Audita rezultāti var nepatīkami pārsteigt nodokļu maksātāju (“NM”). Ja lēmuma apstrīdēšana nav devusi pozitīvu risinājumu, bet tiesvedības ierosināšana nav pieņemams solis, ir vērts apsvērt iespēju vienoties ar VID un tādējādi samazināt lēmuma nelabvēlīgo ietekmi uz NM saimniecisko darbību vai materiālo stāvokli.

Iepriekšējā nedēļā publicētā raksta nobeigums.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudzi darba devēji pieņem lēmumu noteikt darbiniekiem attālinātā darba režīmu. Vai darbinieks var no tā atteikties?

Jautājums par uzņēmuma faktiskā īpašnieka – patiesā labuma guvēja (“PLG”) – identitātes informācijas sniegšanu joprojām ir samērā aktuāls, kaut arī ir daudz tiesību aktu, rekomendāciju un vadlīniju.

Praksē arvien biežāk nākas saskarties ar jautājumu, ar ko atšķiras komandējums no darbinieka nosūtīšanas. Šajā rakstā – par būtiskajām atšķirībām un abu jēdzienu nošķiršanas kritērijiem.

Pieņemot vienu no līdz šim svarīgākajiem spriedumiem (2020. gada 16. jūlija spriedums lietā C-311/18 “Datu aizsardzības komisārs pret Facebook Ireland & Maximillian Schrems), kurā uzsvērtas pamattiesības uz privātumu saistībā ar personas datu nosūtīšanu uz trešajām valstīm, Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir uzturēt augsta līmeņa aizsardzību personas datiem, kas no EEZ valstīm tiek nosūtīti uz trešajām valstīm. Spriedums ir radījis virkni jautājumu par juridisko pamatu personas datu nosūtīšanai uz trešajām valstīm. Tā kā spriedumā uzsvērta nosūtīšana uz ASV, šajā rakstā noskaidrosim, kā uzņēmumiem rīkoties šobrīd, kad spriedums stājies spēkā.

Šajā rakstā aplūkots, kādos gadījumos būtu jāsaņem dalībnieka piekrišana, slēdzot darījumus ar saistītām personām Komerclikuma (“KL”) izpratnē.

Šā gada 1. jūlijā ir zaudējis spēku Administratīvo pārkāpumu kodekss, kurš teju 35 gadus regulēja jautājumus par administratīvo atbildību, tostarp nodokļu jomā. Tā vietā spēkā stājies Administratīvās atbildības likums (“AAL”), kas pieņemts vērienīgās administratīvās atbildības reformas ietvaros. AAL nav tikai vecā kodeksa uzlabota versija – jaunā likuma struktūra un regulējums būtiski atšķiras no ierastā, tādēļ pirmais ieskats tajā var izraisīt apjukumu. Šajā rakstā – par to, kur meklējami pārkāpumu sastāvi, par kādiem pārkāpumiem nodokļu jomā ir paredzēta administratīvā atbildība, kā arī ieskats citos saistītos jautājumos.

Iepriekšējās Īsziņās publicētā raksta nobeigums.

Šā gada 2. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Imigrācijas likuma projekts, kurš ievieš daudzas būtiskas izmaiņas, it īpaši vīzu un termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas procesā. Lai gan Ministru kabinetam projekta izskatīšana vēl priekšā, ir vērts jau laikus iepazīties ar grozījumiem un apzināt no tiem izrietošās sekas. Šajā rakstā – par piecām būtiskām izmaiņām, kas jāņem vērā pēc 2021. gada 3. maija, kad stāsies spēkā Imigrācijas likuma jaunā redakcija.

Ikdienas darbā katram uzņēmumam nākas sazināties ar piegādātājiem, pasūtītājiem, izplatītājiem un klientiem. Praksē bieži novērojams, ka uzņēmuma darbinieki neapzinās, ka arī viņi ar savu darbību, pat pildot savus ikdienas darba pienākumus, var pārkāpt konkurences tiesības, kas var novest pie konkrētā uzņēmuma sodīšanas un arī reputācijas zaudēšanas. Pat viens e-pasts, ko uzņēmuma darbinieks nosūtījis, veicot savus darba pienākumus, varētu būt konkurences tiesību pārkāpuma elements un veicināt uzraugošo iestāžu aizdomas par to, ka noticis pārkāpums. Tādēļ ne tikai uzņēmuma vadībai, bet arī darbiniekiem jāapzinās konkrēti riski, kas saistīti ar ikdienas darbu uzņēmumā un iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu.

Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” nodokļu administrācijai ir plašs uzdevumu un pienākumu loks nodokļu administrēšanas jomā. VID seko visu juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finanšu darbībai un nodrošina nodokļu (nodevu) likumu izpildi. Lai izpildītu normatīvajos aktos uzliktos uzdevumus un pienākumus, VID īsteno dažādus kontroles pasākumus, sākot ar tādiem, kuru norise līdz noteiktam brīdim nodokļu maksātājam (NM) var palikt nepamanīta, līdz nopietnām pārbaudēm, kurās NM piedalīšanās ir obligāta. Šajā rakstā – par tematiskajām pārbaudēm (TP), akcentējot šī kontroles pasākuma būtību, svarīgus aspektus un sagaidāmos rezultātus.

Nobeigums iepriekšējā nedēļā publicētajam rakstam par Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

Nesen medijus pāršalca ziņas par līdz šim Latvijā lielākā soda (150 000 eiro) piemērošanu e-komercijas uzņēmumam par pārkāpumiem, kas saistīti ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību neievērošanu. Ievērojot uzņēmuma apstākļus, uz kuriem savā lēmumā norādīja Datu valsts inspekcija, šajā rakstā – par prasībām, kas jāievēro jebkuram uzņēmumam, kurš apstrādā personas datus interneta vietnēs, lai nesaņemtu regulā paredzēto sodu.

Turpinām 21.07.2020 Īsziņās aizsākto tēmu. Balstoties uz ES un Latvijas tiesību aktiem, Finanšu izlūkošanas dienests 2019. gadā izstrādājis vadlīnijas, kurās apraksta politiski nozīmīgas personas (“PNP”) identificēšanas metodes.