Mūsdienu izpratne par ilgtspējīgu attīstību sakņojas idejā, kas izteikta 1987. gada ANO Vides un attīstības komisijas ziņojumā “Mūsu kopīgā nākotne”: ilgtspējīga attīstība apmierina pašreizējās paaudzes vajadzības, neradot draudus nākamajām paaudzēm apmierināt viņu vajadzības. Tas nozīmē, ka pasaules valstīm jāplāno sava attīstība tā, lai ne tikai augtu ekonomiskās attīstības tempi, bet arī saglabātos dzīves kvalitāte, un lai novērstu vides degradāciju un dabas resursu pārtēriņu.
2022. gada novembrī Eiropas Parlaments oficiāli apstiprināja Uzņēmumu ilgtspējas pārskatu direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive). Šobrīd ES dalībvalstu, t.sk. Latvijas, rīcībā ir 18 mēneši, lai šo direktīvu pārņemtu savos tiesību aktos. Šādi iecerēts uzlabot pieejamās nefinanšu informācijas kvalitāti, nodrošinot uzņēmumu dažādo ietekmes pušu vajadzības, un veicināt Eiropas kopējo pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku.
Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu, vides nodokļu aktualitāte strauji pieaug gan Latvijā, gan ES. Mūsu pieredze liecina, ka vietējie komersanti ir daudz labāk informēti par dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošanas kārtību nekā ārvalstu personas, kas veic darījumus Latvijā. Šajā rakstā vēlamies atgādināt par DRN piemērošanu tieši ārvalstu personām. Latvijas komersantiem šī informācija var palīdzēt identificēt gadījumus, kad ārvalsts darījuma partnerim ir DRN saistības Latvijā, kuras netiek izpildītas vai tiek nepamatoti pārliktas uz Latvijas komersantu.
Uzņēmumu apvienošanas un iegādes (M&A) darījumus pamatoti uzskata par vienu no ekonomikas aktivitātes indikatoriem – jo lielāka interese par ieguldīšanu biznesā, tā pārpirkšanu, apvienošanu, jo dinamiskāk attīstās ekonomika. 2021. gads šajā ziņā bija pēdējo gadu rekordists gan darījumu skaita, gan apjoma ziņā (Baltijā notika par 48% vairāk darījumu), bet 2022. gadā M&A temps ģeopolitisku norišu dēļ ir krities. Daļa no darījumiem notiek, citi pagaidām ir iepauzēti, un uzņēmēji gatavojas brīdim, kad ekonomikā atgriezīsies paredzamāki un stabilāki laiki. Tā kā sekmīga M&A darījuma norisei ir nepieciešama sagatavošanās, šis ir piemērots laiks, lai paveiktu mājasdarbus, domājot par nākamo ekonomikas aktivitātes ciklu.
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā un MK 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”. Svarīgākās izmaiņas ir saistītas ar atbrīvojumiem elektrībai, kas tiešā veidā nodrošina elektroenerģijas ražošanas procesu.
Pēdējos desmit gados regulējuma prasības pārvaldības un nefinanšu jomā ir būtiski augušas. Vienlaikus arī dažādas uzņēmuma ietekmes puses (akcionāri, darbinieki, klienti u.c.) pieprasa no uzņēmuma uzticamu, kvalitatīvu un standartizētu informāciju gan par uzņēmuma pārvaldības praksi, gan sniegumu nefinanšu jomā. Abi šie faktori ietekmē uzņēmumus arī Latvijā.
Šā gada 8. oktobrī stājās spēkā Eiropas Padomes Regula par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (turpmāk – “Regula”). Tās mērķis ir noteikt pasākumu kopumu, kas veicinātu dalībvalstu energoapgādi un mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi uz patērētājiem un dalībvalstu ekonomiku. Kopumā Regula nosaka dalībvalstīm pienākumu ieviest vairākas pasākumu grupas, par kurām detalizētāk – šajā rakstā.
Strādājot pie nefinanšu paziņojumu jeb ilgtspējas pārskatu izstrādes, dažādas vadlīnijas un standarti mudina uzņēmumus identificēt un uzrunāt savas dažādās ietekmes puses, lai ar tām sadarbotos nefinanšu paziņojumu izstrādes gaitā. Vēl svarīgāk ir veidot sadarbību tā, lai ņemtu vērā šo ietekmes pušu viedokļus un redzējumu, kad tiek noteikti uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības galvenie virzieni un sasniedzamie mērķi.
Šā gada 5. jūlijā stājās spēkā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna atbalsta programmas “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai” īstenošanas noteikumi. Programmas mērķis ir veicināt komersantu digitālo pārveidi, attīstību un apgrozījuma apjoma pieaugumu, atbalstot uz produktivitātes pieaugumu vērstus ieguldījumus uzņēmējdarbības digitālās informācijas rīkos. Atbalsta mērķa grupa ir Latvijā reģistrēti komersanti neatkarīgi no lieluma. Šajā rakstā – sīkāk par šo atbalsta programmu.
Iepriekšējā rakstā aplūkojām ESG izmaksu kategorijas un uzsvērām, ka ne vienmēr ir pareizi uzņemties izdevumus pēc to piederības principa un sadalīt tos vienmērīgi starp visiem grupas uzņēmumiem. Šajā rakstā turpinām analizēt iemeslus.
Starptautiskais bizness šobrīd piedzīvo vērienīgu pārveidi. Līdz ar rūpēm par apkārtējās vides saglabāšanu starptautiskās uzņēmumu grupas radikāli maina savu stratēģiju un priekšplānā izvirza ilgtspējīgas attīstības mērķus, apņemoties gan ievērojami mazināt oglekļa pēdu, gan attīstīt sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību atbilstoši labākajai pārvaldības praksei. Vides, sociālo un pārvaldības (ESG) kritēriju iekļaušana biznesa attīstības stratēģijā kļūst par pārrobežu uzņēmumu konkurences priekšrocību. Īstenojot bezprecedenta pāreju uz zaļo kursu, starptautiskās uzņēmumu grupas iegulda nozīmīgus resursus un tām ievērojami palielinās izmaksu bāze. Šajā rakstā – par to, kam grupas ietvaros būtu jāsedz ar ESG stratēģijas un saistīto pasākumu plānošanu, ieviešanu un īstenošanu saistītās izmaksas, vērtējot tās no transfertcenu perspektīvas.
Šā gada 12. jūlija Īsziņā informējām MindLink abonentus par jaunu atbalsta programmu, kas balstīta uz nesen pieņemtajiem MK noteikumiem. Iepriekšējā rakstā aplūkojām, kādi komersanti varēs pieteikties atbalstam, atbalstāmās darbības, kā arī t.s. izslēgtās nozares un darbības. Šajā rakstā sīkāk aplūkosim atbalsta instrumentu un atbalsta programmas statusu.
Šā gada 18. jūnijā stājās spēkā MK noteikumi (“Noteikumi”), kas regulē jaunu atbalsta programmu ražojošo un eksportējošo uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai. Uzņēmēji varēs pieteikties atbalstam attiecināmo izmaksu segšanai, t.i., aizdevumam (vai paralēlajam aizdevumam) no attīstības finanšu institūcijas “Altum” līdz 5 miljoniem EUR. Līdz pat 30% no šāda aizdevuma pamatsummas varēs dzēst kā kapitāla atlaidi. Atbalstu varēs izmantot izmaksām, kas saistītas ar energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu ieviešanu uzņēmēju pašpatēriņam nedzīvojamās ēkās un noliktavās. Šajā rakstā – par jaunās atbalsta programmas niansēm, kas aprakstītas publiski pieejamajā Noteikumu redakcijā.
