Šā gada 28. novembrī Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka pārejas periods, kad oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese) kļūs obligāta Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrētajiem tiesību subjektiem (komersantiem, nodibinājumiem, biedrībām, politiskām partijām, reliģiskām organizācijām u.c.), tiks pagarināts līdz 2023. gada 2. janvārim.
Lemjot par uzņēmuma resursu vadības (enterprise resource planning jeb ERP) sistēmas ieviešanu, uzņēmējs noteikti nonāks līdz jautājumam, vai izvēlēties mākonī bāzētu vai lokāli uzturētu sistēmu? Izvēle nebūs viegla, jo jāizvērtē katra varianta priekšrocības un trūkumi atbilstoši savām vajadzībām.
Naudas plūsmas pārskats (NPP) ir viena no finanšu pārskata sastāvdaļām, kura Latvijā obligāti jāsagatavo tikai vidējiem un lieliem uzņēmumiem (izmēri pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma definīcijas). Šo uzņēmumu skaits ir neliels salīdzinājumā ar kopskaitu Latvijā, turklāt arī tie uzņēmumi, kam šāda prasība ir, nereti uztver NPP kā formalitāti, no kuras vadībai nav nekāda labuma. Vai tā ir taisnība? Ne gluži, un turpmāk izskatīsim, kādēļ tā.
Šā gada 18. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts Finanšu ministrijas iesniegtais projekts grozījumiem MK noteikumos Nr. 969. Šajā rakstā – par plānotajiem grozījumiem, kas drīzumā tiks izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (GPKGPL) uzliek pienākumu vidējām, lielām un koncerna mātes sabiedrībām, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniegt VID papīra formā vai elektroniski sagatavota gada pārskata un konsolidētā gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā – elektronisku norakstu vai elektronisku kopiju EDS kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats un konsolidētais gada pārskats apstiprināts.
Pēdējā laikā ir daudz dzirdēts par regulatoru un investoru pieaugošo interesi apstrādāt finanšu datus krietni ātrāk un kvalitatīvāk, par to, ka finanšu pārskati PDF formātā ir gari un nelietojami, tos neviens nelasa, utt. Risinājumu šīm problēmām Eiropas Komisija ir atradusi Eiropas vienotajā elektroniskajā formātā (European Single Electronic Format jeb ESEF). Ar 2020. finanšu gadu visiem biržā kotētiem uzņēmumiem būs jāiesniedz savi konsolidētie pārskati noteiktā formātā, izmantojot definētus kodus.
Prakse visā Eiropā liecina, ka aizvien pieaug t.s. dalīšanās ekonomikas (sharing economy) loma. Vēl nesen tikai retais bija ar to saskāries, rezervējot naktsmītni vietnē Airbnb, taču tagad, izmantojot dalīšanās ekonomikas principus, mums tiek piedāvāta jau virkne dažādu pakalpojumu. Šajā rakstā – par dalīšanās ekonomikas PVN aspektiem.
Ikvienam uzņēmumam jāspēj nodrošināt ikdienas naudas plūsmu. Tā rīcībā jābūt pietiekamiem finanšu resursiem, lai segtu personāla izmaksas, nodokļus un parādsaistības pret piegādātājiem noteiktajos maksāšanas termiņos. Apgrozāmais kapitāls (“AK”) jāsaglabā optimālā līmenī gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Šajā rakstā – par AK un ar to saistītajiem jautājumiem.
Uzsākoties 2018. gada ienākumu deklarāciju (GID) iesniegšanas sezonai, aktualizējas jautājums par IIN piemērošanu situācijā, ja apgādībā esošs skolēns vasaras laikā bijis nodarbināts. Jautājumu šajā sakarā ir samērā daudz, diemžēl atbildes vienkopus nav atrodamas. Šajā rakstā atbildēsim uz vairākiem aktuāliem jautājumiem, piemēram: • Kā skolēna darbs ietekmē vecāka IIN saistības? • Vai skolēns var atgūt pārmaksāto IIN un kādā apmērā? • Vai izveidojies nodokļa parāds vai pārmaksa?
Eiropas Komisijas PVN komiteja periodiski publicē savu viedokli par dalībvalstu iesniegtajiem jautājumiem. Kaut arī PVN komitejas viedoklim ir tikai konsultatīvs raksturs, jo tai nav deleģētas tiesības sniegt ES tiesību normu interpretāciju, ir vērts šajā viedoklī ieklausīties. Šajā rakstā – par PVN komitejas vadlīnijām attiecībā uz klienta statusa identifikāciju un PVN reģistrācijas numura nozīmi, it īpaši nosakot pakalpojuma sniegšanas vietu (“PSV”).
