Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILL/TPFN”) likuma 18.² panta pirmo daļu UR ir tiesības pieprasīt īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī PLG personas datus apliecinoša dokumenta kopiju. Praksē šādu dokumentāro pamatojumu pieprasa vienmēr. Tātad vienlaikus ar pieteikumu informācijas par PLG reģistrācijai var sagatavot un iesniegt dokumentāro pamatojumu, lai nepaildzinātu izskatīšanas un pozitīva lēmuma pieņemšanas procesu.

 

Dokumentāro pamatojumu pieprasa attiecībā uz visām personām vai juridiskiem veidojumiem, kas tieši vai netieši veido sabiedrības dalībnieku struktūru. Standarta gadījumos par dokumentāro pamatojumu ir uzskatāma komersanta reģistrācijas valsts komercreģistra izziņa, kas satur informāciju par personas dalībniekiem, vai cits šādai izziņai pielīdzināms publisks dokuments. Tomēr pastāv gadījumi, kad ārvalsts, kurā sabiedrība reģistrēta, neizsniedz dokumentu, kas apliecinātu dalībnieku sastāvu. Risinājums šādai situācijai ir iesniegt dokumentu, kas atspoguļo sabiedrības valdes locekļu vai citu paraksttiesīgo personu pārstāvības tiesības, un dalībnieku sarakstu, ko parakstījusi šāda paraksttiesīga persona.

 

Kopš stājies spēkā pienākums iesniegt informāciju par PLG, ir novērotas dažas būtiskas iezīmes attiecībā uz UR praksi, pārbaudot sniegto ziņu patiesumu.

 

Pirmkārt, UR nepaļaujas uz ārvalstu reģistros ierakstīto informāciju. Pat ja kādā ES dalībvalsts reģistrā ir pieejama informācija par PLG, UR tik un tā pieprasa dokumentāro pamatojumu, lai pārliecinātos par kontroles veidu un personām, caur kurām PLG šo kontroli īsteno. Tā kā pienākums iesniegt pilnīgu dokumentāro pamatojumu sabiedrībām var būt liels slogs, ir nepieciešams nodrošināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību un PLG informācijas atzīšanu.

 

Otrkārt, ne vienmēr var paļauties uz konsekventu UR valsts notāru praksi un skatījumu. Ir gadījies, ka UR valsts notārs, izskatot pieteikumu, ir atlicis reģistrāciju un lūdzis iesniegt papildu dokumentus. Lai gan lēmumā par reģistrācijas atlikšanu vairumā gadījumu būs norādīts, kādus papildu dokumentus/informāciju nepieciešams iesniegt, var gadīties, ka notārs otrajā pieteikuma izskatīšanas reizē konstatē trūkumus, ko iepriekš nebija konstatējis. Lai izvairītos no šādām situācijām, iesniedzējam būtu jābūt izpratnei par PLG identificēšanu un pašam jāpārliecinās par pilnīgu pieteikuma un pamatojuma dokumentu iesniegšanu.

 

Treškārt, UR prakse attiecībā uz iesniegtās informācijas pārbaudīšanu ir kļuvusi daudz pretimnākošāka. Neskaidrību gadījumā UR valsts notāri automātiski neatliek izmaiņu reģistrāciju, kā tas varbūt sākotnēji tika darīts. Tā vietā, paralēli rūpīgai iesniegto dokumentu izpētei notiek arī publiski pieejamās informācijas izpēte, kā arī sazināšanās ar iesniedzēju telefoniski pirms lēmuma pieņemšanas, lai precizētu interesējošos jautājumus. Ja publiski pieejamā informācija ir pietiekami ticama, UR valsts notāri mēdz pārliecināties par informācijas patiesumu arī šādā veidā, kas vēl pirms gada netika praktizēts.

 

 

NILL/TPFN likums uzliek sabiedrībai pienākumu paziņot UR par izmaiņām informācijā par PLG nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no informācijas uzzināšanas dienas. Tātad sabiedrībai nepārtraukti jāseko līdzi savai dalībnieku struktūrai un jāreģistrē aktuālā informācija par PLG.

 

Šādas atšķirības var tikt konstatētas no citiem NILL/TPFN likuma subjektiem vai uzraudzības un kontroles institūcijām. Šādiem gadījumiem UR ir izstrādājis šā gada 27. martā apstiprinātās vadlīnijas.¹ Līdz ar to par atšķirībām informācijā vai par aizdomām, ka sabiedrības reģistrētā informācija neatbilst faktiskajai situācijai, var nosūtīt e-pastu uz kluda@ur.gov.lv.

 

 

Neskatoties uz jau iegūto pieredzi un izpratni par PLG identifikācijas un reģistrācijas procesu, būtu savlaicīgi jāidentificē iespējamie procesa sarežģījumi. Piemēram, UR ir atzinis, ka nākotnē plāno nodrošināt dokumentu iesniegšanu tikai elektroniski. Tas palielinās slogu komersantiem, jo visi dokumenti būs jāpārvērš elektroniski sagatavotos norakstos. Turklāt ārvalstīs izdotiem dokumentiem jābūt iztulkotiem valsts valodā un tulkojumiem jābūt notariāli apliecinātiem. PLG reģistrācijas procesā iesniedzamo dokumentu skaits atsevišķos gadījumos pat mērāms desmitos. Līdz ar to papildus esošajiem šķēršļiem varam sagaidīt jaunus izaicinājumus.
________________________________