Šā gada 1. maijā ir stājies spēkā Trauksmes celšanas likums, kas dod ikvienam tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu. Likumā noteikts, ka trauksmi par pārkāpumiem var celt, izvēloties vienu no trauksmes celšanas mehānismiem, tostarp iekšējo trauksmes celšanas sistēmu (ITCS). Šajā rakstā ir aprakstītas prasības un ieteikumi ITCS izveidei un pilnveidei.
Patiesās darījuma būtības slēpšana jeb aizstāšana ar citu darījumu nolūkā gūt nodokļu priekšrocības nav neparasts gadījums, kuru nācies izšķirt tiesai. Šoreiz aplūkojamais spriedums pasludināts par labu VID, atzīstot, ka nodokļu maksātājs nepamatoti atskaitījis priekšnodokli saskaņā ar darījuma partnera noformētajiem faktūrrēķiniem par kustamas mantas iegādi, jo šie darījumi uzskatāmi par uzņēmuma pāreju, ko neapliek ar PVN.
Lai cīnītos pret nodokļu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas nacionālā un starptautiskā līmenī, tiek izstrādāti atbilstoši normatīvie akti un skaidroti tajos ietvertie jēdzieni. Pēdējo gadu laikā valstis savos nacionālajos normatīvajos aktos un nodokļu konvencijās ievieš pretizvairīšanas normas, sekojot ESAO izstrādātajām vadlīnijām. Šie apstākļi uzsver nepieciešamību vērtēt starptautisko grupu darījumu komerciālo saturu un biznesa mērķus. Ekonomiskās būtības noskaidrošana ir viens no būtiskajiem kritērijiem, kas jāizvērtē, lai varētu noteikt, vai uzņēmuma peļņa tiek aplikta ar nodokli tajā valstī, kurā tā ir reāli gūta, un vai nenotiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Šajā rakstā – sīkāk par ekonomiskās būtības jēdzienu.
VID turpina veikt pārbaudes ārpakalpojumu grāmatvedības un nodokļu konsultāciju pakalpojumu uzņēmumos, lai pārliecinātos, vai tiek izpildītas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasības.
Labvēlīga darba vide ir viens no faktoriem, kas veicina darbinieka produktivitāti. Taču darbiniekiem savā darba vietā nākas saskarties arī ar konsekventi negatīvu vēršanos pret sevi. Rezultātā personai atrašanās darba vietā kļūst nepanesama. Šajā rakstā – par emocionālās vardarbības veidiem, pazīmēm un apkarošanas iespējām.
Latvijas izdota darba atļauja, piemēram, Baltkrievijas pilsonim nedod tiesības strādāt citās ES dalībvalstīs. Šajā rakstā – sīkāk par trešo valstu pilsoņu pārcelšanu starptautiskas uzņēmumu grupas ietvaros un trešo valstu pilsoņu mobilitāti ES teritorijā.
Datu valsts inspekcija ir atzinusi, ka videonovērošanas ierīču uzstādīšana darba vietā ar skaņas ierakstu nav tiesiska, ja vien normatīvie akti tieši nepieļauj to izmantošanu. Šajā rakstā – par videonovērošanu no Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību viedokļa.
Kontroles pasākumu ietvaros dažādos posmos VID ir tiesīgs piemērot sava iespējamā lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļus. Pirms gada VID tiesības šajā jautājumā tika paplašinātas, un šādas paplašināšanas ietekmi aktīvi jūt tie uzņēmēji un privātpersonas, kurus VID pārbauda šobrīd. Vienlaikus ir pamats secināt, ka jauniegūto tiesību izmantošana kļūst formāla un nepamatoti ierobežo nodokļu maksātāju tiesības.
Attālinātais darbs jeb darbs no mājām kļūst arvien populārāks, ļaujot darbiniekam daudz brīvāk plānot savu laiku un veiksmīgāk apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Lai gan šķiet, ka darbs no mājām nozīmē, ka darbinieks organizē un plāno savu darbu pēc sirds patikas ar nosacījumu, ka darbs ir izdarīts un darba līgumā paredzētās stundas nostrādātas, jāatceras, ka Darba likumā iekļautie darba laika nosacījumi tomēr netiek atcelti.
Kredītiestādes Latvijā piedāvā klientiem iespēju iesaistīties grupas kontā (cash pool), taču tā izveide un uzturēšana ietver nodokļu un juridiskos riskus, kā arī rada neskaidrības, kas var atturēt personas no izdevumu mazināšanas un naudas līdzekļu efektīvas pārvaldīšanas. Šis rakstu sērijas apskats analizē grupkonta juridiskos riskus un sekas. Daži no grupkonta izveides un pārvaldības aspektiem būs atkarīgi no tā, vai tas izveidots uzņēmumu grupas ietvaros vai arī apvieno savstarpēji nesaistītu sabiedrību naudas līdzekļus. Šajā rakstā – par abu grupkonta variantu juridiskajām sekām.