbināt vismaz sešus mēnešus un iesniedz dokumentus, kas apliecina ārvalstnieka kvalifikāciju un vismaz viena gada atbilstošu darba pieredzi pēdējo divu gadu laikā.
Šā gada 11. februārī ir stājies spēkā valdības lēmums Nr. 96. Lēmumā ir uzskaitītas profesijas, kurās ir nepieciešama augsta profesionālā kvalifikācija, bet Lietuvā trūkst šādu speciālistu.
