Atbilstoši DL 40. panta otrās daļas 4. punktam darba vieta ir viena no darba līgumā obligāti norādāmajām sastāvdaļām. Ja darba līgumā ir norādīta tikai viena darba vieta, tad darbiniekam darba līguma saistības izpildei ir tiesības darba laikā atrasties darba vietā un veikt savus darba pienākumus.

 

Ja darba līgumā nav paredzēta darba veikšana attālināti, attālinātais darbs pieļaujams tikai tad, ja darba devējs un darbinieks par to vienojas rakstveidā (DL 53. panta pirmā daļa). Tātad līdzējiem jāvienojas grozīt darba līgumu par attālinātā darba veikšanu.

 

Turpretī darba vietu kā darba līgumā obligāti norādāmo sastāvdaļu nevar ierādīt citviet ne ar darba devēja rīkojumu, ne iekšējiem darba kārtības noteikumiem.

 

Darbinieks var atteikties strādāt attālināti tikai objektīvu iemeslu dēļ. Piemēram, grāmatvedis var atteikties strādāt attālināti, ja darba devējs to mājas apstākļos nenodrošina ar darba datoru un darba specifikai nepieciešamajām programmām. Darba devējs nedrīkst uzspiest darbiniekam izmantot attālinātajam darbam savu privāto datoru. Šādā gadījumā darba devējam jāļauj grāmatvedim lietot darba datoru savu darba pienākumu veikšanai attālinātā darba režīmā.

 

Risks, ko uzņemas darba devējs, neievērojot likumā noteikto darba līguma formu (rakstveida vienošanās par darba vietu), ir administratīvā atbildība atbilstoši DL 162. pantam, kas juridiskām personām paredz naudas sodu līdz 1100 eiro.

 

Tā kā tuvākajā nākotnē attālinātais darbs varētu būt bieža izvēle, jāatceras, ka līdzējiem par attālināto darbu jāvienojas rakstveidā, grozot darba līgumu.