Lai gan Latvija P2P kreditēšanā ir viena no Eiropas līderēm, Covid-19 krīze ir satricinājusi arī fintech nozari. Kā norāda finanšu blogeris Kristaps Mors, pēdējos mēnešos četras Latvijas interneta platformas ir slēgtas vai pārtraukušas izmaksāt naudu. Viņaprāt, tendencei turpinoties, Latvija var kļūt slavena kā šīs nozares krāpšanas centrs. Pieņemam, ka šos signālus uztver arī VID un Datu valsts inspekcija, kas turpina rūpīgi sekot līdzi nozares uzņēmējdarbībai, lai fintech uzņēmumi ievērotu normatīvo aktu prasības.
Ar ko atšķiras termiņuzturēšanās atļauja no ES Zilās kartes? Lai gan abi dokumenti dod tiesības ārzemniekam noteiktu laikposmu uzturēties Latvijā, pastāv būtiskas atšķirības, kas jāņem vērā, izvēloties vienu no tiem. Šajā rakstā – par piecām galvenajām atšķirībām starp termiņuzturēšanās atļauju un ES Zilo karti.
Likums “Par nodokļiem un nodevām” atļauj VID pie noteiktiem nosacījumiem apturēt nodokļu maksātāja (“NM”) saimniecisko darbību, piemēram, konstatējot, ka tas izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Līdz šim VID pārāk plaši interpretējis savas tiesības tik būtiski ierobežot komersanta darbību. Nesen Augstākā tiesa par to sniedza nozīmīgu skaidrojumu.
Nelabvēlīgu un nozīmīgu notikumu, piemēram, kara, krīzes vai pandēmijas laikā ir zināma cilvēku grupa, kas cenšas izmantot valstī esošo ārkārtējo situāciju savās interesēs. Nav pārsteigums, ka šī parādība aktualizējusies arī šobrīd, reaģējot uz Covid-19 starptautisko uzliesmojumu. Pašā pandēmijas sākumā kiberdrošības uzņēmumi un ziņu aģentūras atkārtoti brīdināja par pikšķerēšanas (phishing) uzbrukumu pieaugumu, kad cilvēkiem tiek nosūtīti vīrusu ziņojumi no iestādēm, piemēram, Pasaules veselības organizācijas, vilinot viņus savās ierīcēs lejupielādēt ļaunprātīgu programmatūru.
Lai nodrošinātu primāri Latvijas iedzīvotāju nodarbinātību, Latvijas normatīvie akti darba devējiem, kas vēlas nodarbināt trešo valstu personas, uzliek pienākumu ievērot dažādus kritērijus, tostarp nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā. Tikai izpildot ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus, darba devējs Latvijā var nodarbināt ārzemnieku, kurš ieguvis vīzu vai uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību. Šajā rakstā – par minimālās darba samaksas izmaiņām, kas piemērojamas ar šā gada 1. aprīli.
Pašizolācija un karantīna, kā arī robežu slēgšana daudziem ir radījusi sarežģījumus. Viens no jautājumiem ir, kā nodrošināt tiesību normām atbilstošu dokumentu parakstīšanu attālināti. Piemēram, varētu būt apgrūtināta dokumentu pārsūtīšana pa pastu starp valstīm, kā arī notāra apliecinājuma iegūšana, dokumentu apostille. Šajā rakstā – par dokumentu elektronisku parakstīšanu attālināti Latvijā un citās valstīs.
Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai gan uzņēmumi, gan valsts un pašvaldību iestādes ir ieviesušas pasākumus, lai aizsargātu darbiniekus, klientus, kā arī citas personas pret iespējamajiem draudiem to veselībai, lai vienlaikus turpinātu darbu apjomā, kāds ir iespējams, ņemot vērā noteikto ārkārtējo situāciju. Ievērojot jaunos apstākļus, papildus tiek vākta un apstrādāta jauna veida informāciju par fiziskām personām, piemēram, vai tām novērojami vīrusa simptomi, vai persona kontaktējusies ar kādu personu, kas varētu būt inficēta, tostarp jebkuras ar Covid-19 saistītās pārbaudes un to rezultāti, kā arī cita informācija, kas saistīta ar vietām, ko apmeklējusi persona.
Darbaspēka trūkuma aizpildīšanai darba devēji Latvijā arvien biežāk izvēlas piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm. Darba līgums ir visbiežāk izvēlētais pamats trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai. Šajā rakstā – par pieciem faktoriem, kas jāņem vērā, slēdzot darba līgumu ar trešās valsts pilsoni.
Globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS) plaši sākuši izmantot arī darba devēji, lai kontrolētu un novērotu savu darbinieku izmantotos transportlīdzekļus vai iekārtas. Šajā rakstā – par darbinieka privātuma ierobežojumiem, kas rodas, ja darba devējs savās iekārtās izmanto GPS izsekošanu, kā arī par aktuālo Eiropas tiesu praksi.
2019. gada 28. decembrī stājās spēkā grozījumi 2014. gada 28. janvāra MK noteikumos Nr. 55 par ārzemnieku nodarbināšanu. Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos ir atvieglota trešo valstu pilsoņu nodarbināšana pie darba devēja Latvijā. Šajā rakstā – sīkāk par grozījumiem un atviegloto kārtību.
Pēdējā laikā dzirdēts, ka labāk reģistrēt savu uzņēmumu kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektu, nevis saņemt VID vēstuli, ka VID gatavojas pārbaudīt uzņēmuma kā likuma subjekta iekšējās kontroles sistēmu, kura neeksistē. Šajā rakstā – par to, cik šīs runas ir patiesas.
Informācijas tehnoloģiju izmantošana darba vietā kļūst arvien plašāk izplatīta. Piemēram, tiek izmantotas profilēšanas programmas, kas prēmiju aprēķināšanas vajadzībām ņem vērā darbinieku pavadīto laiku datorā un konkrētās programmās vai arī vērtē darba laikā izmantotās interneta adreses. Tāpat darba devēji bieži vien veic e-pasta un interneta kontroli vai sarunu ierakstīšanu, lai kontrolētu darbinieka dienas gaitas un to produktivitāti. Šajā rakstā – par to, kādos gadījumos tas ir atļauts un kurā brīdī darba devēja uzraudzības pasākumi vai to apjoms pārkāpj darbinieka privātumu.
