Iestājoties ES, Latvijai kļuva saistošas ES tiesības, kuras veido ne tikai normatīvie akti, bet arī Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumos ietvertā judikatūra. EST nolēmumos ir rodami vispārējie tiesību principi un atbilstošo tiesību normu saturs. Atbilstošā ES tiesību norma kopā ar EST normas interpretāciju veido vienotu veselumu, un Latvijas tiesību normas nedrīkst būt pretrunā EST judikatūrai. EST lēmumi ir saistoši tiesu varai, izpildvarai un likumdevēja varai, tomēr tie nepadara nacionālo normu par spēkā neesošu un to neatceļ. Ja norma nacionālajā likumā ir ieviesta neprecīzi, tad jāveic atbilstoši grozījumi. Šajā rakstā – sīkāk par paredzamajām izmaiņām PVN piemērošanā neatkarīgām personu grupām saistībā ar EST spriedumiem.
Šā gada 17. oktobrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem konsultāciju pakalpojumiem akciju iegādes darījumā, kurš no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ noticis daļēji. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Latvijā vairākās komercdarbības nozarēs cīņai ar PVN izkrāpšanu ir ieviesta īpaša apgrieztās maksāšanas kārtība (reverss). Šajā rakstā – par riskiem, ar ko jārēķinās nodokļa maksātājam, veicot šādus darījumus, kā arī par piesardzības pasākumiem, kas nepieciešami risku mazināšanai.
Starptautiskas uzņēmumu grupas, kas regulāri iesaistās pārrobežu darījumos, arvien biežāk meklē iespējas optimizēt pakalpojumu sniegšanu un mazināt to izmaksas, piemēram, slēdzot vienošanos par izmaksu segšanu (cost contribution arrangement) vai arī izveidojot atsevišķu juridisko personu, kas sniedz centralizētus pakalpojumus. Šajā rakstā Latvijas transfertcenu ("TC") kontekstā izvērtēsim citu juridisku veidojumu – Eiropas ekonomisko interešu grupu ("EEIG"), kuras galvenais mērķis ir mazināt finanšu un juridisko slogu, sniedzot atbalstu sadarbības partneriem.
Praksē vērojams, ka gan Latvijas, gan ārvalstu korporatīvie un privātie investori interesējas par nekustamā īpašuma (NĪ) iegādi Latvijā. Ja iepriekšējos gados investoru vidū pārsvarā bija NVS valstu pārstāvji, tad pēdējā laikā investoru profils ir dažādojies, iekļaujot ne tikai NVS, tuvākas un tālākas Ziemeļvalstis, bet arī Ķīnu un Japānu. Līdzīgas tendences ir novērojuši arī lielākie NĪ brokeri. Šo investīciju mērķi var būt dažādi, taču pārsvarā tā ir NĪ iznomāšana, sagaidot tā vērtības pieaugumu un turpmāku pārdošanu, lai saņemtu plānoto ienākumu procentu no investīcijām. Šajā rakstā – par galvenajiem nodokļu jautājumiem, ko NĪ investori analizē pirms NĪ iegādes Latvijā.
Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments ir lūdzis Eiropas Savienības Tiesai (EST) sniegt prejudiciālo nolēmumu lietā Altic SIA (“Sabiedrība”) pret VID. Šajā rakstā – par strīda būtiskajiem aspektiem.
2019. gada 30. martā būs pagājuši divi gadi, kopš Apvienotā Karaliste (AK) paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no ES. Līdz ar to, ja vien izstāšanās līgumā nebūs noteikts cits datums, AK minētajā datumā pametīs ES un kļūs par trešo valsti. Šajā rakstā – īsi par to, kas pēc Brexit mainīsies nodokļu piemērošanā.
Iepriekšējās nedēļas Īsziņās rakstījām par Eiropas Komisijas ierosinājumiem un situāciju dalībvalstīs ar PVN krāpšanas mazināšanu iekšzemes darījumos. Šajā rakstā – par Komisijas priekšlikumiem PVN krāpšanas mazināšanai darījumos ES teritorijā.
Šā gada 11. jūnijā Lietuvas nodokļu administrācija sadarbībā ar finanšu ministriju ir publicējusi oficiālas vadlīnijas par nodokļu piemērošanu ienākumam, kas gūts no kriptovalūtām. Šajā rakstā piedāvājam šo vadlīniju apkopojumu.
ES iekasētā PVN apjoms ik gadu krītas sakarā ar PVN krāpšanu un izvairīšanos no PVN maksāšanas, kā arī komersantu bankrota, maksātnespējas vai normatīvo aktu prasību neizpildes dēļ. Šajā rakstā – par Eiropas Komisijas ierosinātajām izmaiņām PVN piemērošanā, kam jāveicina PVN plaisas mazināšanās nākotnē.
Iepriekšējās nedēļas rakstā informējām par ilgstoši veiktiem iekšzemes darījumiem, kas deklarējami ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Šajā rakstā apskatīsim darījuma brīdi pārrobežu darījumos, lai konstatētu korektu taksācijas periodu nodokļa aprēķināšanai un deklarēšanai, kā arī rēķina izrakstīšanai un vajadzības gadījumā valūtas konvertēšanai.
Tuvojas brīdis, kad saskaņā ar PVN likumu būtu jādeklarē ilgstošie iekšzemes darījumi, kas veikti pēdējo sešu mēnešu laikā. PVN taksācijas perioda deklarācijā būtu jāuzrāda kalendāra gada ietvaros ilgstošā periodā veiktās preču piegādes vai sniegtie pakalpojumi, par kuriem saskaņā ar savstarpējo vienošanos gada pirmo mēnešu laikā nav izrakstīti nodokļa rēķini un nav veikti maksājumi. Deklarēšanas brīdis ir saistošs arī tad, ja nav pienākuma izrakstīt nodokļa rēķinu (piemēram, par atbrīvotiem finanšu pakalpojumiem).
Iepriekšējās nedēļas rakstā informējām par MOSS režīma būtību, administratīvajiem atvieglojumiem un reģistrācijas kārtību. Šajā rakstā – par grāmatvedības, datu glabāšanas, PVN rēķinu izrakstīšanas un PVN deklarāciju iesniegšanas prasībām uzņēmumiem, kas reģistrējušies MOSS režīmam.
Šā gada 31. maijā Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir pasludinājusi spriedumu apvienotās lietās C-660/16 un C-661/16 par priekšnodokļa atskaitīšanu, ja avanss samaksāts par preci, ko pārdevējs nav piegādājis. Šajā rakstā – par EST un ģenerāladvokāta atziņām šajā lietā.
