Šodienas realitāte rāda, ka ilgtspējas jautājumi, kurus biznesa vidē apzīmē ar trīs angļu vārdu environmental, social, governance (vide, sociālā joma un pārvaldība) saīsinājumu ESG, izvirzās uzņēmumu jauno stratēģiju centrā, tādējādi arvien vairāk pieaug arī ilgtspējas vadītāju un ESG ekspertu loma uzņēmumos un to pārvaldības struktūrā. Mūsdienīgam ilgtspējas jeb ESG vadītājam ir ne tikai jāizprot dažādo ESG jautājumu savstarpējā mijiedarbība un ietekme uz uzņēmuma darbības virzieniem, bet jāspēj tos integrēt uzņēmuma darbībā, iedvesmojot pārējos rīcībai. PwC jaunākais pētījums “Empowered Chief Sustainability Officers” sniedz ieskatu, kā ir mainījusies ESG vadītāja loma laika gaitā un kā šie vadītāji var radīt taustāmu ietekmi uzņēmumos, savienojot dažādos ESG aspektus ar uzņēmuma darbību, tādējādi veicinot uzņēmuma pārveidi un virzību uz ilgtspējīgāku darbību. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir, ka uzņēmumi, kuru pārvaldības struktūrā ir skaidri definēta ESG vadītāja loma, spēj sasniegt augstākus rādītājus ilgtspējas jomās.

Klimata pārmaiņu radītās sekas izjūtam arvien vairāk – gan ekstrēmos laika apstākļus, gan izmaiņas dabā. Lai mazinātu klimata pārmaiņas un risinātu problēmas, kas saistītas ar vides degradāciju, ES ir noteikusi ambiciozus mērķus līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu par 55% un līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Eiropas “Zaļais kurss” ir stratēģija, ar kuras palīdzību Eiropa plāno sasniegt klimata neitralitāti.

Latvija ir apņēmusies samazināt CO₂ izmešu apjomu. Viens no izvirzītajiem mērķiem ir mazināt ceļu transportlīdzekļu radītos CO₂ izmešus. To var darīt, samazinot transportlīdzekļu izmantošanu un veicinot tādu transportlīdzekļu, kas nerada CO₂ izmešus vai rada mazāku izmešu daudzumu, izmantošanu. Šajā rakstā – par pieejamo atbalstu elektroauto iegādei un izmantošanai Latvijā un citās ES valstīs.

Latvijā rudens ir bijis ražīgs korporatīvās pārvaldības regulējuma izmaiņu jomā. Šā gada 11. novembrī Saeima pieņēma Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus,  kuri stāsies spēkā šā gada 8. decembrī, paredzot pienākumu lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām piemērot korporatīvās pārvaldības principus un gatavot dažādus paziņojumus šajā jomā.