Ministru kabinetam izskatīšanai ir iesniegts PVN likuma grozījumu projekts, kurš paplašina VID tiesības izslēgt komersantu no PVN maksātāju reģistra, nosaka stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma preču importa darījumos atļaujas iegūšanai un nosaka reģistrēta PVN maksātāja atbildību par informācijas nesniegšanu VID par darījuma norisi. Par iemeslu PVN maksātāja izslēgšanai plāno uzskatīt nevis kādu pārkāpumu, bet gan, piemēram, valdes sastāva maiņu vai saimnieciskās darbības neveikšanu.
Augstākās tiesas (AT) Senāts 22.01.2019. sagatavoja spriedumu Nr.SKA-76/2019 lietā Nr.A420538012 par PVN piemērošanu Igaunijas uzņēmuma sniegtam konferences organizēšanas pakalpojumam. AT spriedumā iekļautie secinājumi par PVN piemērošanas principiem pasākumu organizēšanas pakalpojumiem ir pretēji VID mājaslapā publicētajai 13.07.2018. uzziņai. Šajā rakstā salīdzināsim AT spriedumā un VID uzziņā paustos argumentus darījuma vērtības noteikšanai pēc būtības ļoti līdzīgos apstākļos.
Sarunas par Breksita noteikumiem sākās 2017. gada 19. jūnijā – neilgi pēc Lielbritānijas vispārējām vēlēšanām. Preču tirdzniecība ar Lielbritāniju būs atkarīga no tā, vai par Breksitu tiks noslēgta vienošanās. Šajā rakstā – par būtiskajām izmaiņām, kas var ietekmēt uzņēmumus tirdzniecībā ar Lielbritāniju.
Sarunas par Breksita noteikumiem sākās 2017. gada 19. jūnijā – neilgi pēc Lielbritānijas vispārējām vēlēšanām. Preču tirdzniecība ar Lielbritāniju būs atkarīga no tā, vai par Breksitu tiks noslēgta vienošanās. Šajā rakstā – par būtiskajām izmaiņām, kas var ietekmēt uzņēmumus tirdzniecībā ar Lielbritāniju.
Eiropas Komisijas PVN komiteja periodiski publicē savu viedokli par dalībvalstu iesniegtajiem jautājumiem. Kaut arī PVN komitejas viedoklim ir tikai konsultatīvs raksturs, jo tai nav deleģētas tiesības sniegt ES tiesību normu interpretāciju, ir vērts šajā viedoklī ieklausīties. Šajā rakstā – par PVN komitejas vadlīnijām attiecībā uz klienta statusa identifikāciju un PVN reģistrācijas numura nozīmi, it īpaši nosakot pakalpojuma sniegšanas vietu (“PSV”).
2018. gada 19. decembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā C-422/17 par brīdi, kad jāaprēķina PVN, ja ceļojumu aģentūra, uz kuru attiecas īpašais režīms ceļojumu aģentūrām (ĪRCA), saņem avansu par ceļojuma pakalpojumu, ko tā sniedz ceļotājam. Šajā rakstā – par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Ar 2019. gada 1. janvāri ir plānotas izmaiņas Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) darbības noteikumos, paredzot automātisku nodokļu maksātāju izvērtēšanu un iekļaušanu PSP, piešķirot tiem Bronzas, Sudraba vai Zelta statusu. Mērķis ir vienkāršot pieteikšanās procesu un PSP iekļaut arī daļu mazo un vidējo uzņēmumu, kas atbildīs noteiktiem kritērijiem.
Šajā rakstā varat uzzināt, vai Eiropas Savienības Tiesa (EST) piekrīt sava ģenerāladvokāta iepriekš paustajam viedoklim, ka nomas pirkums ir vienots salikts darījums ar vienotu PVN piemērošanas režīmu, vai arī EST atzīst, ka nomas pirkumu tomēr veido divi patstāvīgi darījumi, un vai nodokļa maksātājam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli par vispārīgām administrācijas izmaksām, ja to vērtība ir iekļauta tikai neapliekamo darījumu vērtībā.
Iestājoties ES, Latvijai kļuva saistošas ES tiesības, kuras veido ne tikai normatīvie akti, bet arī Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumos ietvertā judikatūra. EST nolēmumos ir rodami vispārējie tiesību principi un atbilstošo tiesību normu saturs. Atbilstošā ES tiesību norma kopā ar EST normas interpretāciju veido vienotu veselumu, un Latvijas tiesību normas nedrīkst būt pretrunā EST judikatūrai. EST lēmumi ir saistoši tiesu varai, izpildvarai un likumdevēja varai, tomēr tie nepadara nacionālo normu par spēkā neesošu un to neatceļ. Ja norma nacionālajā likumā ir ieviesta neprecīzi, tad jāveic atbilstoši grozījumi. Šajā rakstā – sīkāk par paredzamajām izmaiņām PVN piemērošanā neatkarīgām personu grupām saistībā ar EST spriedumiem.
Šā gada 17. oktobrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem konsultāciju pakalpojumiem akciju iegādes darījumā, kurš no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ noticis daļēji. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Latvijā vairākās komercdarbības nozarēs cīņai ar PVN izkrāpšanu ir ieviesta īpaša apgrieztās maksāšanas kārtība (reverss). Šajā rakstā – par riskiem, ar ko jārēķinās nodokļa maksātājam, veicot šādus darījumus, kā arī par piesardzības pasākumiem, kas nepieciešami risku mazināšanai.
Starptautiskas uzņēmumu grupas, kas regulāri iesaistās pārrobežu darījumos, arvien biežāk meklē iespējas optimizēt pakalpojumu sniegšanu un mazināt to izmaksas, piemēram, slēdzot vienošanos par izmaksu segšanu (cost contribution arrangement) vai arī izveidojot atsevišķu juridisko personu, kas sniedz centralizētus pakalpojumus. Šajā rakstā Latvijas transfertcenu ("TC") kontekstā izvērtēsim citu juridisku veidojumu – Eiropas ekonomisko interešu grupu ("EEIG"), kuras galvenais mērķis ir mazināt finanšu un juridisko slogu, sniedzot atbalstu sadarbības partneriem.
