2019. gada 28. decembrī stājās spēkā grozījumi 2014. gada 28. janvāra MK noteikumos Nr. 55 par ārzemnieku nodarbināšanu. Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos ir atvieglota trešo valstu pilsoņu nodarbināšana pie darba devēja Latvijā. Šajā rakstā – sīkāk par grozījumiem un atviegloto kārtību.
Pēdējā laikā dzirdēts, ka labāk reģistrēt savu uzņēmumu kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektu, nevis saņemt VID vēstuli, ka VID gatavojas pārbaudīt uzņēmuma kā likuma subjekta iekšējās kontroles sistēmu, kura neeksistē. Šajā rakstā – par to, cik šīs runas ir patiesas.
Informācijas tehnoloģiju izmantošana darba vietā kļūst arvien plašāk izplatīta. Piemēram, tiek izmantotas profilēšanas programmas, kas prēmiju aprēķināšanas vajadzībām ņem vērā darbinieku pavadīto laiku datorā un konkrētās programmās vai arī vērtē darba laikā izmantotās interneta adreses. Tāpat darba devēji bieži vien veic e-pasta un interneta kontroli vai sarunu ierakstīšanu, lai kontrolētu darbinieka dienas gaitas un to produktivitāti. Šajā rakstā – par to, kādos gadījumos tas ir atļauts un kurā brīdī darba devēja uzraudzības pasākumi vai to apjoms pārkāpj darbinieka privātumu.
Šā gada 1. maijā ir stājies spēkā Trauksmes celšanas likums, kas dod ikvienam tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu. Likumā noteikts, ka trauksmi par pārkāpumiem var celt, izvēloties vienu no trauksmes celšanas mehānismiem, tostarp iekšējo trauksmes celšanas sistēmu (ITCS). Šajā rakstā ir aprakstītas prasības un ieteikumi ITCS izveidei un pilnveidei.
Patiesās darījuma būtības slēpšana jeb aizstāšana ar citu darījumu nolūkā gūt nodokļu priekšrocības nav neparasts gadījums, kuru nācies izšķirt tiesai. Šoreiz aplūkojamais spriedums pasludināts par labu VID, atzīstot, ka nodokļu maksātājs nepamatoti atskaitījis priekšnodokli saskaņā ar darījuma partnera noformētajiem faktūrrēķiniem par kustamas mantas iegādi, jo šie darījumi uzskatāmi par uzņēmuma pāreju, ko neapliek ar PVN.
Lai cīnītos pret nodokļu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas nacionālā un starptautiskā līmenī, tiek izstrādāti atbilstoši normatīvie akti un skaidroti tajos ietvertie jēdzieni. Pēdējo gadu laikā valstis savos nacionālajos normatīvajos aktos un nodokļu konvencijās ievieš pretizvairīšanas normas, sekojot ESAO izstrādātajām vadlīnijām. Šie apstākļi uzsver nepieciešamību vērtēt starptautisko grupu darījumu komerciālo saturu un biznesa mērķus. Ekonomiskās būtības noskaidrošana ir viens no būtiskajiem kritērijiem, kas jāizvērtē, lai varētu noteikt, vai uzņēmuma peļņa tiek aplikta ar nodokli tajā valstī, kurā tā ir reāli gūta, un vai nenotiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Šajā rakstā – sīkāk par ekonomiskās būtības jēdzienu.
VID turpina veikt pārbaudes ārpakalpojumu grāmatvedības un nodokļu konsultāciju pakalpojumu uzņēmumos, lai pārliecinātos, vai tiek izpildītas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasības.
Labvēlīga darba vide ir viens no faktoriem, kas veicina darbinieka produktivitāti. Taču darbiniekiem savā darba vietā nākas saskarties arī ar konsekventi negatīvu vēršanos pret sevi. Rezultātā personai atrašanās darba vietā kļūst nepanesama. Šajā rakstā – par emocionālās vardarbības veidiem, pazīmēm un apkarošanas iespējām.
Latvijas izdota darba atļauja, piemēram, Baltkrievijas pilsonim nedod tiesības strādāt citās ES dalībvalstīs. Šajā rakstā – sīkāk par trešo valstu pilsoņu pārcelšanu starptautiskas uzņēmumu grupas ietvaros un trešo valstu pilsoņu mobilitāti ES teritorijā.
Datu valsts inspekcija ir atzinusi, ka videonovērošanas ierīču uzstādīšana darba vietā ar skaņas ierakstu nav tiesiska, ja vien normatīvie akti tieši nepieļauj to izmantošanu. Šajā rakstā – par videonovērošanu no Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību viedokļa.
