Šā gada 1. jūlijā ir zaudējis spēku Administratīvo pārkāpumu kodekss, kurš teju 35 gadus regulēja jautājumus par administratīvo atbildību, tostarp nodokļu jomā. Tā vietā spēkā stājies Administratīvās atbildības likums (“AAL”), kas pieņemts vērienīgās administratīvās atbildības reformas ietvaros. AAL nav tikai vecā kodeksa uzlabota versija – jaunā likuma struktūra un regulējums būtiski atšķiras no ierastā, tādēļ pirmais ieskats tajā var izraisīt apjukumu. Šajā rakstā – par to, kur meklējami pārkāpumu sastāvi, par kādiem pārkāpumiem nodokļu jomā ir paredzēta administratīvā atbildība, kā arī ieskats citos saistītos jautājumos.
Šā gada 2. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Imigrācijas likuma projekts, kurš ievieš daudzas būtiskas izmaiņas, it īpaši vīzu un termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas procesā. Lai gan Ministru kabinetam projekta izskatīšana vēl priekšā, ir vērts jau laikus iepazīties ar grozījumiem un apzināt no tiem izrietošās sekas. Šajā rakstā – par piecām būtiskām izmaiņām, kas jāņem vērā pēc 2021. gada 3. maija, kad stāsies spēkā Imigrācijas likuma jaunā redakcija.
Ikdienas darbā katram uzņēmumam nākas sazināties ar piegādātājiem, pasūtītājiem, izplatītājiem un klientiem. Praksē bieži novērojams, ka uzņēmuma darbinieki neapzinās, ka arī viņi ar savu darbību, pat pildot savus ikdienas darba pienākumus, var pārkāpt konkurences tiesības, kas var novest pie konkrētā uzņēmuma sodīšanas un arī reputācijas zaudēšanas. Pat viens e-pasts, ko uzņēmuma darbinieks nosūtījis, veicot savus darba pienākumus, varētu būt konkurences tiesību pārkāpuma elements un veicināt uzraugošo iestāžu aizdomas par to, ka noticis pārkāpums. Tādēļ ne tikai uzņēmuma vadībai, bet arī darbiniekiem jāapzinās konkrēti riski, kas saistīti ar ikdienas darbu uzņēmumā un iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu.
Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” nodokļu administrācijai ir plašs uzdevumu un pienākumu loks nodokļu administrēšanas jomā. VID seko visu juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finanšu darbībai un nodrošina nodokļu (nodevu) likumu izpildi. Lai izpildītu normatīvajos aktos uzliktos uzdevumus un pienākumus, VID īsteno dažādus kontroles pasākumus, sākot ar tādiem, kuru norise līdz noteiktam brīdim nodokļu maksātājam (NM) var palikt nepamanīta, līdz nopietnām pārbaudēm, kurās NM piedalīšanās ir obligāta. Šajā rakstā – par tematiskajām pārbaudēm (TP), akcentējot šī kontroles pasākuma būtību, svarīgus aspektus un sagaidāmos rezultātus.
Nesen medijus pāršalca ziņas par līdz šim Latvijā lielākā soda (150 000 eiro) piemērošanu e-komercijas uzņēmumam par pārkāpumiem, kas saistīti ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību neievērošanu. Ievērojot uzņēmuma apstākļus, uz kuriem savā lēmumā norādīja Datu valsts inspekcija, šajā rakstā – par prasībām, kas jāievēro jebkuram uzņēmumam, kurš apstrādā personas datus interneta vietnēs, lai nesaņemtu regulā paredzēto sodu.
Turpinām 21.07.2020 Īsziņās aizsākto tēmu. Balstoties uz ES un Latvijas tiesību aktiem, Finanšu izlūkošanas dienests 2019. gadā izstrādājis vadlīnijas, kurās apraksta politiski nozīmīgas personas (“PNP”) identificēšanas metodes.
Šā gada 2. jūlijā Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) pasludināja spriedumu lietā C-835/18 (SC Terracult SRL). Strīds bija par nodokļu administrācijas atteikumu ļaut PVN maksātājam labot rēķinus pēc nodokļu administrācijas veiktās nodokļu pārbaudes, kuras rezultātā bija aprēķināts valsts budžetā papildus maksājamais nodoklis, tādējādi liedzot šim PVN maksātājam tiesības uz nodokļa atmaksu. Nodokļu administrācijas lēmums bija galīgs, jo PVN maksātājs bija tam piekritis. PVN maksātājs vēlējās labot rēķinus, pamatojoties uz jauniem faktiem, kuri nodokļu administrācijas lēmuma pieņemšanas brīdī nebija zināmi, bet kuru rezultātā strīdus darījumiem tika piemērota nodokļa apgrieztā maksāšana.
Kaut arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILL/TPFN”) likums ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadus, dažiem likuma subjektiem joprojām ir grūti noteikt “politiski nozīmīgas personas” statusu.
Lai gan Latvija P2P kreditēšanā ir viena no Eiropas līderēm, Covid-19 krīze ir satricinājusi arī fintech nozari. Kā norāda finanšu blogeris Kristaps Mors, pēdējos mēnešos četras Latvijas interneta platformas ir slēgtas vai pārtraukušas izmaksāt naudu. Viņaprāt, tendencei turpinoties, Latvija var kļūt slavena kā šīs nozares krāpšanas centrs. Pieņemam, ka šos signālus uztver arī VID un Datu valsts inspekcija, kas turpina rūpīgi sekot līdzi nozares uzņēmējdarbībai, lai fintech uzņēmumi ievērotu normatīvo aktu prasības.