Reģistrācijas PVN mērķiem pienākumu nosaka ne tikai Latvijā noteiktais reģistrācijas slieksnis iekšzemes darījumiem (50 000 EUR), bet arī sniegto pakalpojumu veids citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, ja to sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta 1. daļu (par PVN samaksu atbild pakalpojuma saņēmējs), vai saņemto pakalpojumu veids, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar iepriekšminēto pantu. PVN likumā noteikts pienākums reģistrēties PVN mērķiem arī tad, ja uzņēmuma veiktās preču iegādes ES teritorijā kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 EUR (šobrīd šo slieksni var izmantot ne tikai iekšzemes, bet arī citas ES dalībvalsts PVN maksātāji). Reģistrācijas pienākums iepriekš liedza “izbaudīt” MVU statusu. Noteiktas izmaiņas jau stājušās spēkā no 2025. gada 1. janvāra, citas stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Šajā rakstā - par šīm izmaiņām.
2024. gada nogalē PricewaterhouseCoopers (PwC) veica Baltijas finanšu vadītāju aptauju, lai izprastu galvenās prioritātes, tendences un izaicinājumus finanšu funkcijas vadības jomā. Aptaujā piedalījās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu finanšu vadītāji, pārstāvot dažāda veida organizācijas – privātos uzņēmumus, biržā kotētus uzņēmumus, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.
Kā zināms, jau pašlaik uzņēmumiem, kuri veic darījumus ar valsts iestādēm (B2G), ir jāizraksta strukturēts e-rēķins. No 2026. gada 1. janvāra šī prasība būs obligāta arī uzņēmumu savstarpējos darījumos (B2B). Obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai ir paredzēts risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus – kanālus:
Nodokļu caurspīdīgums kļūst arvien svarīgāks uzņēmumu ilgtspējas kontekstā. Investori, patērētāji un citas ieinteresētās puses pievērš arvien lielāku uzmanību tam, kā uzņēmumi pārvalda savas nodokļu saistības un atspoguļo to ilgtspējas pārskatos. Iepriekš rakstījām par PwC 2023. gada pētījumu “Tax transparency and sustainability reporting in 2023” šajā jomā. Šogad PwC ir publicējis jaunu pētījumu, kas aptver vairāk nekā 850 uzņēmumu ilgtspējas pārskatu praksi 21 valstī. Šajā rakstā mēs apkoposim PwC 2024. gada globālā pētījuma “Global Tax Transparency and Tax Sustainability Reporting Study” galvenos konstatējumus.
Šobrīd tehnoloģiju pasaulē aktuāls temats ir viedie aģenti. Tas ir jauns jau esošo MI risinājumu paveids, kas palīdz automatizēt procesus un uzlabot efektivitāti, radot katram darbiniekam iespēju iegūt savu personīgo asistentu. Pēdējā gada laikā tādi MI rīki kā tērzēšanas roboti jeb čatboti ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. 2024. gada augustā PwC veiktajā aptaujā 73% no respondentiem atklāja, ka jau ikdienā lieto vai plāno lietot tādus čatbotus kā Microsoft Copilot un ChatGPT. Tomēr šobrīd uzmanības centrā arvien vairāk nonāk viedie aģenti, kuri apvieno čatbotu spēju klāstu ar plašākām automatizācijas un personalizācijas iespējām.
Digitālā transformācija ir radījusi ne tikai iespējas, bet arī jaunas izvēles uzņēmumiem visā pasaulē. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir e-rēķinu ieviešana, kas piedāvā būtiskas priekšrocības – izmaksu samazināšanu, procesu automatizāciju un precizitātes uzlabošanu. Tomēr e-rēķinu ieviešana var būt arī izaicinājuiem pilna, un uzņēmumiem ir jāizvēlas, vai izstrādāt iekšēju risinājumu vai izmantot ārpakalpojumus. Šajā rakstā aplūkosim abu pieeju būtību, priekšrocības un izaicinājumus, lai palīdzētu uzņēmumiem pieņemt pārdomātu lēmumu.
Kā zināms, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir unikāls forums un globāli atzīts ekspertīzes centrs, kas dalībvalstīm, tostarp, Latvijai dod iespēju efektīvi risināt tās interesējošos jautājumus par transfertcenu atbilstību.
Šajā īsziņā - par ESAO izstrādātajām Summas B vadlīnijām saistītajiem uzņēmumiem, kuri veic preču izplatītāja funkciju uzņēmumu grupā.
Valsts atbalsts un konkurences neitralitāte ir divi publiskajām personām nozīmīgi institūti, kurus ievērojot, nodrošina publisko personu darbības tirgū taisnīgumu un efektivitāti. Šie principi ir būtiski, lai novērstu tirgus izkropļojumus un veicinātu godīgu konkurenci starp publiskā un privātā sektora uzņēmumiem. Lai arī pēdējā laikā šie jēdzieni ir piesaistījuši plašāku uzmanību, to savstarpējā mijiedarbība vēl nav pietiekami izpētīta. Šajā rakstā aplūkots, kā tie ietekmē un papildina viens otru.
2025. gada 1. janvārī stājās spēkā būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) regulējumā. Turpinot mūsu tradīciju, esam sagatavojuši pārskatu par IIN, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un solidaritātes nodokļa (SN) piemērošanu darba algai 2025. gadā.
Baltijas valstīs transfertcenu (TC) dokumentācijas formāts un tajā norādāmās informācijas apjoms ir lielā mērā vienveidīgs un atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskatītajam TC dokumentācijas standartam. Tomēr būtiski atšķiras Latvijas un tās Baltijas kaimiņvalstu noteiktās robežvērtības, kuras pārsniedzot, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam (NM) rodas pienākums sagatavot un ik gadu vai pēc pieprasījuma iesniegt nodokļu administrācijai TC dokumentāciju. Turklāt ir noteikti atšķirīgi TC dokumentācijas sagatavošanas termiņi un paredzētā atbildība par obligāto pienākumu nepildīšanu. Atšķiras arī pieeja tirgus cenas (vērtības) noteikšanā katrā no Baltijas valstīm.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2225 paredz uzlikt uzņēmējiem pienākumu ievērot godīgu attieksmi un caurspīdību kredītu reklāmās un līgumos, tādējādi veicinot patērētāju tiesību aizsardzību un vienotā tirgus efektivitāti.
E-rēķinu izmantošana kļūst par nozīmīgu rīku uzņēmumos visā pasaulē, veicinot efektivitāti, samazinot kļūdu iespējamību un nodrošinot atbilstību nodokļu regulējumam. Tomēr uzņēmumiem, kas izvēlējušies grāmatvedības funkcijas deleģēt ārpakalpojumu sniedzējiem, rodas jautājumi par to, kam jāuzņemas atbildība par e-rēķinu ieviešanu un pārvaldību. Šajā rakstā aplūkotas galvenās lomas, atbildības un sadarbības principi, kas palīdzēs uzņēmumiem veiksmīgi ieviest e-rēķinu sistēmu.
Uzņēmumiem, īpaši uzņēmumiem ar pārrobežu darbību, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana nav vienkārša.
Ne tikai pārrobežu aspektā, bet arī attiecībā uz iekšzemes darījumiem ne reizi vien esam diskutējuši par to, kā pakalpojumu sniedzēja darījuma vērtību ietekmē iekārta, kuru tam bez atlīdzības nodevis pakalpojuma pasūtītājs. Praksē mēdz būt situācijas, kurās pakalpojuma sniedzējam trūkst kādas specifiskas iekārtas, lai tas pasūtītājam varētu sniegt pakalpojumu, un tad pasūtītājs pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu bez atlīdzības nodod pakalpojuma sniedzējam. Nebija arī pārliecības, vai šāda darījuma struktūra ietekmē pakalpojuma saņēmēja tiesības atskaitīt priekšnodokli attiecībā uz nodoto iekārtu.
Par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām šādā darījuma struktūrā savā nesenajā spriedumā lietā C 475/23, Voestalpine Giesserei Linz GmbH, izteikusies Eiropas Savienības Tiesa (EST).
Šajā rakstā piedāvājam EST skatījumu uz šo jautājumu.
Valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums veidot piekļūstamu saturu tīmekļvietnēs jau kopš 2016. gada. To paredz 2016. gadā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību. Tomēr izpēte liecina, ka cilvēkiem ar invaliditāti joprojām ir lielas grūtības piekļūt informācijai sev nepieciešamā veidā. Piemēram, šā gada augustā pēc 15 valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapu izpētes tiesībsargs secinājis, ka neviena no tām nav pilnvērtīgi piekļūstama cilvēkiem ar invaliditāti. Šajā rakstā skaidrosim, kas tieši ir piekļūstamība un kāpēc tā ir svarīga arī uzņēmumiem, kā arī aplūkosim digitālo resursu un pakalpojumu piekļūstamības būtību, pamatojumu, normatīvo regulējumu, praksi un ieteikumus sekmīgai piekļūstamības nodrošināšanai.
Gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanas ietvaros šā gada 4. decembrī Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā, kuras ir stājušās jau spēkā, bet būs piemērojamas ar 2025. gada 1. janvāri. Šajā rakstā aplūkosim svarīgākās izmaiņas, kas ietekmēs gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus, ieviešot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un citās nodokļu jomās.
