Lai sekmīgi saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir svarīgi pārliecināties, kuriem uzņēmuma kreditoriem būs balsstiesības, un pareizi interpretēt tiesību normas, kas atsevišķām personām nosaka balsošanas ierobežojumus. Šajā rakstā apkopotās atziņas noteiktos apstākļos var palīdzēt finanšu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kreditoru pārstāvjiem un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošajām personām pārliecināties, vai plānu atbalstījuši tikai balsstiesīgie kreditori vai arī balsojumā iekļautas personas, kurām šādu tiesību nav.
Gada sākumā stājās spēkā atvieglojumi uzņēmējiem saistībā ar maksas apmēru, veicot dažādas reģistrācijas komercreģistrā. Proti, reģistrējot komersantus vai komercreģistrā ierakstāmo ziņu izmaiņas, Uzņēmumu reģistra (“UR”) klientiem vairs nav jāmaksā par publikāciju oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis.”
No VID publicētās informācijas par NILLTPFN likuma subjektiem piemērotajām sankcijām par šī likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem, konstatējams, ka lielā skaitā gadījumu komersanti nav informēti par NILLTPFN likuma un sankciju likuma prasībām, kā arī paša komersanta atbilstību likuma subjekta jēdzienam NILLTPFN likuma ietvaros. Tas, protams, neatbrīvo komersantus no atbildības. Plašāk par šo lasiet šajā rakstā.
Šā gada 14. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts MK noteikumu projekts, kas paredz būtiski mainīt aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu. Šajā rakstā – par esošajiem deklarēšanas nosacījumiem un plānotajām izmaiņām saistībā ar jauno lietotni goAML.
Šā gada 1. janvārī Apvienotā Karaliste (“AK”) izstājās no ES un turpmāk atbilst “trešās valsts” definīcijai. AK iestājās Eiropas Kopienā 1973. gada 1. janvārī un pēc 47 gadiem dalībvalsts statusā ir pirmā, kas formāli izstājusies no ES. Brexit radītās izmaiņas ietekmē ne tikai nodokļu, imigrācijas un tirdzniecības nozares, bet arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likuma darbību.
Alternatīvie juridiskie risinājumi ir efektīvs instruments, kas palīdz līdzsvarot neparedzamu darba apjoma plūsmu un kadru maiņu, saglabājot juridiskās nodaļas darba kvalitāti, vienlaikus samazinot nodaļas kopējās izmaksas un personālam saglabājot apmierinātību ar sava darba apjomu, atalgojumu un izaugsmes iespējām. Šie risinājumi nu jau vairs nav eksperimentāls vai ļoti jauns darbības modelis. Tas ir pārbaudīts un veiksmīgi darbojas visā pasaulē, tostarp Latvijā, turklāt to izmanto dažāda lieluma uzņēmumi.
Jebkurš uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde vai pat individuālais komersants, kas apstrādā ES/EEZ iedzīvotāju personas datus, kuri ļauj identificēt fiziskās personas, ir pakļauts ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (“VDAR”) prasībām. Tās attiecas arī uz uzņēmumiem ārpus ES/EEZ, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus ES/EEZ iedzīvotājiem. Ar šo rakstu noslēdzam pērn aizsākto tēmu.
Šis gads aizritējis Covid-19 zīmē, pandēmijai aizēnojot tādu būtisku notikumu, par ko pēdējais laiks atcerēties: Apvienotās Karalistes (“AK”) izstāšanās no ES. Šajā rakstā – par būtiskajām izmaiņām AK pilsoņu nodarbināšanā Latvijā pēc Brexit.
Pandēmijas laiks ir ne tikai atnesis ierobežojumus, bet arī paātrinājis klientu identifikācijas procesa digitalizāciju. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likuma subjektu prasības pirms pandēmijas bija vairāk vērstas uz klienta klātbūtnes pārbaudi, taču ierobežojumu dēļ nākas samazināt tiešo kontaktu un radīt klientiem jaunas identifikācijas iespējas.
Jebkurš uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde vai pat individuālais komersants, kas apstrādā ES/EEZ iedzīvotāju personas datus, kuri ļauj identificēt fiziskās personas, ir pakļauts ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (“VDAR”) prasībām. Tās attiecas arī uz uzņēmumiem ārpus ES/EEZ, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus ES/EEZ iedzīvotājiem. Šajā rakstā – par VDAR prasībām un to ievērošanu datu apstrādē e-pastos.
Saskaņā ar Satversmi ikvienai personai, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu. Par dzīvesvietu ir atzīstama personas brīvi izvēlēta vieta, kas saistīta ar nekustamo īpašumu – adrese, kurā persona dzīvos un būs sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Arvien biežāk praksē nākas saskarties ar jautājumiem – kāpēc, kam un kad ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietas adresi Latvijā. Šajā rakstā sniedzam atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Latvijā ģenerālvienošanās (“ĢV”) ir retums, taču tajā var noteikt tādus nodarbinātības nosacījumus kā nozares uzņēmumam piemērojamā minimālā alga, piemaksas un sociālās garantijas. Būtiski, ka šos nosacījumus var piemērot neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir darba devēju grupas biedrs, tādēļ katrā nozarē nepieciešams sekot līdzi darba devēju un darbinieku sociālā dialoga attīstībai. Šajā rakstā – par ĢV nozīmi un tās būtiskajiem nosacījumiem.
