Tehnoloģijām ir ļoti liela nozīme daudzās nozarēs, taču tās īpaši ietekmē grāmatvedības un finanšu uzskaites jomu. Speciālistu digitālās prasmes un pieredze darbā ar mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kā arī prasme veidot un attīstīt digitālos rīkus, ir atslēga sekmīgai uzņēmuma finanšu uzskaitei un pārvaldībai.
Pagājušajā nedēļā lielākā daļa uzņēmumu, kam pārskata gads iekļauj periodu no janvāra līdz decembrim, steidza gatavot un iesniegt UIN deklarāciju par pēdējo pārskata mēnesi. Šajā deklarācijā jāiekļauj tādi apliekamās bāzes elementi, par kuriem varēja nedomāt, gatavojot mēneša deklarācijas. Šis raksts palīdzēs saprast, vai būs nepieciešams labot UIN deklarāciju, iesniedzot to kopā ar gada pārskatu.
Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2020. gadā, no darbinieka algas aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN).
Iepriekš Īsziņās informējām MindLink abonentus par plānotajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.” Grozījumi stājās spēkā 2019. gada 19. novembrī. Šajā rakstā esam apkopojuši galvenās izmaiņas.
Šā gada 28. novembrī Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka pārejas periods, kad oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese) kļūs obligāta Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrētajiem tiesību subjektiem (komersantiem, nodibinājumiem, biedrībām, politiskām partijām, reliģiskām organizācijām u.c.), tiks pagarināts līdz 2023. gada 2. janvārim.
Lemjot par uzņēmuma resursu vadības (enterprise resource planning jeb ERP) sistēmas ieviešanu, uzņēmējs noteikti nonāks līdz jautājumam, vai izvēlēties mākonī bāzētu vai lokāli uzturētu sistēmu? Izvēle nebūs viegla, jo jāizvērtē katra varianta priekšrocības un trūkumi atbilstoši savām vajadzībām.
Naudas plūsmas pārskats (NPP) ir viena no finanšu pārskata sastāvdaļām, kura Latvijā obligāti jāsagatavo tikai vidējiem un lieliem uzņēmumiem (izmēri pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma definīcijas). Šo uzņēmumu skaits ir neliels salīdzinājumā ar kopskaitu Latvijā, turklāt arī tie uzņēmumi, kam šāda prasība ir, nereti uztver NPP kā formalitāti, no kuras vadībai nav nekāda labuma. Vai tā ir taisnība? Ne gluži, un turpmāk izskatīsim, kādēļ tā.
Šā gada 18. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts Finanšu ministrijas iesniegtais projekts grozījumiem MK noteikumos Nr. 969. Šajā rakstā – par plānotajiem grozījumiem, kas drīzumā tiks izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (GPKGPL) uzliek pienākumu vidējām, lielām un koncerna mātes sabiedrībām, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniegt VID papīra formā vai elektroniski sagatavota gada pārskata un konsolidētā gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā – elektronisku norakstu vai elektronisku kopiju EDS kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats un konsolidētais gada pārskats apstiprināts.