Šā gada 2. jūlijā Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) pasludināja spriedumu lietā C-835/18 (SC Terracult SRL). Strīds bija par nodokļu administrācijas atteikumu ļaut PVN maksātājam labot rēķinus pēc nodokļu administrācijas veiktās nodokļu pārbaudes, kuras rezultātā bija aprēķināts valsts budžetā papildus maksājamais nodoklis, tādējādi liedzot šim PVN maksātājam tiesības uz nodokļa atmaksu. Nodokļu administrācijas lēmums bija galīgs, jo PVN maksātājs bija tam piekritis. PVN maksātājs vēlējās labot rēķinus, pamatojoties uz jauniem faktiem, kuri nodokļu administrācijas lēmuma pieņemšanas brīdī nebija zināmi, bet kuru rezultātā strīdus darījumiem tika piemērota nodokļa apgrieztā maksāšana.
Kaut arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILL/TPFN”) likums ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadus, dažiem likuma subjektiem joprojām ir grūti noteikt “politiski nozīmīgas personas” statusu.
Lai gan Latvija P2P kreditēšanā ir viena no Eiropas līderēm, Covid-19 krīze ir satricinājusi arī fintech nozari. Kā norāda finanšu blogeris Kristaps Mors, pēdējos mēnešos četras Latvijas interneta platformas ir slēgtas vai pārtraukušas izmaksāt naudu. Viņaprāt, tendencei turpinoties, Latvija var kļūt slavena kā šīs nozares krāpšanas centrs. Pieņemam, ka šos signālus uztver arī VID un Datu valsts inspekcija, kas turpina rūpīgi sekot līdzi nozares uzņēmējdarbībai, lai fintech uzņēmumi ievērotu normatīvo aktu prasības.
Ar ko atšķiras termiņuzturēšanās atļauja no ES Zilās kartes? Lai gan abi dokumenti dod tiesības ārzemniekam noteiktu laikposmu uzturēties Latvijā, pastāv būtiskas atšķirības, kas jāņem vērā, izvēloties vienu no tiem. Šajā rakstā – par piecām galvenajām atšķirībām starp termiņuzturēšanās atļauju un ES Zilo karti.
Likums “Par nodokļiem un nodevām” atļauj VID pie noteiktiem nosacījumiem apturēt nodokļu maksātāja (“NM”) saimniecisko darbību, piemēram, konstatējot, ka tas izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Līdz šim VID pārāk plaši interpretējis savas tiesības tik būtiski ierobežot komersanta darbību. Nesen Augstākā tiesa par to sniedza nozīmīgu skaidrojumu.
Nelabvēlīgu un nozīmīgu notikumu, piemēram, kara, krīzes vai pandēmijas laikā ir zināma cilvēku grupa, kas cenšas izmantot valstī esošo ārkārtējo situāciju savās interesēs. Nav pārsteigums, ka šī parādība aktualizējusies arī šobrīd, reaģējot uz Covid-19 starptautisko uzliesmojumu. Pašā pandēmijas sākumā kiberdrošības uzņēmumi un ziņu aģentūras atkārtoti brīdināja par pikšķerēšanas (phishing) uzbrukumu pieaugumu, kad cilvēkiem tiek nosūtīti vīrusu ziņojumi no iestādēm, piemēram, Pasaules veselības organizācijas, vilinot viņus savās ierīcēs lejupielādēt ļaunprātīgu programmatūru.
Lai nodrošinātu primāri Latvijas iedzīvotāju nodarbinātību, Latvijas normatīvie akti darba devējiem, kas vēlas nodarbināt trešo valstu personas, uzliek pienākumu ievērot dažādus kritērijus, tostarp nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā. Tikai izpildot ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus, darba devējs Latvijā var nodarbināt ārzemnieku, kurš ieguvis vīzu vai uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību. Šajā rakstā – par minimālās darba samaksas izmaiņām, kas piemērojamas ar šā gada 1. aprīli.
Pašizolācija un karantīna, kā arī robežu slēgšana daudziem ir radījusi sarežģījumus. Viens no jautājumiem ir, kā nodrošināt tiesību normām atbilstošu dokumentu parakstīšanu attālināti. Piemēram, varētu būt apgrūtināta dokumentu pārsūtīšana pa pastu starp valstīm, kā arī notāra apliecinājuma iegūšana, dokumentu apostille. Šajā rakstā – par dokumentu elektronisku parakstīšanu attālināti Latvijā un citās valstīs.
Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai gan uzņēmumi, gan valsts un pašvaldību iestādes ir ieviesušas pasākumus, lai aizsargātu darbiniekus, klientus, kā arī citas personas pret iespējamajiem draudiem to veselībai, lai vienlaikus turpinātu darbu apjomā, kāds ir iespējams, ņemot vērā noteikto ārkārtējo situāciju. Ievērojot jaunos apstākļus, papildus tiek vākta un apstrādāta jauna veida informāciju par fiziskām personām, piemēram, vai tām novērojami vīrusa simptomi, vai persona kontaktējusies ar kādu personu, kas varētu būt inficēta, tostarp jebkuras ar Covid-19 saistītās pārbaudes un to rezultāti, kā arī cita informācija, kas saistīta ar vietām, ko apmeklējusi persona.
Darbaspēka trūkuma aizpildīšanai darba devēji Latvijā arvien biežāk izvēlas piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm. Darba līgums ir visbiežāk izvēlētais pamats trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai. Šajā rakstā – par pieciem faktoriem, kas jāņem vērā, slēdzot darba līgumu ar trešās valsts pilsoni.
Globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS) plaši sākuši izmantot arī darba devēji, lai kontrolētu un novērotu savu darbinieku izmantotos transportlīdzekļus vai iekārtas. Šajā rakstā – par darbinieka privātuma ierobežojumiem, kas rodas, ja darba devējs savās iekārtās izmanto GPS izsekošanu, kā arī par aktuālo Eiropas tiesu praksi.
